15.6 °C, 2 m/s, 92.7 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraLieldienas gaidot, Svētās Annas katedrālē – Jozefs Haidns
Lieldienas gaidot, Svētās Annas katedrālē – Jozefs Haidns
28/03/2010

«Gaidīti visi tie, kuri vēlas dzirdēt Lieldienu laikam atbilstošu mūziku, kas izturējusi gadsimtu pārbaudi un joprojām uzrunā klausītājus. Tas būs saturiski piepildīts koncerts,» 30. martā aicinot uz koncertu «Mūsu pestītāja septiņi pēdējie vārdi pie krusta» Svētās Annas katedrālē, teic diriģents Aigars Meri.

Ritma Gaidamoviča
«Gaidīti visi tie, kuri vēlas dzirdēt Lieldienu laikam
atbilstošu mūziku, kas izturējusi gadsimtu pārbaudi un joprojām
uzrunā klausītājus. Tas būs saturiski piepildīts koncerts,» 30.
martā aicinot uz koncertu «Mūsu pestītāja septiņi pēdējie vārdi pie
krusta» Svētās Annas katedrālē, teic diriģents Aigars
Meri.
Dienu pirms izcilā austriešu komponista Jozefa Haidna 278.
dzimšanas dienas, 30. martā, pulksten 18.30 Svētās Annas katedrālē
izskanēs diriģenta A.Meri jaunākais projekts – J.Haidna oratorija
«Mūsu pestītāja septiņi pēdējie vārdi pie krusta». Jāpiebilst, ka
šo projektu A.Meri lolojis jau gadiem, bet nu tas piedzīvos
pirmatskaņojumu, kurā piedalīsies ne tikai viņa vadītie kolektīvi –
koris «Zemgale» un Jelgavas Kamerorķestra stīgotāji –, bet arī
solistu kvartets un vokālā grupa «Schola Cantorum». Solistu
kvartetā muzicēs šī gada Lielās mūzikas balvas ieguvēja, soprāns,
Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste Gunta Davidčuka, Latvijas
Radio kora māksliniece Santa Kokina (alts), LNO baritons Armands
Siliņš un Mārtiņš Zvīgulis (tenors). S.Kokinai šī būs atgriešanās
jaunības pilsētā, kur viņa absolvēja Jelgavas Mūzikas vidusskolas
kordiriģentu klasi. 
Vajadzīga augsta tehniskā
meistarība
«Veidojot programmas saviem kolektīviem, sākotnēji balstījos
uz romantisko un mūsdienu mūziku, tomēr laika gaitā arvien lielāku
interesi izraisīja baroks un klasicisms. Jelgavas Kamerorķestra
mūziķi ir skoloti interpretēt baroku un klasicismu, balstoties
romantiskās mūzikas tradīcijās, tādēļ atgriešanās pie klasicisma
pamatvērtībām, iedziļināšanās laikmeta stilistikā orķestrim nāks
tikai par labu,» tā diriģents, piebilstot, ka mūsdienu un
romantisko mūziku, protams, nospēlēt ir daudz vienkāršāk, jo var
notušēt neprecizitātes, taču klasiskajā mūzikā jebkuru nepareizu
noti uzreiz dzird. «Vajadzīga augsta tehniskā meistarība. Esam
daudz strādājuši,» stāsta A.Meri. Viņš atzīst, ka visgrūtāk gājis
ar «Zemgales» koristiem. Kāpēc? «Šī ir mūzika, kas prasa atšķirīgu
dziedājuma manieri no tās, kādā tiek dziedāts vairums latviešu kora
dziesmu repertuārā. Mazliet pietrūka dziedātāju ieinteresētības,
taču iespējams, ka tas saistīts ar situāciju valstī, kad prioritāte
ir darbs un viņi vēlas vieglu mūziku, kas sniedz atpūtu. Taču ceru,
ka mūsu kopīgās pūles vainagosies panākumiem,» teic A.Meri.
Mūzika, kurai jāskan baznīcā
Ņemot vērā, ka šo darbu J.Haidnam pasūtījis mācītājs un tas
pirmo reizi izskanējis Spānijas pilsētas Kadisas katedrālē Lielās
Piektdienas dievkalpojumā, arī Jelgavā tas izskanēs Svētās Annas
katedrālē, turklāt tieši ciešanu laikā. «Tā ir mūzika, kurai jāskan
baznīcā. Skaņdarbam ir liturģiska nozīme, tieši tāpēc tam jāskan
šeit,» teic diriģents. J.Haidna oratorijai «Mūsu pestītāja septiņi
pēdējie vārdi pie krusta» ir īpaša struktūra – ievads, septiņas
sonātes un pirms katras no tām – Kristus vārdu fragmenti, ko viņš
teicis, kad viņu sita krustā, bet viss noslēdzas ar zemestrīci –
mūzikas izteiksmes līdzekļos. «Lai tuvinātu autentiskai
interpretācijai, vokālā grupa «Schola Cantorum» Kristus vārdus
izdziedās nevis homofonā salikumā, kā tas redzams partitūrā, bet
gan gregoriskos dziedājumos. «Schola Cantorum» vadītājs Guntars
Prānis ir atlasījis septiņus dziedājumus atbilstoši kopējai
kompozīcijai, tādējādi tuvinoties veidam, kā šis skaņdarbs
izskanēja pirmo reizi, kur Kristus vārdus teica mācītājs. Bet
koris, orķestris un solisti sonātēs attīstīs šo vārdu doto impulsu,
un tā būs kā literāra un muzikāla meditācija par šo tēmu,» stāsta
A.Meri. 
Sniegs emocionālu pārdzīvojumu
Diriģents spriež, ka katedrālē dzirdētais klausītājiem varētu
būt liels garīgs pārdzīvojums. Tā arī būs lieliska iespēja
jelgavniekiem dzirdēt mūziku, kas tiek atskaņota ļoti reti.
«Neskatoties uz hronoloģisko vecumu, mūzika nav zaudējusi savu
svaigumu. Mūzika ir rakstīta Lieldienu laikam, tāpēc tā arī Jelgavā
izskanēs Klusajā nedēļā. Aicināti visi, kuri vēlas iegūt šim laikam
atbilstošu emocionālu pārdzīvojumu,» aicinot uz koncertu, saka
A.Meri, piebilstot, ka šo mūziku māksliniekiem ir sarežģīti
izpildīt, taču klausītājiem – viegli uztvert. «Tā uzrunās, jo šis
ir viens no klasicisma laika lieliskākajiem skaņdarbiem,» teic
diriģents. Tie, kuri nepaspēs uz koncertu Jelgavā, to varēs baudīt
vēl 3. aprīlī Tukuma evaņģēliski luteriskajā Svētās Trīsvienības
baznīcā. 
Jāpiebilst, ka šim projektam A.Meri saņēma atbalstu no
Latvijas Kultūras ministrijas un Kultūrkapitāla fonda, par ko viņš
ir pateicīgs. Par Kultūrkapitāla fonda finansējumu viņš iecerējis
Jelgavā īstenot vēl vairākas koncertprogrammas, arī tādu mūziku,
kas Latvijā būs pirmatskaņojums.