Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā publicētā jaunākā informācija liecina, ka Jelgavā līdz pusdienlaikam referendumā savu izvēli jau izdarījuši 10 839 cilvēki jeb 26,77 procenti balsstiesīgo. Pēc pulksten 12 sākas balsošana savā atrašanās vietā. Jelgavas pilsētas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Dēvics informē, ka šoreiz saņemts necerēti daudz pieteikumu balsošanai savā atrašanās vietā – vairāk nekā 650.
www.jelgavasvestnesis.lv
Referendums Jelgavā norit mierīgi – nekādi pārkāpumi vai aizķeršanās līdz šim nav fiksēti. Vienīgi kādā iecirknī savu neapmierinātību izteikusi kāda nepilsone, kura nevarēja piedalīties balsošanā.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās mājas balsošanu bija pieteikuši 287 cilvēki – šoreiz šis skaits ievērojami audzis. J.Dēvicam pat grūti prognozēt, kāpēc tik daudz cilvēku vēlas balsot savā atrašanās vietā. Iespējams tas saistīts ar laika apstākļiem – veci cilvēki slidenajā laikā labprātāk izvēlas nobalsot mājās nekā iet uz iecirkņiem.
Starp tiem, kas balsos savā atrašanās vietā ir arī 354 ieslodzītie Jelgavas cietumā, 70 slimnīcas «Ģintermuiža» pacienti, kā arī septiņi cilvēki, kuri šobrīd atrodas policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.
«Šoreiz tiešām saņemts ļoti daudz pieteikumu balsošanai savā atrašanās vietā. Visos iecirkņos būs jāapmeklē vairāk nekā 25 adreses, lai ļautu nobalsot tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ paši līdz vēlēšanu iecirkņiem nokļūt nevar. Iepriekšējās vēlēšanās katrs iecirknis vidēji devās uz sešās septiņām adresēm. Šoreiz, piemēram, komisijas locekļiem no iecirkņa, kas atrodas Valsts ģimnāzijā un 1. ģimnāzijā, būs jādodas uz 44 adresēm, bet iecirknim, kas atrodas 1. internātpamatskolā, pieteikts 91 balsojums savā atrašanās vietā. Tas ir necerēti daudz! Lai darbs būtu raits, pat esam piesaistījuši vēl dažus līgumstrādniekus, kas dosies māju vizītēs. To atļāva ietaupītie līdzekļi. Vecākais jelgavnieks, kurš pieteicis balsošanu mājās ir kāds 97 gadus vecs kungs,» skaidro J.Dēvics.
Ap pulksten 11 savu izvēli vēlēšanu iecirknī kultūras namā izdarīja arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un viņa vietnieks Vilis Ļevčenoks, balsojot pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs aicina šīs dienas laikā visus Latvijai lojālos balsstiesīgos iedzīvotājus tiesiskā ceļā apstiprināt, ka latviešu valodai negrozāmi jābūt vienīgajai valsts valodai.
Kopumā Latvijā līdz pulksten 12 referendumā nobalsojuši 414 867 jeb 26,85 procenti balsotāju. Rīgā nobalsojis 101 140 vēlētāju jeb 24,75 procenti, Vidzemē – 121 137 jeb 29,6 procenti, Latgalē – 62 158 jeb 26,33 procenti, Kurzemē – 62 313 jeb 30,45 procenti, savukārt Zemgalē – 67 619 vēlētāji jeb 29,14 procenti no kopējā vēlētāju skaita.
Balsošana turpinās līdz pulksten 22. Balsstiesīgie iedzīvotāji savu izvēli var izdarīt jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā. Mūsu pilsētā vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas nav mainītas. Nobalsot var:
– Jelgavas 3. pamatskolā, Uzvaras iela 10;
– kultūras namā, K.Barona iela 6;
– Jelgavas 1. ģimnāzijā, Meiju ceļš 9;
– Jelgavas 5. vidusskolā, Aspazijas iela 20;
– Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā, Skolotāju iela 8;
– Jelgavas Speciālā internātskolā, Filozofu iela 50;
– Jelgavas Valsts ģimnāzijā, Mātera iela 44;
– LLU sporta zālē, Tērvetes iela 91d;
– SIA «Alvima», Lietuvas šosejā 2;
– Miezītes bibliotēkā, Dobeles šoseja 100
– Jelgavas 4. vidusskolā, Akmeņu iela 1;
– Jelgavas 1. speciālā internātskolā, Institūta iela 1;
– Jelgavas Amatu vidusskolā, Akadēmijas iela 25;
– Jelgavas pilsētas slimnīcā, Brīvības bulvāris 6;
– Jelgavas 6. vidusskolā, Loka maģistrāle 29
Tautas nobalsošanas zīmē ir jautājums «Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?» ar diviem iespējamiem atbilžu variantiem – «Par» vai «Pret». Tautas nobalsošanas zīmē atzīmējot «Par», vēlētājs uzskata, ka krievu valodai jābūt valsts valodai; atzīmējot «Pret», vēlētājs uzskata, ka arī turpmāk Latvijā jābūt tikai vienai valsts valodai – latviešu.
Likumprojekts «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11. Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būtu jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
Foto: Ivars Veiliņš