24.6 °C, 1.5 m/s, 66.4 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraLūcija Ņefedova dzimšanas dienu nedēļas nogalē atzīmēs ar «Minhauzena precībām»
Lūcija Ņefedova dzimšanas dienu nedēļas nogalē atzīmēs ar «Minhauzena precībām»
01/02/2013

Svētdien, 3. februārī, nozīmīgu dzīves jubileju – 80. dzimšanas dienu – svinēs cienījamā režisore Lūcija Ņefedova. Savos svētkos viņa jelgavniekiem 2. februārī pulksten 17 un 3. februārī pulksten 14 dāvina Mārtiņa Zīverta komēdiju «Minhauzena precības».

www.jelgavasvestnesis.lv

Svētdien, 3. februārī, nozīmīgu
dzīves jubileju – 80. dzimšanas dienu – svinēs cienījamā režisore
Lūcija Ņefedova. Savos svētkos viņa jelgavniekiem 2. februārī
pulksten 17 un 3. februārī pulksten 14 dāvina Mārtiņa Zīverta
komēdiju «Minhauzena precības».

Ar kādām sajūtām režisore gaida savus
svētkus? L.Ņefedova mazliet padomā un saka: «Par sajūtām ir ļoti
grūti runāt, jo tās nav viennozīmīgas, drīzāk pat pretrunīgas. Taču
es pateicos Dievam par spēju strādāt kopā ar jauniem un radošiem
cilvēkiem. Vēl joprojām ir griba daudz ko padarīt, tāpēc pie sevis
lūdzu, lai tiek dots spēks un veselība. Lai pietiktu labestības un
cilvēkmīlestības, jo citādi režisors nespēj strādāt. Lai nemocītu
pati sevi ar lietām, ko vairs nespēju mainīt, un darītu to, ko
spēju vēl paveikt!»

Savos svētkos viņa jelgavniekus un arī
sevi nolēmusi iepriecināt ar M.Zīverta izrādi «Minhauzena
precības», kas tiks rādīta gan sestdien, gan svētdien.

Lai arī paliekot aizkulisēs, šoreiz
galvenā loma tomēr būs pašai režisorei L.Ņefedovai, kura par izvēli
iestudēt vienu no spilgtākajiem M.Zīverta darbiem saka šādi: «Tā ir
visiem zināma patiesība, ka Likteņtēva priekšā mēs esam bezspēcīgi,
lai arī liekas, ka esam stipri, darba spējīgi un talantīgi. Šīs
domas saistās ar mūsu slavenā novadnieka dramaturga Mārtiņa Zīverta
likteni. Šogad atzīmējam viņa 110. dzimšanas dienu. «Minhauzena
precības» viņš uzraksta 1941. gadā, un tā ir visvairāk iestudētā
dramaturga luga. Sapnis par Ulubeli saistījis daudzus… arī pašu
autoru, kurš it kā nojauta, ka viņa ceļš aizvedīs prom no dzimtenes
un paliks vien sapnis par savu teātri. Taču gudri teikts, ka
manuskripti nedegot. Domas dzīvo un paliek ar mums, tāpēc arī mēs
atgriežamies pie Ulubeles, šoreiz – Ā.Alunāna Jelgavas teātrī.
Izvēloties šo lugu savai 80 gadu dzimšanas dienai, sapratu, ka arī
savu mūžu esmu aizvadījusi Ulubelē. Priecājos, ka varu dalīties
savā fantāzijas pasaulē ar teātra pieredzējušajiem un jaunajiem
aktieriem – Dzintru Zilberti, Māri Branci, Andreju Pelūdi, Vilni
Auzu, Lindu Baumani, Zani Bulderbergu, Jāni Dūrēju, Elīnu Skuteli,
Edgaru Sondoru un citiem talantīgiem un teātrim uzticamiem
cilvēkiem.»

«Komēdijā «Minhauzena precības» kādā
sniegputeņa naktī piedzimst mīlestība, kas ar neredzamiem
pavedieniem sasaista Duntes muižas īpašnieci Jakobīni un
pasaulslaveno fantastu Minhauzenu. Taču pēc Jakobīnes uzmanības un
labvēlības tīko arī vietējais augļotājs Uksens, kā arī Krievijas
ķeizarienes favorīts Nariškins, tādēļ rodas daudz asprātīgu vārdu
pārmaiņu un pārpratumu virkne, kas neviļus iesaista gan vietējos
muižas ļaudis, gan ķeizarienes svītu,» teikts izrādes
aprakstā.

