20.7 °C, 2.6 m/s, 72.3 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāLPS padomnieks: Latvijā viena kilometra ceļu uzturēšanai gadā valsts atvēlējusi 413 latus
LPS padomnieks: Latvijā viena kilometra ceļu uzturēšanai gadā valsts atvēlējusi 413 latus
13/04/2012

Valsts atbalsts pašvaldību ceļiem vidēji ir 413 lati uz kilometru gadā, – «par 50 eiro mēnesī mēs uzturam ielas un autoceļus», intervijā «Neatkarīgajai Rīta Avīzei» stāsta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš.

Valsts atbalsts pašvaldību ceļiem vidēji ir 413 lati uz
kilometru gadā, – «par 50 eiro mēnesī mēs uzturam ielas un
autoceļus», intervijā «Neatkarīgajai Rīta Avīzei» stāsta Latvijas
Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš.

Latvijā ik gadu tiek laisti postā 1200 kilometri ceļu, bet tiek
atjaunoti ap 200 kilometriem, – ik gadu sabrūk sešas reizes vairāk
ceļu nekā tiek atjaunots.

No mērķdotācijām, kas piešķirtas novadiem, visas autoceļu
uzturēšanas nepieciešamības tiek segtas aptuveni 60% līmenī, novadi
piemaksā 15%. Katru gadu finansējums ceļu uzturēšanai tiek
samazināts par 25%.

«Un tā mēs lēnām grimstam, līdz nonākam pie tā, ka puse no
autoceļiem ir avārijas stāvoklī. Novados situācija ir
katastrofāla,» norāda Salmiņš un piebilst: «Arvien vairāk izskatās,
ka Latvijas autoceļu sistēma tiek apzināti grauta: pagaidām gan nav
saprotams, kas tieši pie tā vainojams – ES vēlme padarīt Latviju
par trešās šķiras palīgvalsti vai arī mūsu pašu valdītāju neprasme
vadīt valsti.»

Pēc Salmiņa teiktā, satiksmes ministrs Aivis Ronis ir godīgi
atzinis, ka tās saistības, ko attiecībā uz ceļiem uzņēmusies
valsts, izpildīt faktiski nav iespējams. Taču fakts ir arī tas, ka
autoceļi un sabiedriskais transports, kas Satiksmes ministrijas
svarīgākās nozares, nav ministrijas prioritāte.

Gadā akcīzes nodokļa apjoms ir aptuveni 271 miljons latu, plus
tam 48 miljoni latu ir transportlīdzekļa nodeva. Ceļu atjaunošanai,
apkopei tiek piešķirti tikai 70 miljoni latu, pamato LPS pārstāvis
un piebilst, ka līdz šim valsts iedzīvotājus krāpa, «tagad vairs
nekrāpj», jo pagājušā gada decembrī «tika izdomāts: valstī citu
likumu nav, ir tikai likums par budžetu. Visa cita likumdošana ir
pakārtota.» Kopš šo grozījumu pieņemšanas pilsoņi nevar pat
iesūdzēt valsti tiesā.

Pocents no IKP, ko ceļu nozarei saņem Latvijā salīdzinājumā ar
Lietuvu un Igauniju, ir vismazākais. 2008. gadā Lietuvai bija 1,63%
no IKP, Igaunijai – 1,33%, mums – 1,02%. 2009. gadā – Igaunijai
1,46%, Lietuvai 0,85%, mums – 0,72%, šogad – 0,49%, stāsta Salmiņš
un piebilst, ka «faktiski mūsu iekšējā konsolidācija, par ko
neviens skaļi nerunā, ir izdarījusi to, ka mēs no ES saņemsim
aptuveni vienu miljardu eiro mazāk. Izrādās, mums tagad galvenais
ir sagatavoties eirozonai.»

2013. gada plānotais finansējums ceļu uzturēšanai ir tieši tāds
pats kā šogad, respektīvi, daudzkārt mazāks, nekā tas ir
nepieciešams, norāda LPS padomnieks.

«Ir tādi noteikumi Nr.224, pēc kuriem vērtējam, kādiem tiem
autoceļiem jābūt. Bet, lai šos noteikumus pildītu, mums gadā vajag
300 miljonus latu – ceļu uzturēšanai vien. Bet visiem ceļiem
kopumā, piedodiet, ir iedoti tikai 70 miljoni latu gadā.
Pašvaldībām vajadzētu 100 miljonus latu no šiem 300 miljoniem, taču
piešķirti tikai 20 miljoni,» stāsta Salmiņš.

Viņš norāda, ka bez atbalsta ceļu nozarei nevar runāt par kāda
reģiona glābšanu, kā piemēru minot kampaņu Latgales glābšanai. Kā
iespējamo risinājumu situācijai Salmiņš min maksas ceļu ieviešanu.
«Uzliekam degvielas cenu – kādus 50 līdz 60 santīmus par litru,
proti, pašizmaksu – un ejam uz maksas ceļiem,» saka LPS
padomnieks.

LETA