15.4 °C, 4.4 m/s, 68.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Lētākā cena iepirkuma procedūrā ne vienmēr būs lētākā cena tirgū»
«Lētākā cena iepirkuma procedūrā ne vienmēr būs lētākā cena tirgū»
10/08/2018

Iepirkumu pārvaldi Jelgavas pilsētas pašvaldībā izveidoja 2013. gada septembrī. Šīs pārvaldes kompetencē ir organizēt pašvaldības administrācijas un iestāžu dažādu preču un pakalpojumu, tostarp būvniecības, iepirkumu procedūras. No tā, cik raiti tiek veikti iepirkumi, lielā mērā atkarīgs daudzu projektu ieviešanas laika grafiks, jo pieredze liecina, ka atsevišķas iepirkuma procedūras dažādu iemeslu dēļ var ievilkties pat desmit mēnešus un ilgāk, kā tas bija gadījumā ar Loka maģistrāles rekonstrukcijas projektu, kura kopējās izmaksas pārsniedz 20 miljonus eiro. Iepirkumu pārvaldes vadītāja Zaiga Savastjuka uzsver, ka iepirkumā katrai procedūrai nepieciešams noteikts laiks. Līdzīgi kā tiesas procesos, arī Iepirkuma komisijai jāpārliecinās par pretendentu kvalifikāciju, piedāvājuma atbilstību tehniskajai specifikācijai, to, vai pretendentam nav nodokļu parādu, un daudzām citām būtiskām niansēm atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Sarunā ar pašvaldības administrācijas Iepirkumu pārvaldes
vadītāju Z.Savastjuku – plašāk par to, kādēļ reizēm līdz sekmīgam
iepirkuma rezultātam nākas gaidīt tik ilgi un kā pēdējos gados
mainījusies situācija iepirkumu jomā.

Daudzu projektu realizāciju būtiski ietekmē iepirkuma
procedūra, kuras dēļ projekta ieviešana var aizkavēties pat par
gadu un ilgāk. Kas ir būtiskākie šķēršļi raitākai iepirkuma
procedūras norisei?

No savas puses vienmēr visu cenšamies paveikt iespējami īsākā
termiņā, apzinoties, ka laiks ir nauda, jo gada laikā, piemēram,
būvniecības izmaksas var būtiski pieaugt. Loka maģistrāles
iepirkuma konkursā pat saņēmām pārmetumus, ka pārāk ātri esam
izvērtējuši saņemtos piedāvājumus, lai gan piedāvājumu vērtēšanas
process bija komisijas locekļu vairāku nedēļu intensīvs darbs.
Iepirkumu likums ļoti stingri reglamentē katru soli – mums nav
plašu manevra iespēju, un katra procedūra aizņem zināmu laiku.

Tas, kādus piedāvājumus iepirkumos saņemam, lielā mērā atkarīgs
no tā, cik rūpīgi veikta iepirkuma dokumentācijas sagatavošana, tas
ir, nolikuma prasību un tehniskās specifikācijas sagatavošana. Ja
konkursa nolikumā kaut kas jāmaina pēc būtības, tas nozīmē, ka
jāsludina jauns konkurss, līdz ar to visi termiņi sākas no jauna.
Bieži vien ieinteresētie pretendenti atrod neprecizitātes
tehniskajos projektos vai iebilst pret kādu nolikumā iekļautu
punktu, un mums jāizvērtē, vai šīs iebildes ir pamatotas.
Vērtēšanas procesā šaubu gadījumā piesaistām ārējos ekspertus, kuri
sniedz savu atzinumu, bet pēc lēmuma pieņemšanas jāpārliecinās, vai
pretendentam nav nodokļu parādu. Ja iepirkumā piedalījies ārvalstu
uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kurā viens no partneriem ir no
ārvalstīm, tad gadās, ka šāda izziņa jāgaida pat veselu mēnesi.
Savukārt jau pēc lēmuma pieņemšanas pretendentiem ir iespēja
iesniegt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB). Katrs no šiem
posmiem prasa laiku.

Vai sūdzību skaits par iepirkumu rezultātiem ir
samazinājies, kopš spēkā ir depozīta maksa, kuru uzņēmējs atgūst
tikai tad, ja sūdzība izrādās pamatota?

Nē, nav samazinājies. Šogad mūsu lēmumi ir apstrīdēti četras
reizes. Divos gadījumos uzņēmēji zaudēja savu iemaksāto depozītu,
jo IUB sūdzības atzina par nepamatotām. Loka maģistrāles iepirkumā
sūdzības tika iesniegtas gan par sākotnējo lēmumu, gan par
atkārtoto lēmumu. Pirmajā gadījumā IUB lēmumā Iepirkuma komisijai
tika uzdots novērst konstatētos pārkāpumus un atkārtoti izvērtēt
piedāvājumus, bet attiecībā uz sūdzībām par atkārtoto lēmumu
lietvedība tika izbeigta. Ļoti žēl, ka sūdzības aizkavēja būvdarbu
uzsākšanu, it sevišķi tāpēc, ka sūdzības iesniedzējs –
piegādātāju  apvienība «Igate KT» – iesniegumā daļēji
balstījās uz saviem pieņēmumiem, kā arī sašaurināti interpretēja
konkursa nolikuma prasības, tā cenšoties pierādīt uzvarējušā
pretendenta – personu apvienības  «RERE vide –
hidro­statyba»  – neatbilstību.

