«Iepirkumu tendences apliecina, ka šogad ielu infrastruktūras būvniecības izmaksas, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, varētu pieaugt pat uz pusi. Tas saistīts gan ar to, ka uzņēmēji ir izsmēluši savas rezerves un vairs nav gatavi piedāvāt dempinga cenas, gan ar to, ka augušas cenas būvmateriāliem, degvielai un elektrībai. Tādēļ jārēķinās, ka atsevišķos projektos nāksies veikt korekcijas,» spriež Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns.
Jānis Kovaļevskis
Viens no šķēršļiem raitai projektu realizācijai ir smagnējās iepirkumu procedūras, jo uzņēmēji aktīvi izmanto savas tiesības pārsūdzēt gan pasūtītāja prasības, gan pieņemtos lēmumus. Par to, cik gatava ir aģentūra šogad plānoto projektu realizācijai un kā sokas ar ikdienas darbiem teritorijas apsaimniekošanā, «Jelgavas Vēstnesis» jautā aģentūras direktoram A.Baļčūnam.
Šogad pilsētā iecerēti vērienīgi ielu rekonstrukcijas darbi, turpināsies Dobeles šosejas izbūve, tiks uzsākta Raiņa ielas un Čakstes bulvāra rekonstrukcija, kā arī saimnieciskās kanalizācijas kolektoru un ielas seguma atjaunošana Garozas ielā. Vai darbs pie šiem projektiem rit pēc plāna? Pie lielajiem projektiem strādājam ciešā sadarbībā ar pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldi. Dobeles šosejas rekonstrukcija norit pēc plāna, un te mums ir bažas tikai par apbraucamo ceļu asfaltēšanu, jo ūdenssaimniecības attīstības projektā plānots mainīt komunikācijas 6. līnijā. Ņemot vērā, ka šie darbi varētu iekavēties, nav pārliecības, ka šogad pagūsim noasfaltēt arī šo ielu. Papildu sarežģījumus ar satiksmes organizāciju varētu radīt arī bijušās ādu fabrikas «Kosmoss» šķidro atkritumu dīķu sanācijas projekta realizācija, jo būvdarbu gaitā palielināsies satiksmes intensitāte 4., 5. un 6. līnijā. Savukārt Raiņa ielas un Čakstes bulvāra rekonstrukcijas projektu realizācijas gaita būs atkarīga no tā, cik raiti noslēgsies iepirkumu procedūras. Ja viss noritēs bez aizķeršanās, darbi Raiņa ielā varētu sākties maija vidū. Garozas ielas rekonstrukcijas un komunikāciju izbūves projekta realizāciju jau esam uzsākuši, tomēr, ņemot vērā, ka pa šo ielu iet maģistrālais ūdensvads, esam cieši saistīti ar ūdenssaimniecības attīstības projekta ieviešanu, jo darbu gaitā uz rekonstrukcijas laiku paredzēts izbūvēt arī ūdensvada apvadu, lai neapdraudētu ūdens piegādi pilsētai. Šī projekta termiņš ir 31. augusts, tādēļ esam vienojušies, ka nepieciešamības gadījumā būvnieki strādās vairākās maiņās.
Viens no klupšanas akmeņiem ir iepirkumu procedūras. Kādi tam ir iemesli? Iepirkumu likums ir orientēts uz to, lai maksimāli paplašinātu konkurenci, tomēr šādā veidā ne vienmēr iespējams iegūt labāko rezultātu. Mūsu prasības ir visai striktas, jo līdzšinējā pieredze apliecina, ka šoseju būvnieki ne vienmēr var sekmīgi strādāt arī pilsētas apstākļos, kur jārēķinās gan ar satiksmes plūsmu, gan dažādām komunikācijām. Bieži vien šīs prasības tiek apstrīdētas. Līdz ar to faktiskais projekta realizācijas laiks samazinās, jo ne vienmēr iespējams pagarināt projekta realizācijas termiņus.
Viens no pavasara sezonas tradicionālajiem darbiem ir bedrīšu lāpīšana pilsētas ielās. Kāda situācija ir šogad? Avārijas bedru remonts notiek jau kopš janvāra, un trīs mēnešu laikā esam salabojuši asfaltbetona segumu 1820 kvadrātmetru platībā. Situācija, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojusies, un kopumā uz rekonstruēto ielu rēķina bedrīšu kopējais apjoms samazinājies. Pēdējās nedēļas laikā saistībā ar nokrišņiem un mitro pamatni bedrītes ielās ar nolietotu asfaltbetona segumu gan veidojas vairāk, tādēļ darbus veiksim intensīvākā režīmā. Atbilstoši plānam šogad paredzēts veikt asfalta bedrīšu remontu 15 000 kvadrātmetru platībā.