Izrādes scenogrāfiju ar lielu radošu
prieku un aizrautību radījis Ivars Pirvics, kustību pedagoģes lomu
uzņēmusies Baiba Sokolova, kuras veidotās dejas ir «sadraudzējušās»
ar komponista Māra Lasmaņa oriģinālmūziku. Savukārt kostīmi būs
tērpu mākslinieces Valentīnas Romanovskas izsapņoti un
realizēti.

«Un kas gan šai ziemas spelgonī spēj mūs
sildīt vēl vairāk, kā romantiski sapņi par patiesu laimi un
mīlestību un kārtīgu izsmiešanos par asprātībām un dzīves
pārpratumiem, tāpēc uz izrādēm aicināts ikviens, kura sirds alkst
gaismas un siltuma,» tā režisores asistente Kristīne
Zotova.

Biļešu cena – 3; 2,50; 2 lati.
Iepriekšpārdošana biļetes pieejamas «Biļešu paradīzes»
kasēs.

Daudz laba vēlējumu režisorei noteikti
vēl skanēs svētdien, kad paredzēta režisores sveikšana, taču īsi
pirms svētkiem viņas bijušajiem audzēkņiem un tuviem cilvēkiem
jautājām, kādu viņi redz režisori L.Ņefedovu.

 

«Pie viņas nedrīkst braukt pa virsu»

Māris Brancis, Ā.Alunāna teātra
aktieris:

«Varu droši apgalvot, ka manu personību tiešāk vai netiešāk ir
ietekmējusi jubilāre. Jaunības dienās Lūcija man bija gandrīz vai
ideāls, kurp pašam tiekties. Neaizmirstamas ir sarunas ar viņu.
Viņa man ir kā garīgā mamma. Teātris un Lūcija mani ir cēlis un
veidojis. Viņas teātra galvenā tēma ir cilvēks, tā jūtu un domu
atklāšana, iekšējo spēku izcentrēšana. Viņa mīl cilvēku. Mīlestība
ir otra galvenā tēma. Nekad Lūcijas izrādēs nedominē negācija.
Tāpēc viņa allaž izvēlas tādu dramaturģiju, kas nopietni iegaismo
cilvēka jūtu pasauli. Darbs ar Lūciju ir aizraujošs. Viņa fascinē,
paceļ aktierus garīgi augstākā līmenī. Ļoti patīk nopietnība, ar
kādu teātris strādā, un atmosfēra, kāda valda. Lūcija joprojām
strādā ļoti enerģiski, ik mēģinājumā prasa no aktieriem maksimālu
atdevi, iedziļināšanos lugā un lomā. Nedrīkst, kā teātrinieku
valodā saka, «braukt pa virsu», «iztaisīties», spēlējot lomu, – ir
burtiski jāielien sava tēla ādā.»

«Droši ņemos viņu saukt par fenomenu»

Arvīds Matisons, Ā.Alunāna teātra
direktors:

«Nepilnus 50 gadus Lūcija ir nostrādājusi vienā teātrī. Cilvēks tik
fanātiski pieķēries šai teātra lietai, ka droši ņemos viņu saukt
par zināmu fenomenu. Apbrīnojama ir režisores bezgalīgā uzticība
tam, ko viņa dara. Viņa vienmēr cēlusi aktieru meistarību, lai
nenolaistu teātra līmeni. Tā teikt – tur augstu Ā.Alunāna teātra
karogu. Mēs, jelgavnieki, esam vienīgie, kuru teātris var saukties
teātra tēva vārdā. Domāju, ka Alunāna gars visu laiku ir ar mums,
un caur Lūciju arī mēs to jūtam. Lūcija ir ne tikai mana kolēģe,
bet arī skolotāja. Prasīga un stingra – darbs, ko dari, ir jāpadara
izcili. Labāk prasīgs režisors nekā čoms. Citādi nekas nesanāks.
Lai Lūcijai ir spēks, dzīvesprieks, veselība, azarts un vēlme
strādāt tālāk!»

