-5.3 °C, 1.2 m/s, 89.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāLielo projektu klupšanas akmens – iepirkumi
Lielo projektu klupšanas akmens – iepirkumi
22/04/2011

«Iepirkumu tendences apliecina, ka šogad ielu infrastruktūras būvniecības izmaksas, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, varētu pieaugt pat uz pusi. Tas saistīts gan ar to, ka uzņēmēji ir izsmēluši savas rezerves un vairs nav gatavi piedāvāt dempinga cenas, gan ar to, ka augušas cenas būvmateriāliem, degvielai un elektrībai. Tādēļ jārēķinās, ka atsevišķos projektos nāksies veikt korekcijas,» spriež Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns.

Jānis Kovaļevskis

«Iepirkumu tendences apliecina, ka šogad ielu
infrastruktūras būvniecības izmaksas, salīdzinot ar iepriekšējiem
diviem gadiem, varētu pieaugt pat uz pusi. Tas saistīts gan ar to,
ka uzņēmēji ir izsmēluši savas rezerves un vairs nav gatavi
piedāvāt dempinga cenas, gan ar to, ka augušas cenas
būvmateriāliem, degvielai un elektrībai. Tādēļ jārēķinās, ka
atsevišķos projektos nāksies veikt korekcijas,» spriež Jelgavas
pilsētas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors
Andrejs Baļčūns.

Viens no šķēršļiem raitai projektu realizācijai ir smagnējās
iepirkumu procedūras, jo uzņēmēji aktīvi izmanto savas tiesības
pārsūdzēt gan pasūtītāja prasības, gan pieņemtos lēmumus. Par to,
cik gatava ir aģentūra šogad plānoto projektu realizācijai un kā
sokas ar ikdienas darbiem teritorijas apsaimniekošanā, «Jelgavas
Vēstnesis» jautā aģentūras direktoram A.Baļčūnam.

Šogad pilsētā iecerēti vērienīgi ielu rekonstrukcijas
darbi, turpināsies Dobeles šosejas izbūve, tiks uzsākta Raiņa ielas
un Čakstes bulvāra rekonstrukcija, kā arī saimnieciskās
kanalizācijas kolektoru un ielas seguma atjaunošana Garozas ielā.
Vai darbs pie šiem projektiem rit pēc plāna?

Pie lielajiem projektiem strādājam ciešā sadarbībā ar pašvaldības
Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldi. Dobeles šosejas
rekonstrukcija norit pēc plāna, un te mums ir bažas tikai par
apbraucamo ceļu asfaltēšanu, jo ūdenssaimniecības attīstības
projektā plānots mainīt komunikācijas 6. līnijā. Ņemot vērā, ka šie
darbi varētu iekavēties, nav pārliecības, ka šogad pagūsim
noasfaltēt arī šo ielu. Papildu sarežģījumus ar satiksmes
organizāciju varētu radīt arī bijušās ādu fabrikas «Kosmoss» šķidro
atkritumu dīķu sanācijas projekta realizācija, jo būvdarbu gaitā
palielināsies satiksmes intensitāte 4., 5. un 6. līnijā. Savukārt
Raiņa ielas un Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektu
realizācijas gaita būs atkarīga no tā, cik raiti noslēgsies
iepirkumu procedūras. Ja viss noritēs bez aizķeršanās, darbi Raiņa
ielā varētu sākties maija vidū. Garozas ielas rekonstrukcijas un
komunikāciju izbūves projekta realizāciju jau esam uzsākuši, tomēr,
ņemot vērā, ka pa šo ielu iet maģistrālais ūdensvads, esam cieši
saistīti ar ūdenssaimniecības attīstības projekta ieviešanu, jo
darbu gaitā uz rekonstrukcijas laiku paredzēts izbūvēt arī
ūdensvada apvadu, lai neapdraudētu ūdens piegādi pilsētai. Šī
projekta termiņš ir 31. augusts, tādēļ esam vienojušies, ka
nepieciešamības gadījumā būvnieki strādās vairākās maiņās.