Arvien biežāk nākas saskarties ar situāciju, ka uzņēmēju
piedāvātās cenas ir ievērojami augstākas par plānotajām izmaksām.
Ar ko tas saistīts – ar nepietiekami precīziem aprēķiniem vai
nepietiekamu konkurenci starp uzņēmējiem?

Katrā jomā situācija atšķiras. Piemēram, saimniecības vai
kancelejas preču iepirkumos, kur vairumtirgotāji konkurē savā
starpā, cenu pieaugums nav konstatējams, turpretim pēc būvniecības
un ar to saistītajiem pakalpojumiem pēdējo divu gadu laikā
pieprasījums strauji audzis, kas veido inflāciju, jo uzņēmēji,
izmantojot situāciju, vēlas nopelnīt vairāk. Sākumā cenas būtiski –
līdz pat 40 procentiem – palielinājās projektēšanas pakalpojumiem,
bet šogad redzam, ka atsevišķos objektos arī būvniecības darbu
izmaksas pret plānotajām aug. Te gan jāņem vērā arī objektīvie
faktori – darba algas un akcīzes nodokļa kāpums degvielai. Būvnieku
kapacitāte ir ierobežota, un arvien grūtāk ir atrast darbu veicējus
tā sauktajos mazajos projektos. Piemēram, kultūras nama
komunikāciju izbūvei un citiem remontdarbiem konkursā nepieteicās
neviens būvnieks. Arī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzeja jumta nomaiņai 2017. gadā sludinājām atkārtotu
procedūru, jo pirmajā nepieteicās neviens pretendents.

Kopš šī gada aprīļa iepirkumu konkursos pretendentiem
savs piedāvājums jāiesniedz elektronisko iepirkumu sistēmā. Vai tas
varētu paātrināt procedūru?

Elektroniskā lietvedība procedūru termiņus nemaina, tikai
procesu padara pārskatāmāku. Tam piedāvājumu vērtēšanā ir pozitīvi
aspekti, jo katrs komisijas loceklis, reģistrējoties sistēmā,
jebkurā laikā, negaidot Iepirkuma komisijas sēdi, var sākt
pārbaudīt un vērtēt saņemtos piedāvājumus individuāli, līdz ar to
sēdēs komisijas locekļi netērē laiku viena eksemplāra papīra formā
iesniegtā piedāvājuma lasīšanai, kā tas bija iepriekš. Darbs ir
kļuvis produktīvāks, tomēr jārēķinās, ka virkne uzņēmumu vēl nav
iemācījušies strādāt elektronisko iepirkumu sistēmā. Veidojas
dažādi pārpratumi, bet no laika ekonomijas viedokļa tas noteikti ir
solis uz priekšu.

Bieži vien brīvajā tirgū preci vai pakalpojumu var
iegādāties lētāk nekā ar iepirkuma procedūras starpniecību. Ar ko
tas skaidrojams?

Piedaloties iepirkuma procedūrā, pretendents uzņemas daudz
lielāku risku. Turklāt iepirkumos var piedalīties tikai tie
uzņēmumi, kuriem ir laba reputācija un kuri jau apliecinājuši, ka
spēj uzņemties saistības un tās izpildīt. Ne mazāk svarīgs aspekts
ir tas, ka uzņēmumam, kas piedalās valsts un pašvaldību iepirkumos,
nedrīkst būt nodokļu parādi. Nav noslēpums, ka bieži vien zemāka
cena tiek piedāvāta tieši uz nodokļu optimizācijas rēķina, tādēļ
lētākā cena iepirkuma procedūrā ne vienmēr būs lētākā cena tirgū.
Papildu izmaksas veido arī darbs ar dokumentiem, jo uzņēmējam, kas
vēlas startēt iepirkumā, jāpiesaista speciālisti, kuri detalizēti
iepazīstas ar nolikumu un sagatavo piedāvājumu.

Kurās jomās šobrīd ir visgrūtāk atrast
piegādātājus?

