19.2 °C, 4.5 m/s, 87.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāLietoto apģērbu tirdzniecība – bizness krīzes izvilkšanai
Lietoto apģērbu tirdzniecība – bizness krīzes izvilkšanai
06/03/2010

Tā vien šķiet, ka pašlaik par vienu no «ejošākajiem» biznesiem ne tikai Latvijā, bet arī Jelgavā var saukt lietoto apģērbu tirdzniecību. To apliecina pusgada laikā piecu jaunu šādu veikalu atvēršana mūsu pilsētā, viena veikala paplašināšana un aptuveni 100 – 300 pircēju dienā. «Jelgavas Vēstnesis» noskaidro, kas šobrīd notiek ar tautā saukto humpalu biznesu un vai tiešām tā ir uzņēmēju «medus maize» krīzes laikā.

Ritma Gaidamoviča
Tā vien šķiet, ka pašlaik par vienu no «ejošākajiem»
biznesiem ne tikai Latvijā, bet arī Jelgavā var saukt lietoto
apģērbu tirdzniecību. To apliecina pusgada laikā piecu jaunu šādu
veikalu atvēršana mūsu pilsētā, viena veikala paplašināšana un
aptuveni 100 – 300 pircēju dienā. «Jelgavas Vēstnesis» noskaidro,
kas šobrīd notiek ar tautā saukto humpalu biznesu un vai tiešām tā
ir uzņēmēju «medus maize» krīzes laikā.
Ja vēl pirms gada pilsētā par absolūtu monopolistu lietoto
apģērbu tirdzniecībā varēja saukt veikalu «Degas», jo tas bija
lielākais šādu apģērbu tirgotājs un ātri vien ar savu cenu
politiku, uz pakaramajiem izkārtotajiem apģērbiem nogremdēja teju
visus mazākos humpalu veikalus, tad šobrīd aina ir pavisam cita.
«Jāatzīst, ka mēs vairs neesam vienīgie. Pilsētā konkurence ir
krietni augusi, kas nenoliedzami ir samazinājusi arī mūsu
pārdošanas apjomus. Taču, neskatoties uz to, šī biznesa joma
pašlaik tomēr ir ejoša. Cilvēki nāk un pērk drēbes par saprātīgām
cenām. Jāatzīst gan, ka, tikko parādoties jauniem līdzīgiem
uzņēmumiem, mums gāja grūti, bet nu vecie klienti sāk atgriezties,
jo viņus apmierinot mūsu kvalitāte,» teic veikala «Degas» vadītāja
Santa Jēkabsone. To, ka šis ir ejošs bizness, atzīst arī otra
jaunākā lietoto apģērbu veikala pilsētā «Dgs apģērbi» īpašnieks
Juris Volmanis, kurš Jelgavā pērnā gada nogalē atvēris divus šādus
veikalus papildus mēbeļu biznesam. «Es gan domāju, ka šis vairāk ir
«izvelkošs» bizness – par miljonāru nekļūsi, taču tādējādi rodas
brīvie līdzekļi, ar kuriem var izdzīvot, nomaksāt rēķinus un vēl
citiem darbu nodrošināt,» teic J.Volmanis.  
Noteicošais – cena un kvalitāte
Jā, pircēju skaits ir krietni audzis, jo nu lietoto apģērbu
veikalus apmeklē arī tie, kuri vēl pirms pāris gadiem uz tiem
skatījās pavisam šķībi, taču klienti esot kļuvuši arī daudz
apdomīgāki un izvēlīgāki. Protams, tas saistīts arī ar maciņa
saturu, taču ne tikai tas ir noteicošais. «Salīdzinot ar tā
sauktajiem labajiem gadiem, klientu pirkumu groza saturs kļuvis
pārdomātāks un pircējs lielākoties jau iepriekš ir izdomājis
konkrētas lietas, kuras vēlas iegādāties. Bet nākamā tendence
vērojama pircēju domāšanā – viņi šeit nāk, jo te ir klāsta
daudzveidība, apģērba izcelsme garantē augstu kvalitāti, šeit
pieejami prestižu brendu apģērbi par daudz zemākām cenām,» teic
pērn jūlijā atvērtā veikala «RDA» importa un eksporta menedžeris
Nauris Jonass. 
Aptaujātie lietoto apģērbu tirgotāji atzīst, ka tieši cena un
kvalitāte šobrīd ir noteicošais. «Skaidrs, ka šim apģērbam
kvalitāte būs labāka nekā jaunam ķīniešu ražojumam, jo šo drēbi vai
apavu jau ir kāds pārbaudījis. Cilvēki pēta, vai ir labs audums,
cik apģērbs maksā. Protams, ir arī daudz tādu pircēju, kuri,
ieraugot krutu zīmolu, nemaz neskatās – der vai ne, bet drēbi
paķer, jo tā ir firma,» teic J.Volmanis. 
Atrašanās vieta diskutējama
Cilvēkiem svarīgi ne tikai tas, par ko atdod naudu, bet arī
visi blakus apstākļi – veikala kārtība, apkalpošana un citas
lietas. Tiesa, tagad lietoto apģērbu veikalā ienākt ir daudz
patīkamāk, jo vairs nav jārokas pa haotiski sakrautām drēbju
kaudzēm – viss ir rūpīgi izkārtots uz pakaramajiem, veikali nav
vairs pagrabiņos, bet jau pašā pilsētas centrā, gaišās un plašās
telpās. Veikalnieki atzīst, ka cilvēkiem tas ir svarīgi.
Diskutējams gan ir jautājums par lielajiem logiem un veikalu
atrašanos pilsētas centrā. «No saviem klientiem esam dzirdējuši, ka
viņi veikalus centrā neapmeklē tikai tā iemesla dēļ, ka tur ir
lielie logi – viņi nevēlas, lai uz viņiem skatās, kad meklē kādu
drēbi, tāpēc nāk pie mums. Te mums ir 2. stāvs, redzēt nevar,» tā
veikala «Degas» vadītāja. Taču pretējs viedoklis ir «Dgs apģērbi»
īpašniekam J.Volmanim: «Ja vēl pirms pāris gadiem daļai
bija 
kauns ienākt šajos veikalos, skatījās, 
ka tikai kāds paziņa neierauga, tad tagad te ierodas arī
smalkas dāmas, atbraucot dārgos džipos. Viņām ir vienalga, ka
iepērkas te, jo zina, ka šeit atradīs atpazīstamus zīmolus, kas
garantē labu kvalitāti par zemu cenu. To visu vienkopus viņas
neatradīs jaunu apģērbu veikalā.» 
Arvien vairāk iepērkas vīrieši
Protams, visos laikos aktīvākās pircējas bijušas sievietes,
taču tirgotāji atzīst, ka arvien vairāk viņu veikalos iepērkas
vīrieši. «Ja agrāk visu sapirka sievietes, tad tagad arī paši
vīrieši nāk un meklē ko sev. Tiesa, ja sievietes izvēlas lētākas
drēbes un vēlas nopirkt vairāk, tad vīrieši biežāk pērk no tā
saucamā dārgā gala,» teic veikala «Degas» vadītāja. Savukārt
«Humana» vadītāja Elizabete Bundiķe atklāj, ka pie viņiem vīrieši
iegādājas arī ko savai sievai. «Ja sievai nav pretenziju pret
lietotiem apģērbiem, izrādās, tā šajos laikos var būt arī noderīga
dāvana. Prasa krekliņus, džemperīšus. Taču esam novērojuši vēl kādu
tendenci – vīriešu plaukti iztukšojas pirmie,» teic
E.Bundiķe.
Katram veikalam, protams, izveidojies arī savs pastāvīgo
klientu loks. Ir tādi jelgavnieki, kuri veikalu apmeklē trīs reizes
dienā, citi – vairākas reizes nedēļā, bet ir arī tādas kundzes, kas
sēž uz soliņa turpat veikalā un gaida, kad no noliktavas iznesīs ko
jaunu. «Bija laiks, kad tiešām nāca trīs reizes dienā, tagad tā
notiek retāk, jo pilsētā izvēle kļuvusi lielāka. Pieņemu, ka tagad
šīs dāmas izstaigā visus veikalus,» tā S.Jēkabsone. «Mums te ir
dažas kundzes, kas klauvē pie noliktavas durvīm, jautājot, cikos
tiks iznestas jaunas drēbes. Tad sēž uz soliņa un teju katru dienu
gaida,» stāsta E.Bundiķe. Savukārt «RDA» pastāvīgos klientus
iedalījuši vairākās grupās: vieni, kas nāk regulāri un tīko pēc tā
sauktajām odziņām, otri, kas nāk regulāri un konkrēti zina, kas
viņiem vajadzīgs, un tad ir trešie, kas nāk regulāri, bet bez
konkrēta mērķa kaut ko nopirkt. 
 
