„Kāda zivtiņa jau ir, taču īpaši neķeras. Lielākais ir kādus 12 centimetrus garš asarītis. Citus gadus ir bijis labāk, ir izdevies pat galveno balvu dabūt 90 bļitkotāju konkurencē. Šogad nespīd,” teic bļitkotājs Ārijs Kaliksons, kurš piedalīšanos Jelgavas makšķerēšanas čempionātos gan ziemā, gan vasarā uzskata par goda lietu.
Ritma Gaidamoviča
Šodien uz Lielupes aiz pils bija vērojams ziemai raksturīgs skats, te viens pie otra bija sasēdušies bļitkotāji, kuri gaidīja lielo lomu. Tiesa, šoreiz šeit viņi ieradušies ne tikai tāpēc, ka ir brīvdiena un vēlas labi pavadīt brīvo laiku, bet gan, lai sacenstos. Uz Lielupes norisinājās Jelgavas atklātais čempionāts zemledus makšķerēšanā. Pavisam šogad tajā piedalījās 44 zemledus makšķernieki no Jelgavas, Rīgas un Dobeles puses. Tostarp viena dāma – Santa Rozenlauka-Ignatjeva no Dobeles novada, kura bļitko jau vismaz piecus gadus, bet sacensībās Jelgavā piedalījās pirmo reizi. Jāpiebilst, ka viņai veicās visai labi un bija pat daudz vairāk zivtiņu par lielāko daļu vīriešu – 0,660 kilogrami. „Uz kaut ko tādu pamudināja tētis un man tiešām patīk. Lielākais loms ir bijis vienu kilogramu smaga līdaka,” teic Santa.
Neskatoties uz patīkamo laiku un saulīti, kas rīta pusē spīdēja ļoti spoži, bļitkotāji atzīst, ka šī laikam nebija īstā diena makšķerēšanai. Citiem neķērās, bet tiem, kuriem ķērās, zivtiņas bija tik mazas, ka kauns pat kaķim tādas esot vest. Tikai vienam zemledus makšķerēšanas entuziastam izdevās pārkāpt kilograma slieksni – 1,045 kilogrami, kurus finišā nogādāja Jānis Volkovs no Rīgas. Viņš otrajā vietā aiz sevis atstāja jelgavnieku Anatoliju Miņinu, kurš sabļitkoja 0,990 kilogramus, bet trešā vieta mājiniekam Ivaram Krūmiņam par 0,845 kilogramiem zivju. Visi uzvarētāji saņēma īpašas organizatoru sarūpētas dāvanas, kas noderēs gan vasaras makšķerei, gan bļitkošanai.
Apbalvota arī vienīgā daiļā dzimuma pārstāve un trīs jaunākie dalībnieki. Jaunākais makšķernieks bija no mūsu pilsētas un dzimis 2000. gadā Tomas Gultnieks, kuram izdevās četru stundu laikā savilkt 330 gramus zivju, aiz viņa ierindojās rīdzinieki, brāļi Kārkliņi – Emīls un Jānis, attiecīgi ar 320 un 310 gramiem zivju. Arī puišiem pasniegti īpaši kausi. Bet visi dalībnieki saņēma makšķernieku kalendārus ar Pētera Čivļa mākslinieciskām bildītēm.
Jāpiebilst, ka daļai bļitkotāju bija tik mazs loms šajā dienā, ka viņi pat atteicās to nosvērt. Viens drosminieks gan finišā nogādāja vienu zivtiņu, kas svēra tikai desmit gramus.
Savus spēkus uz Lielupes šodien pārbaudīja arī Uģis Gross, kuram vakar izdevies mājās pārnest gana lielus asarus, sieva Diāna to redzot, teikusi, ka jānāk uz sacensībām, taču šodien neveicās tik labi. „Dažas mazas zivtiņas ir, vakar gan viens asaris bija 640 gramu smags, šodien tāds noderētu, bet neķeras,” teic Uģis.
Visai pozitīvi uz ledus gan bija noskaņots jelgavnieks Aivars Lebeds. „Forši ķeras, ir viens asarītis kādus 200 gramus smags, pieci ķīsīši. Bet visā visumā tas priekš Lielupes ir diezgan slikti, pirmo gadu sacensībās nevaru dabūt ne vimbas, ne brekšus. Zinu, ka tās ir te, taču negrib laikam ņemt. Tā gan ir tāda laimes spēle,” teic A.Lebeds, piebilstot, ka pagājušajā nedēļā viņš ar Pašvaldības policijas kolēģiem bijis Ķīšezerā uz sacensībām un tur viņiem 21 komandas konkurencē izdevies ieņemt 17. vietu. A.Lebeds atzīst, ka šādas sacensības vajadzētu rīkot biežāk nevis tikai vienu reizi ziemā un vienu vasarā.
Foto: Ivars Veiliņš