Pilsētā

«Diemžēl miers un saticība laikam pasaulē nebūs nekad,» šodien pieminot komunistiskā genocīda 1945. gada represiju upurus, teica Politiski represēto apvienības «Staburadze» valdes priekšsēdētāja Valda Dzintare.

Šodien pie kultūras nama «Rota» piemiņas akmens Garozas ielā 15
notika komunistiskā genocīda 1945. gada represiju upuru piemiņas
brīdis. Pieminot 1945. gada janvāra un februāra represijas, kad
izsūtījumā tika izvesti 6000 cilvēku, pie piemiņas akmens tika
nolikti ziedi un aizdegtas svecītes.

V.Dzintare īsumā pasākuma dalībniekiem sniedza ieskatu mūsu
tautas vēstures līkločos un pārdzīvotajā un aicināja jo īpaši
jauniešus pieminēt un cienīt tos, kuri cieta pāridarījumus un
šodien vairs nav starp mums. Cilvēkiem tika darīts pāri agrāk, un
to turpina darīt arī tagad, tomēr tikai vecākā paaudze Latvijā
atminas karu, represijas, deportācijas, laikus, kad pilsēta tika
izpostīta, kad uguns liesmu pārņemto Jelgavu varēja redzēt pat
Rīgā, viņa piebilda.

Arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš vērsa
klātesošo uzmanību uz pasaulē notiekošo, uzsverot, ka šodien
pasaule arī ir nemiera pilna, pasaulē ir daudzi karstie punkti, kas
ir pietuvojušies Eiropai un arī Latvijai. Viņš izteica nožēlu par
to, ka tā vietā, lai dzīvotu mierā un saskaņā, pasaulē noris
asiņainas cīņas un terorakti, kuros tiek postīts un lietas asinis,
un aicināja pasākuma dalībniekus apdomāt savu attieksmi pret
pasaulē notiekošo. Pasākumā klātesošos jauniešus A.Rāviņš mudināja
izzināt Latvijas vēsturi un, zinot, kādas ciešanas un pāridarījumus
ir izjutusi latviešu tauta, iestāties par savu valsti, mīlēt
Latviju, savu pilsētu un vairot mieru un labo pasaulē.

Pēc ziedu nolikšanas pie piemiņas akmens daļa pasākuma
dalībnieku pulcējās kultūras namā «Rota», kur pie siltas tējas
tases dalījās atmiņās un pārdzīvotajā. Savās atmiņās ar portālu
www.jelgavasvestnesis.lv dalījās pasākuma dalībnieks Vilis Mušķis,
kurš sacīja, ka cenšas apmeklēt visus represiju upuru piemiņai
veltītos pasākumus, jo arī pats ir viens no represētajiem. Viņš
pats ar asarām acīs atminas, kā 1949. gadā, kad viņš vēl bija vien
desmit gadu vecumā, tika izsūtīts. «Tas notika Ziemeļvidzemē. Mūs
ar mammu un māsu Strenču dzelzceļa stacijā salādēja vagonos un
izsūtīja… Kad atgriezos, man bija 17,» baiso notikumu atceras
viņš, no vaiga slaukot asaru.

Jāatgādina, ka pie kultūras nama «Rota» pēc Otrā pasaules kara,
1945. gadā, atradās nometne. Tajā pirms izsūtīšanas uz nometinājuma
vietām Krievijā tika formēti vilcienu vagoni ar aizturētajiem
Jelgavas un citu pilsētu un novadu iedzīvotājiem, kurus uz Sibīriju
izsūtīja 1945. gada februārī.

Foto: Raitis Supe