Ņemot vērā samazināto finansējumu, nu jau kādu laiku esat atteikušies no vienlaidus seguma posmu atjaunošanas. Vai ir ieceres pie tā atgriezties? Tā ir iespēja ātri un par samērīgiem līdzekļiem iegūt salīdzinoši kvalitatīvu ielu segumu, tomēr šobrīd līdzekļus investīcijām varam piesaistīt tikai no ES fondiem. Diemžēl neviena no programmām nav paredzēta šādiem mērķiem. Iepriekš pašvaldība vienlaidus seguma atjaunošanu finansēja no aizņēmuma līdzekļiem, bet nu arī šī iespēja ir liegta, jo valsts ieviestie taupības pasākumi pašvaldībām ļauj aizņemties tikai ES projektu realizācijai. Šogad gan 30 tūkstošus latu esam atlicinājuši no ceļu fonda, lai noasfaltētu atlikušo K.Barona ielas posmu no Vecpilsētas ielas līdz bērnudārzam «Zvaigznīte». Vēl jau jāņem vērā, ka virknē gadījumu ielu asfaltēšanu nevaram plānot arī tādēļ, ka tajās tuvākajos gados paredzēta komunikāciju nomaiņa. Piemēram, Lielā iela jau sen būtu noasfaltēta, ja vien tur nebūtu jāveic ūdenssaimniecības komunikāciju atjaunošanas darbi.
Samērā bieži nākas saskarties ar situācijām, kad ūdensvada komunikāciju plīsumu dēļ jāveic remontdarbi arī rekonstruētajās ielās. Vai ir kādi mehānismi, kā nākotnē varētu izvairīties no šādām nebūšanām? Jāuzlabo sadarbība ar tīklu uzturētājiem, jo ne vienmēr komunikāciju stāvoklis tiek rūpīgi pārbaudīts pirms ielas seguma atjaunošanas. Tomēr jāņem vērā arī tas, ka ne vienmēr ir iespēja atjaunot gan ielas segumu, gan apakšzemes komunikācijas, tad nu nākas izšķirties – nedarīt neko vai tomēr izmantot iespēju un atjaunot vismaz ielas segumu.
Arvien biežāk uzvirmo diskusijas par ielu rekonstrukcijas darbu kvalitāti. Pērn par projekta līdzekļiem esat iegādājušies arī aprīkojumu, lai veiktu ielu rekonstrukcijas darbu kvalitātes mērījumus. Vai šos tehniskos līdzekļus izmantojat arī ikdienā? Pamatā problēmas ar darbu kvalitāti veidojas tajos gadījumos, kad darbus veic uzņēmumi, kuriem nav pieredzes līdzīgu darbu veikšanā pilsētas ielās. Tā tas bija arī gadījumā ar ielu rekonstrukciju ap Zemgales Olimpisko centru. Mūsu prasības pret būvuzraugiem ir augstas, kontrolējam arī viņu darbu un visus asfalta paraugus marķējam un glabājam, lai domstarpību gadījumā varētu veikt ekspertīzes. Nodoto objektu garantijas laiks ir trīs gadi. Tas ir periods, kura laikā regulāri apsekojam ekspluatācijā nodotos objektus un veicam kontrolmērījumus. Ja darbi veikti nekvalitatīvi, tas atklājas garantijas periodā. Kopumā gan nevarētu piekrist, ka Jelgavā ielu rekonstrukcijas projektos būtu pieļautas kādas būtiskas paviršības.
Pagājušā gada nogalē sāka strādāt aģentūras struktūrvienība «Pašvaldības operatīvās informācijas centrs» (POIC). Vai šajā centrā ieguldītie līdzekļi ir uzlabojuši ikdienas darbu un kā veidojas sadarbība ar iedzīvotājiem? POIC izveide sevi pilnībā attaisnojusi, jo jau šobrīd mūsu sadarbība ar tīklu uzturētājiem un operatīvajiem dienestiem ir uzlabojusies. Līdz ar to mums ir iespēja operatīvi reaģēt dažādās situācijās. Nesenais gadījums ar amonjaka izgarojumiem dzelzceļa stacijā apliecina, ka darbs pie drošības jautājumiem jāturpina. Viena no idejām šajā jomā saistīta ar drošības sensoru uzstādīšanu stacijas teritorijā, lai mērītu gaisa sastāvu un saņemtu informāciju par šāda veida bīstamo vielu noplūdēm. Lai gan POIC jau šobrīd darbojas sekmīgi, daudz kas vēl būs jāpilnveido, kaut vai veidojot atgriezenisko saiti ar iedzīvotājiem. Šobrīd strādājam pie tā, lai ar īsziņas starpniecību varētu informēt iedzīvotājus par pieteiktās problēmas virzību. Pašlaik tam var izsekot tikai elektroniski ar interaktīvās kartes (karte.pilsetsaimnieciba.lv) starpniecību.
