Šodien LLU Ekonomikas fakultātē (EF) 14. starptautiskajā zinātniskajā konferencē diviem jaunajiem zinātniekiem pasniegta bijušā EF profesora Benjamiņa Treija balva. To saņēmis ekonomikas doktors Vladislavs Vesperis par izstrādāto pieeju teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai un ekonomikas doktore Līga Brūniņa par metodoloģiju, kā var aprēķināt jūras piekrastes zemju vērtību.
Ritma Gaidamoviča
LLU EF šodien un rīt notiek starptautiskā konference «Ekonomikas zinātne lauku attīstībai 2013», kurā piedalās vairāk nekā 120 zinātnieku no desmit valstīm.
Konferences plenārsēdes atklāšanā šodien pasniegta profesora B.Treija balva – diploms un profesora mazdēla Nila Treija sagādāta grāmata par viņa vectēvu izcilo profesoru B.Treiju. To saņēma EF doktori jaunie zinātnieki L.Brūniņa un V.Vesperis.
V.Vesperis izstrādājis promocijas darbu «Reģionālās attīstības novērtēšana» (zinātniskā vadītāja – profesore Anda Jankova), kurā viņš pētījis to, kā līdz šim novērtē reģiona attīstību, un izstrādājis jaunu metodoloģiju reģiona attīstības novērtēšanai. Promocijas darba autors stāsta, ka izpētījis, kā pašlaik tiek noteikts teritorijas attīstības indekss, ievērojot astoņus dažādus rādītājus. Šāda metodika tiek izmantoja jau no 2000. gada. V.Vesperis izstrādājis jaunu piedāvājumu teritorijas indeksa aprēķināšanai, kas ietekmēs reģionālo politiku. Šis pētījums jau nodots Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai, kura Ministru kabinetam jau iesniegusi izskatīt informatīvo materiālu, ar kuru paredzēts pilnveidot teritoriālās attīstības indeksa aprēķināšanu, ņemot vērā doktora ieteikumus.
Savukārt L.Brūniņa izstrādājusi doktora darbu «Erozijas ietekme uz piejūras reģiona attīstību» (zinātniskais vadītājs – profesors Pēteris Rivža), un tas tapis četru gadu laikā. Pētījumā akcents likts uz to, kā var novērtēt zemi piejūras krastā. Doktore izstrādājusi metodiskos norādījumus pašvaldībām, kā var aprēķināt piekrastes zemju vērtību, ņemot vērā kultūras, vēsturiskos aspektus, vietu un citus rādītājus. «Šo vērtību pēc īpašām formulām var izteikt naudā. Tā ir vides ekonomika, kuru Latvijā tikai tagad vairāk sāk pieminēt, taču tā veiksmīgi darbojas ASV, Anglijā, Nīderlandē un Vācijā,» stāsta L.Brūniņa.
Foto: Ivars Veiliņš