Katram sava politika
Katrs lietoto apģērbu tirgotājs jo īpaši šobrīd domā, kā
pircēju pievilināt atkal un atkal. Citi strādā ar interesantu cenu
politiku – piedāvājot atlaides, citi dod iespēju iegādāties klientu
kartes, kas nodrošina pastāvīgu atlaidi un citas priekšrocības. Arī
vairāki Jelgavas veikali piedāvā klientiem saņemt klientu karti.
Tiesa, veikalam ir noteikta summa, par kuru jāiepērkas, un tikai
tad karti var saņemt. Taču tā nav vienīgā taktika. «Līdz ar
konkurences pieaugumu esam padomājuši par vēl kādu lietu, proti,
pieveduma dienās ar īsziņas starpniecību pastāvīgos klientus
informējam, ka ir jauns pievedums. Jāatzīst, ka tas šobrīd,
konkurences apstākļos, mums ir atmaksājies. Atgriežas bijušie
klienti,» teic S.Jēkabsone. Klientu kartes piedāvā arī veikals
«Īriss», bet jaunākais veikals mūsu pilsētā «Humana» pircējus
piesaista ar divu nedēļu cenu ciklu – ik pa divām nedēļām veikalu
nosacīti atver no jauna. «Sākas nedēļa, un visas drēbes maksā 2,50
lati, pēc dažām dienām cena krīt, līdz otrās nedēļas beigās tā ir
tikai daži desmiti santīmu. Pēc divām nedēļām viss sākas no jauna,»
tā vadītāja. Bet citu veikalu logos ik pēc laika parādās plakāti:
«- 30%», «-50%». Un tie «nostrādā» – kā nu ne, ja apģērba gabalu,
kas jau tā maksā tikai divus latus, var iegādāties tikai par
latu.