Kā jau minēju, tā ir būvniecība un ar to saistītie pakalpojumi –
projektēšana un būvuzraudzība. Ja vēl pirms diviem gadiem katrā
iepirkumā saņēmām apmēram piecus piedāvājumus, tad šobrīd bieži
vien ir tikai viens. Izņēmums ir lielie miljonu konkursi – tajos
joprojām ir samērā asa konkurence. Lai paplašinātu potenciālo
piegādātāju skaitu, esam pārskatījuši savus iepirkumu nosacījumus
un kvalifikācijas prasības uzņēmumiem un, kur vien tas iespējams,
prasības samazinām. Tādēļ aicinām uzņēmējus, kuri līdz šim nav
piedalījušies pašvaldības iepirkumos, izvērtēt šo iespēju un
iesniegt arī savu piedāvājumu. Esam atvērti uzņēmējiem un pirms
iepirkuma izsludināšanas varam sniegt arī vispārīgas konsultācijas,
kā labāk sagatavot un noformēt savu piedāvājumu, lai nepieļautu
kļūdas, kuru dēļ piedāvājums tiek noraidīts.

Kādas ir izplatītākās kļūdas, kuras uzņēmēji pieļauj,
startējot iepirkumos?

Uzņēmēji, īpaši tad, ja netiek piesaistīti iepirkumu
speciālisti, ne vienmēr rūpīgi izlasa iepirkuma nolikumu un
iepazīstas ar tehnisko specifikāciju. Ja kvalifikācijas prasības
mēs varam pārbaudīt ar papildu jautājumiem vai izziņām no dažādiem
reģistriem, tad gadījumos, kad piedāvātā prece vai pakalpojums
neatbilst tehniskajai specifikācijai, situāciju labot vairs
nevaram, un iesniegtais piedāvājums tālāk netiek vērtēts. Tādi ir
noteikumi, jo viens no būtiskākajiem iepirkuma nosacījumiem ir
nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem.
Noteikumi nedrīkst mainīties iepirkuma procesa laikā.

Kāda ir situācija ar speciālistiem iepirkumu
jomā?

Iepirkumu speciālisti nekur netiek sagatavoti, tā ir joma, kura
jāapgūst, var teikt, pašmācības ceļā – apmeklējot seminārus, lasot
IUB sagatavotos skaidrojumus un sūdzību izskatīšanas komisijas
lēmumus, tiesu praksi, kontrolējošo institūciju atzinumus, izskatot
labās prakses piemērus. No mūsu pārvaldes septiņiem darbiniekiem
četri ir ar jurista kvalifikāciju, jo darbs galvenokārt ir ar
dokumentiem, kuriem jābūt juridiski korekti sagatavotiem.

Iepirkumu likums nosaka, ka uzņēmējam, iesniedzot savu
piedāvājumu, jāiekļauj visas izmaksas, tomēr praksē redzam, ka
virknē gadījumu ir jāveic papildu darbi.

Reālā dzīve nav tik ideāla, kā mēs to vēlētos, jo pat pie
visdetalizētākā tehniskā projekta nav iespējams paredzēt visus
blakusapstākļus. Veicot rekonstrukciju, virkne apstākļu atklājas
tikai pēc demontāžas darbiem ēkā. Teiksim, atsedzot pamatus vai
sienas, var izrādīties, ka izmantoti pavisam citi risinājumi, nekā
norādīts projekta dokumentācijā. Savukārt rakšanas darbos var
atklāties plānos neiezīmētas komunikācijas, kuras traucē izbūvi un
ir jādemontē. To nevar paredzēt, un katru šādu gadījumu vērtē
tehniskā projekta autors, būvuzraugs un būvnieks.

Kas ir zaļais iepirkums, un kāda šajā ziņā ir Jelgavas
pieredze?

Zaļais iepirkums ir viens no ES vides, klimata un enerģijas
politikas prioritārajiem instrumentiem jeb process, kurā tiek
iepirktas preces un pakalpojumi ar iespējami mazāku ietekmi uz
vidi. Ir noteikts, ka tādās jomās kā ielu un iekštelpu
apgaismojums, biroja un datora tehnika, tīrīšanas līdzekļi,
sabiedriskā ēdināšana zaļais iepirkums ir obligāts nosacījums.
Ieviešot šīs normas, vislielākās bažas bija par ēdināšanas
pakalpojumu skolās un bērnudārzos, jo apzinājāmies, ka šādas
prasības būtiski varētu sadārdzināt pakalpojuma izmaksas. Tomēr
praksē tā nenotika. Sadārdzinājums ir salīdzinoši neliels, turklāt
vairāk uz atalgojuma nekā uz bioloģisko produktu rēķina –
bioloģiski audzētās produkcijas piedāvājums Latvijā ir samērā
plašs. Te gan jāatzīmē, ka sarežģītākais šajā procesā ir nevis pats
iepirkums, bet gan noslēgtā līguma uzraudzība, jo, lai
pārliecinātos, vai zupā ir bioloģiski audzēti burkāni, skrupulozi
jāpārbauda visas uzņēmēja pavadzīmes – vai tiešām produkcija no
norādītā piegādātāja ir piegādāta tādā apjomā, kā
uzrādīts. 

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»