«Diemžēl miers un saticība laikam pasaulē nebūs nekad,» šodien pieminot komunistiskā genocīda 1945. gada represiju upurus, teica Politiski represēto apvienības «Staburadze» valdes priekšsēdētāja Valda Dzintare.
Šodien pie kultūras nama «Rota» piemiņas akmens Garozas ielā 15 notika komunistiskā genocīda 1945. gada represiju upuru piemiņas brīdis. Pieminot 1945. gada janvāra un februāra represijas, kad izsūtījumā tika izvesti 6000 cilvēku, pie piemiņas akmens tika nolikti ziedi un aizdegtas svecītes.
V.Dzintare īsumā pasākuma dalībniekiem sniedza ieskatu mūsu tautas vēstures līkločos un pārdzīvotajā un aicināja jo īpaši jauniešus pieminēt un cienīt tos, kuri cieta pāridarījumus un šodien vairs nav starp mums. Cilvēkiem tika darīts pāri agrāk, un to turpina darīt arī tagad, tomēr tikai vecākā paaudze Latvijā atminas karu, represijas, deportācijas, laikus, kad pilsēta tika izpostīta, kad uguns liesmu pārņemto Jelgavu varēja redzēt pat Rīgā, viņa piebilda.
Arī Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš vērsa klātesošo uzmanību uz pasaulē notiekošo, uzsverot, ka šodien pasaule arī ir nemiera pilna, pasaulē ir daudzi karstie punkti, kas ir pietuvojušies Eiropai un arī Latvijai. Viņš izteica nožēlu par to, ka tā vietā, lai dzīvotu mierā un saskaņā, pasaulē noris asiņainas cīņas un terorakti, kuros tiek postīts un lietas asinis, un aicināja pasākuma dalībniekus apdomāt savu attieksmi pret pasaulē notiekošo. Pasākumā klātesošos jauniešus A.Rāviņš mudināja izzināt Latvijas vēsturi un, zinot, kādas ciešanas un pāridarījumus ir izjutusi latviešu tauta, iestāties par savu valsti, mīlēt Latviju, savu pilsētu un vairot mieru un labo pasaulē.
Pēc ziedu nolikšanas pie piemiņas akmens daļa pasākuma dalībnieku pulcējās kultūras namā «Rota», kur pie siltas tējas tases dalījās atmiņās un pārdzīvotajā. Savās atmiņās ar portālu www.jelgavasvestnesis.lv dalījās pasākuma dalībnieks Vilis Mušķis, kurš sacīja, ka cenšas apmeklēt visus represiju upuru piemiņai veltītos pasākumus, jo arī pats ir viens no represētajiem. Viņš pats ar asarām acīs atminas, kā 1949. gadā, kad viņš vēl bija vien desmit gadu vecumā, tika izsūtīts. «Tas notika Ziemeļvidzemē. Mūs ar mammu un māsu Strenču dzelzceļa stacijā salādēja vagonos un izsūtīja… Kad atgriezos, man bija 17,» baiso notikumu atceras viņš, no vaiga slaukot asaru.
Jāatgādina, ka pie kultūras nama «Rota» pēc Otrā pasaules kara, 1945. gadā, atradās nometne. Tajā pirms izsūtīšanas uz nometinājuma vietām Krievijā tika formēti vilcienu vagoni ar aizturētajiem Jelgavas un citu pilsētu un novadu iedzīvotājiem, kurus uz Sibīriju izsūtīja 1945. gada februārī.
Foto: Raitis Supe
17.2 °C,
0.7 m/s,
85.1 % 
17.2 °C,
0.7 m/s,
85.1 %