Viens no klupšanas akmeņiem ir iepirkumu procedūras. Kādi
tam ir iemesli?

Iepirkumu likums ir orientēts uz to, lai maksimāli paplašinātu
konkurenci, tomēr šādā veidā ne vienmēr iespējams iegūt labāko
rezultātu. Mūsu prasības ir visai striktas, jo līdzšinējā pieredze
apliecina, ka šoseju būvnieki ne vienmēr var sekmīgi strādāt arī
pilsētas apstākļos, kur jārēķinās gan ar satiksmes plūsmu, gan
dažādām komunikācijām. Bieži vien šīs prasības tiek apstrīdētas.
Līdz ar to faktiskais projekta realizācijas laiks samazinās, jo ne
vienmēr iespējams pagarināt projekta realizācijas termiņus.

Viens no pavasara sezonas tradicionālajiem darbiem ir
bedrīšu lāpīšana pilsētas ielās. Kāda situācija ir
šogad?

Avārijas bedru remonts notiek jau kopš janvāra, un trīs mēnešu
laikā esam salabojuši asfaltbetona segumu 1820 kvadrātmetru
platībā. Situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir
uzlabojusies, un kopumā uz rekonstruēto ielu rēķina bedrīšu
kopējais apjoms samazinājies. Pēdējās nedēļas laikā saistībā ar
nokrišņiem un mitro pamatni bedrītes ielās ar nolietotu
asfaltbetona segumu gan veidojas vairāk, tādēļ darbus veiksim
intensīvākā režīmā. Atbilstoši plānam šogad paredzēts veikt asfalta
bedrīšu remontu 15 000 kvadrātmetru platībā.

Ņemot vērā samazināto finansējumu, nu jau kādu laiku esat
atteikušies no vienlaidus seguma posmu atjaunošanas. Vai ir ieceres
pie tā atgriezties?

Tā ir iespēja ātri un par samērīgiem līdzekļiem iegūt salīdzinoši
kvalitatīvu ielu segumu, tomēr šobrīd līdzekļus investīcijām varam
piesaistīt tikai no ES fondiem. Diemžēl neviena no programmām nav
paredzēta šādiem mērķiem. Iepriekš pašvaldība vienlaidus seguma
atjaunošanu finansēja no aizņēmuma līdzekļiem, bet nu arī šī
iespēja ir liegta, jo valsts ieviestie taupības pasākumi
pašvaldībām ļauj aizņemties tikai ES projektu realizācijai. Šogad
gan 30 tūkstošus latu esam atlicinājuši no ceļu fonda, lai
noasfaltētu atlikušo K.Barona ielas posmu no Vecpilsētas ielas līdz
bērnudārzam «Zvaigznīte». Vēl jau jāņem vērā, ka virknē gadījumu
ielu asfaltēšanu nevaram plānot arī tādēļ, ka tajās tuvākajos gados
paredzēta komunikāciju nomaiņa. Piemēram, Lielā iela jau sen būtu
noasfaltēta, ja vien tur nebūtu jāveic ūdenssaimniecības
komunikāciju atjaunošanas darbi. 

Samērā bieži nākas saskarties ar situācijām, kad
ūdensvada komunikāciju plīsumu dēļ jāveic remontdarbi arī
rekonstruētajās ielās. Vai ir kādi mehānismi, kā nākotnē varētu
izvairīties no šādām nebūšanām?

Jāuzlabo sadarbība ar tīklu uzturētājiem, jo ne vienmēr
komunikāciju stāvoklis tiek rūpīgi pārbaudīts pirms ielas seguma
atjaunošanas. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka ne vienmēr ir iespēja
atjaunot gan ielas segumu, gan apakšzemes komunikācijas, tad nu
nākas izšķirties – nedarīt neko vai tomēr izmantot iespēju un
atjaunot vismaz ielas segumu.