Par kādiem jautājumiem iedzīvotāji visbiežāk vēršas POIC? Jautājumiem ir sezonāls raksturs – ja vēl janvārī un februārī aktuālākās problēmas bija saistītas ar piesnigušajām ielām, tad tagad iedzīvotāji aktīvi informē par avārijas bedrēm uz ielām un applūdušiem grāvjiem. Salīdzinoši daudz pieteikumu saņemam arī par ielu apgaismojumu un ar māju apsaimniekošanu saistītiem jautājumiem. Ja pieteiktās problēmas risinājums nav mūsu kompetencē, tad informējam atbildīgos dienestus vai apsaimniekotāju. Vēlos pateikties iedzīvotājiem par sadarbību, jo pārsvarā visi pieteikumi ir pamatoti, tādēļ iespēju robežās cenšamies rast risinājumu katrai problēmai.
Valsts policija uzsver, ka viens no būtiskākajiem noziedzību veicinošajiem faktoriem ir nepilnīgais ielu apgaismojums. Kā jūs raksturotu situāciju ar ielu apgaismojumu pilsētā un vai turpinās darbs pie idejas par privātās un publiskās partnerības principa ieviešanu ielu apgaismojuma infrastruktūras apsaimniekošanā? Kopš pārņēmām ielu apgaismojuma komunikācijas no VAS «Latvenergo» 2006. gadā, esam veikuši būtiskus uzlabojumus. Ir nomainītas visas kvēlspuldzes pret ekonomiskajām dzīvsudraba vai nātrija lampām. Veikta tīklu inventarizācija un daudz dažādu remontdarbu, sākot no gaismas ķermeņu atjaunošanas un beidzot ar elektrības kabeļu nomaiņu. Esam nonākuši pie secinājuma, ka privātās un publiskās partnerības principa ieviešana ielu apgaismojuma tīklu apsaimniekošanā privātajam partnerim būtu izdevīga tad, ja gaismekļus aprīkotu ar kustības sensoriem un tie ieslēgtos vien tad, ja pa ielu vai ietvi kāds pārvietotos. Šobrīd gan tas nav aktuāli, jo valsts ir liegusi pašvaldībām iesaistīties šāda veida projektos līdz 2013. gadam.
Aprīļa sākumā stājušies spēkā jaunie elektroenerģijas tarifi. Cik liels sadārdzinājums varētu būt pilsētai un vai šie līdzekļi ir ieplānoti aģentūras budžetā? Kopējais sadārdzinājums varētu būt ap 35 tūkstošiem latu. Tā kā šie līdzekļi nav plānoti budžetā, meklēsim iespējas, kā ietaupīt. To darīsim vasaras periodā, samazinot apgaismojuma intensitāti atsevišķās ielās, centīsimies vēlāk ieslēgt un agrāk atslēgt apgaismojumu, tomēr drošības apsvērumu dēļ pilnībā to neatslēgsim nevienā ielā.
Pagājušajā gadā tika izbūvēts Lielupes aizsargdambis jeb promenāde, kurā šogad plānots iekārtot arī peldētavu. Kā veicas ar šī objekta sagatavošanu vasaras sezonai? Peldētava jāiekārto līdz 15. maijam. Kopējās projekta izmaksas gan pārsniedz sākotnēji plānotās, tādēļ to realizēsim divos gados. Tomēr viss nepieciešamais, lai jelgavnieki jau šogad varētu izmantot peldvietu, tiks nodrošināts. Uzstādīsim tualetes un pārģērbšanās kabīnes, glābšanas dienestam nepieciešamo infrastruktūru, kā arī norobežosim peldvietu ar bojām.
Aģentūra atbild arī par tā saukto simtlatnieku iesaistīšanu pilsētas sakopšanas darbos. Vai šādā veidā izdevies ieekonomēt budžeta līdzekļus? Programma krīzes periodā nodrošina vismaz minimālus ienākumus cilvēkiem, kuri palikuši bez darba. Tai ir savi plusi un, protams, arī mīnusi, tomēr ar simtlatnieku palīdzību esam paveikuši arī tādus darbus, kuriem citos apstākļos diezin vai būtu iespēja pieķerties. Pilsēta ir kļuvusi tīrāka. Konkrētus ietaupījumus no šīs programmas gan neesam aprēķinājuši, bet skaidrs, ka šādā veidā esam kompensējuši budžeta deficītu saistībā ar teritorijas uzturēšanu. Vidēji nodarbinām 300 cilvēkus, kurus ikdienā uzrauga vienpadsmit darbu vadītāji, tādēļ brīžiem rodas iespaids, ka simtlatnieku darbu neviens nekontrolē. Taču iespēju robežās darbu uzrauga arī štata darbinieki. Jāņem vērā, ka programmā piesakās arī cilvēki, kuri nav motivēti strādāt, tādēļ ar trešdaļu no viņiem nācies pārtraukt līgumattiecības.
Foto: Ivars Veiliņš