Pilsētā

Ritma Gaidamoviča

«Tā kā universitātei paliek 70 gadi, šī gadadiena jāatzīmē, un
allaž tādi cipari mobilizē domāt, ko lietas labā darīt. Ir daudz
neizzinātu un uz papīra neuzliktu lietu par universitātes vēsturi,
kuras būtu nozīmīgi zināt, tāpēc nu top jauna grāmata,» domu pamato
redaktors.

Darbs pie jaunās grāmatas sākts jau krietni sen, bet augustā
un septembrī tā tiks maketēta, lai oktobrī varētu redzēt
galaproduktu, pie kura strādā vairāki desmiti rakstītāju –
universitātes vadība, struktūrvienību vadītāji, fakultāšu pārstāvji
un aktīvākie studenti. 

Lai arī lielā jubileja universitātē tiks svinēta rudenī, šajā
brīdī pilntiesīgi var teikt, ka LLU jau ir 70 gadi. Izrādās, ka
toreizējās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (JLA) atklāšanas
svinības notika 1939. gada 1. jūlijā un uz tām ieradās arī valsts
prezidents Kārlis Ulmanis, bet otras svinības bija tā paša gada 28.
oktobrī, kad iesvētītas akadēmijas telpas. Šogad svinības
pieskaņotas šim datumam,» stāsta K.Vārtukapteinis. 

Mediņa himna 

ar Plūdoņa vārdiem

«Rakstīšana nav vienkāršs darbs, īpaši jau vēstures grāmatas.
Tā ir precīza zinātne, kur nedrīkst būt interpretācijas, kas
neatbilst patiesībai. Jā, jā, runājot par universitātes vēsturi,
dažās publikācijās izskanējušas un vēl šodien tiek tiražētas
lietas, kuras patiesībā te nav notikušas. Piemērs: kad sāka runāt
par atklāšanas svinībām 28. oktobrī, bija iecere, kas tajā laikā
publicēta arī «Jelgavas Avīzē», ka atklāšanas svētkos nesīs lāpu no
Rīgā esošās Latvijas Universitātes uz Jelgavu. Izrādās, ka no šīs
domas pēc laika atteicās, taču vēl joprojām atsevišķos izdevumos
tas tiek minēts kā noticis fakts. Darba procesā, protams,
neiztrūkst arī daudzas grūti izzināmas lietas. Viena no
interesantākajām ir tā, kas līdz šim nekur nav izskanējusi – JLA
rektors 1940. gada pavasarī pateicas komponistam Jēkabam Mediņam
par JLA veltīto himnu. Par to, ka tā ir, apstiprinājumu devis arī
muzikologs Oļģerts Grāvītis un ieraksts J.Mediņa grāmatā, taču
nevienam nav izdevies atrast šīs himnas notis, zināms tik tas, ka
tā ir ar Viļa Plūdoņa dzejas vārdiem,» ar jaunumiem dalās
K.Vārtukapteinis. 

1944. gada 5. jūlijā aizstāvēta 

pēdējā disertācija

«Iepriekšējā grāmata iznāca pirms desmit gadiem un veidota kā
enciklopēdija. Grāmata klāsta par augstāko lauksaimniecības
izglītības attīstību Latvijā, un vēstures sadaļa ir īsa,
konspektīva, bet galveno sadaļu veido mācībspēku īsbiogrāfijas.
Taču jaunajā būs daudz faktu, kas līdz šim nekur nav parādījušies.
Par piemēru var minēt JLA posmu. Izrādās, ka runas par tās
dibināšanu risinājušās jau desmit gadus pirms augstskola Jelgavā
dibināta – 20. gadu nogalē, 30. gadu sākumā – un iniciatīvu
izrādījusi tieši vietējā vietvara, kas, domādama, kā atjaunot un
izmantot Jelgavas pili, vērsās pie valdības ar lūgumu piešķirt
līdzekļus pils atjaunošanai un lai vēlāk šeit pārceļ dažas no
Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Jelgavas vadība neatlaidās
un ik pa laikam iniciatīvu atkārtoja, līdz pagāja pieci gadi un
ideja tomēr tika sadzirdēta. Līdzekļus atjaunošanai piešķīra, un te
pārcēla LU Lauksaimniecības fakultāti, no kuras izveidoja pirmo
augstskolu ārpus galvaspilsētas. Būs arī par laiku, kad 1944. gada
5. jūlijā te tika aizstāvēta pēdējā disertācija pirms pils un
Jelgava tika nopostīta, par to, kā akadēmija vairākus gadus
darbojās Rīgā un kā pārnāca atpakaļ uz Jelgavu,» atmiņās dalās
redaktors.  

Katra nodaļa slēpj ko jaunu

Sarežģītākais nu esot aiz muguras – vienošanās ar redkolēģiju,
kas tad tiks iekļauts jaunajā grāmatā un kas tomēr šoreiz paliks
ārpus grāmatas lapām. «Informācija ir, tikai vajag rakt! – varētu
teikt tā, taču ne visu izdodas atrast. Ir lietas, kas gājušas
zudumā. Kaut vai fakts par JLA laikā aizstāvētajām disertācijām –
ir viena disertācija, par kuru pēc arhīva materiāliem ir pozitīvas
atsauksmes, un disertācija nodota aizstāvēšanai, taču nav
informācijas, ka tas būtu noticis. Pēc gada disertācijas autors
aiziet no darba akadēmijā, tā nu atliek vien minēt, kas zem šī visa
slēpjas. Tāpat par himnu – fakts ir, bet nošu nav,» skaidro
redaktors. Vērtējot interesantākos stāstus, K.Vārtukapteinis
atzīst, ka katra nodaļa sevī slēpj ko jaunu, jo īpaši aizraujoši
esot, kā no idejas izveidojusies augstskola, kā to ietekmējusi
padomju okupācija, vācu okupācija, 1944. gada lielais emigrācijas
vilnis, kura laikā no mūsu augstskolas apmēram trešā daļa
mācībspēku devās prom, darbības atsākšanas laiks, 50. gadi un 60.
gadu pirmā puse – represijas un cīņa pret tā sauktajiem
buržuāziskajiem elementiem, kad daudzi mācībspēki un studenti tika
apvainoti, tika okšķerēts, kādas tavas saknes un vai esi cienīgs
būt par padomju studentu. Piemēram, stāsts par izcilo diriģentu
Paulu Kveldi, kurš 1950. gadā ar izcilību beidza Lauksaimniecības
mehanizācijas fakultāti. Viņa tēvs bija JLA rektors. Taču viņam ar
nav gājis viegli, jo izrādās, ka viņš 1947. gadā atskaitīts no
akadēmijas par to, ka viņam patīk buržuāziski nacionālistiskās
dziesmas, nevis padomju patriotiskās, tas konstatēts pēc uzstāšanās
kopā ar baznīcas kori,» stāsta redaktors. 

Plānots, ka jaunā grāmata lasītāju rokās nonāks 29. oktobrī.
«Ceram, ka ekonomiskā situācija neliks mums šķēršļus un tas
īstenosies, lai ne tikai LLU darbinieki varētu izlasīt par to, kas
ar augstskolu noticis 70 gados, bet arī jelgavnieki to zinātu,»
piebilst K.Vārtukapteinis. Tāpat šobrīd ir doma, ka grāmata būs
pieejama arī elektroniskā veidā.