Arvien biežāk uzvirmo diskusijas par ielu rekonstrukcijas
darbu kvalitāti. Pērn par projekta līdzekļiem esat iegādājušies arī
aprīkojumu, lai veiktu ielu rekonstrukcijas darbu kvalitātes
mērījumus. Vai šos tehniskos līdzekļus izmantojat arī
ikdienā?

Pamatā problēmas ar darbu kvalitāti veidojas tajos gadījumos, kad
darbus veic uzņēmumi, kuriem nav pieredzes līdzīgu darbu veikšanā
pilsētas ielās. Tā tas bija arī gadījumā ar ielu rekonstrukciju ap
Zemgales Olimpisko centru. Mūsu prasības pret būvuzraugiem ir
augstas, kontrolējam arī viņu darbu un visus asfalta paraugus
marķējam un glabājam, lai domstarpību gadījumā varētu veikt
ekspertīzes. Nodoto objektu garantijas laiks ir trīs gadi. Tas ir
periods, kura laikā regulāri apsekojam ekspluatācijā nodotos
objektus un veicam kontrolmērījumus. Ja darbi veikti nekvalitatīvi,
tas atklājas garantijas periodā. Kopumā gan nevarētu piekrist, ka
Jelgavā ielu rekonstrukcijas projektos būtu pieļautas kādas
būtiskas paviršības.

Pagājušā gada nogalē sāka strādāt aģentūras struktūrvienība
«Pašvaldības operatīvās informācijas centrs» (POIC). Vai šajā
centrā ieguldītie līdzekļi ir uzlabojuši ikdienas darbu un kā
veidojas sadarbība ar iedzīvotājiem?

POIC izveide sevi pilnībā attaisnojusi, jo jau šobrīd mūsu
sadarbība ar tīklu uzturētājiem un operatīvajiem dienestiem ir
uzlabojusies. Līdz ar to mums ir iespēja operatīvi reaģēt dažādās
situācijās. Nesenais gadījums ar amonjaka izgarojumiem dzelzceļa
stacijā apliecina, ka darbs pie drošības jautājumiem jāturpina.
Viena no idejām šajā jomā saistīta ar drošības sensoru uzstādīšanu
stacijas teritorijā, lai mērītu gaisa sastāvu un saņemtu
informāciju par šāda veida bīstamo vielu noplūdēm. Lai gan POIC jau
šobrīd darbojas sekmīgi, daudz kas vēl būs jāpilnveido, kaut vai
veidojot atgriezenisko saiti ar iedzīvotājiem. Šobrīd strādājam pie
tā, lai ar īsziņas starpniecību varētu informēt iedzīvotājus par
pieteiktās problēmas virzību. Pašlaik tam var izsekot tikai
elektroniski ar interaktīvās kartes (karte.pilsetsaimnieciba.lv)
starpniecību.

Par kādiem jautājumiem iedzīvotāji visbiežāk vēršas
POIC?

Jautājumiem ir sezonāls raksturs – ja vēl janvārī un februārī
aktuālākās problēmas bija saistītas ar piesnigušajām ielām, tad
tagad iedzīvotāji aktīvi informē par avārijas bedrēm uz ielām un
applūdušiem grāvjiem. Salīdzinoši daudz pieteikumu saņemam arī par
ielu apgaismojumu un ar māju apsaimniekošanu saistītiem
jautājumiem. Ja pieteiktās problēmas risinājums nav mūsu
kompetencē, tad informējam atbildīgos dienestus vai
apsaimniekotāju. Vēlos pateikties iedzīvotājiem par sadarbību, jo
pārsvarā visi pieteikumi ir pamatoti, tādēļ iespēju robežās
cenšamies rast risinājumu katrai problēmai.

Valsts policija uzsver, ka viens no būtiskākajiem
noziedzību veicinošajiem faktoriem ir nepilnīgais ielu
apgaismojums. Kā jūs raksturotu situāciju ar ielu apgaismojumu
pilsētā un vai turpinās darbs pie idejas par privātās un publiskās
partnerības principa ieviešanu ielu apgaismojuma infrastruktūras
apsaimniekošanā?

Kopš pārņēmām ielu apgaismojuma komunikācijas no VAS «Latvenergo»
2006. gadā, esam veikuši būtiskus uzlabojumus. Ir nomainītas visas
kvēlspuldzes pret ekonomiskajām dzīvsudraba vai nātrija lampām.
Veikta tīklu inventarizācija un daudz dažādu remontdarbu, sākot no
gaismas ķermeņu atjaunošanas un beidzot ar elektrības kabeļu
nomaiņu. Esam nonākuši pie secinājuma, ka privātās un publiskās
partnerības principa ieviešana ielu apgaismojuma tīklu
apsaimniekošanā privātajam partnerim būtu izdevīga tad, ja
gaismekļus aprīkotu ar kustības sensoriem un tie ieslēgtos vien
tad, ja pa ielu vai ietvi kāds pārvietotos. Šobrīd gan tas nav
aktuāli, jo valsts ir liegusi pašvaldībām iesaistīties šāda veida
projektos līdz 2013. gadam.

Aprīļa sākumā stājušies spēkā jaunie elektroenerģijas
tarifi. Cik liels sadārdzinājums varētu būt pilsētai un vai šie
līdzekļi ir ieplānoti aģentūras budžetā?

Kopējais sadārdzinājums varētu būt ap 35 tūkstošiem latu. Tā kā šie
līdzekļi nav plānoti budžetā, meklēsim iespējas, kā ietaupīt. To
darīsim vasaras periodā, samazinot apgaismojuma intensitāti
atsevišķās ielās, centīsimies vēlāk ieslēgt un agrāk atslēgt
apgaismojumu, tomēr drošības apsvērumu dēļ pilnībā to neatslēgsim
nevienā ielā.

Pagājušajā gadā tika izbūvēts Lielupes aizsargdambis jeb
promenāde, kurā šogad plānots iekārtot arī peldētavu. Kā veicas ar
šī objekta sagatavošanu vasaras sezonai?

Peldētava jāiekārto līdz 15. maijam. Kopējās projekta izmaksas gan
pārsniedz sākotnēji plānotās, tādēļ to realizēsim divos gados.
Tomēr viss nepieciešamais, lai jelgavnieki jau šogad varētu
izmantot peldvietu, tiks nodrošināts. Uzstādīsim tualetes un
pārģērbšanās kabīnes, glābšanas dienestam nepieciešamo
infrastruktūru, kā arī norobežosim peldvietu ar bojām.

Aģentūra atbild arī par tā saukto simtlatnieku iesaistīšanu
pilsētas sakopšanas darbos.  Vai šādā veidā izdevies
ieekonomēt budžeta līdzekļus?

Programma krīzes periodā nodrošina vismaz minimālus ienākumus
cilvēkiem, kuri palikuši bez darba. Tai ir savi plusi un, protams,
arī mīnusi, tomēr ar simtlatnieku palīdzību esam paveikuši arī
tādus darbus, kuriem citos apstākļos diezin vai būtu iespēja
pieķerties. Pilsēta ir kļuvusi tīrāka. Konkrētus ietaupījumus no
šīs programmas gan neesam aprēķinājuši, bet skaidrs, ka šādā veidā
esam kompensējuši budžeta deficītu saistībā ar teritorijas
uzturēšanu. Vidēji nodarbinām 300 cilvēkus, kurus ikdienā uzrauga
vienpadsmit darbu vadītāji, tādēļ brīžiem rodas iespaids, ka
simtlatnieku darbu neviens nekontrolē. Taču iespēju robežās darbu
uzrauga arī štata darbinieki. Jāņem vērā, ka programmā piesakās arī
cilvēki, kuri nav motivēti strādāt, tādēļ ar trešdaļu no viņiem
nācies pārtraukt līgumattiecības.

 Foto: Ivars Veiliņš