«Ar viņu mēs ātri kļuvām par vadošo tautas teātri»

Dzintra Zilberte, Ā.Alunāna teātra
aktrise:

«Grūti iedomāties, kurš vēl 40 cilvēku lielo kolektīvu aizvestu uz
Vissavienības tautsaimniecības sasniegumu izstādi 1970. gadā, kur
tikās simtiem kolektīvu no visām Padomju Savienības republikām, un
rādītu izrādi krievu valodā par latviešu strēlniekiem, par mūsu
tradīcijām. Tolaik neviens par to nerunāja, bet viņa to izdarīja,
un mēs pārvedām zeltu. Ar Lūciju esmu kopā jau no 60. gadiem, kad
viņa ieradās Ā.Alunāna teātrī. Mums nebija režisora, bet atnāca
Lūcija un īsā laikā ar savām milzīgajām darba spējām, augstajām
prasībām, radot lielas izrādes, panāca, ka kļuvām par vadošo tautas
teātri. Šo latiņu cenšamies turēt jau vairāk nekā 40 gadu. Lūcija
mācījusies pie lielām zvaigznēm Maskavā un ir kā Dieva dāvana mums,
jo katrā mēģinājumā vēl šodien viņa iedod kādu teorētisku gudrību.
Uzskatu, ka, pateicoties viņai, neklātienē esmu izgājusi
konservatoriju. Paldies viņai par skaistajām lomām, ko man
uzticējusi, par gudrībām, ko devusi.»

«Gods un slava Lūcijai!»

Indra Roga, Latvijas Nacionālā teātra
aktrise, režisore:

«Lūcija ir Alunāna teātra galvenais cilvēks. Kad tikko ienācu
teātrī, domāju – iespaidīga, barga, stingra kundze, no kuras
jābaidās. Tā patiešām bija. Pie Lūcijas gan esmu spēlējusi tikai
vienā izrādē, kad mācījos 6. klasē, kopā ar krustmāti Dzintru
Zilberti, biju tur kaut kāda kalponīte. Pamata lietas man mācīja
Agris Krūmiņš, taču es jutu to Lūcijas auru teātrī. Cilvēki pie
Lūcijas turas, ir ieinteresēti strādāt, teātrim veltot savu brīvo
laiku, jo šis jau nav profesionālais teātris, kur par darbu maksā.
Gods un slava Lūcijai – viņa savā dzīvē ir uzņēmusies lielu misiju.
Lūcija neskrien līdzi modei, izcili kopj tās tradīcijas, kas viņai
dārgas, tuvas, un, manuprāt, tieši pateicoties tam, viņas vadītais
amatierteātris ir tik augstā līmenī. Viņa ciena stabilas vērtības,
un tas viņai ir kompliments. Sveiciens Lūcijai, un lai viss
izdodas!»

«Grūti atrast cilvēku, kurš tā aizdegas par savu darbu»

Aigars Vilims, Valmieras Drāmas teātra
aktieris:

«Tā laime būt blakus Lūcijai man bija divus gadus – tieši Alunāna
teātrī es iemācījos teātra pamatus. Man gan vairāk nodarbības
notika pie viņas kolēģes Intas Alekses, taču redzēju, kā Lūcija
strādā, un obligāti apmeklēju viņas izrādes. Viņa vienmēr ir
izcēlusies ar lielu entuziasmu, talantīgām pārliecināšanas spējām
un to nav zaudējusi arī šodien. Pateicoties viņai, Alunāna teātrī
bija sapulcējusies pilsētas radošā inteliģence. Uz viņas izrādēm
kultūras nama zāle vienmēr bija skatītāju pilna, un cilvēki brauca
pat no Rīgas. Šobrīd ir grūti atrast cilvēkus, kas prot tik ļoti
aizdegties par savu darbu – Lūcija ir šis fenomens. Sievišķīga
režisore ar dzelžainu gribu, asu prātu, kas iemāca cilvēcību un
neatlaidību.» 

«Viņas vieta labajās aizkulisēs, mana – kreisajās»

Edvīns Kalnenieks, režisores ilggadējs
scenogrāfs:

«Ne vienmēr dzīvē gadās sastapt cilvēkus, kuri tik ļoti tev
uzticas. Lūcija diezgan ātri paļāvās uz mani, un, jāteic, vienmēr
arī piekritusi manām idejām bez lielām debatēm, tāpēc mums ir
viegli sastrādāties. Saprotam viens otru no pusvārda. Tiesa,
dažreiz pirmizrāžu steigā pakašķējamies, jo viņa iedomājas, ka visu
tā uzreiz var dabūt gatavu. Taču tie ir sīkumi, un kopā jau esam no
1965. gada. Paldies viņai, ka ļāvusi darīt man savu darbu! Izrādē
viņas vieta ir labajās aizkulisēs, lai koriģētu tekstu, mana –
kreisajās koriģēt, lai neapgāžas dekorācijas. No aizkulisēm esmu
redzējis visas viņas iestudētās izrādes un priecājos, ar kādu
aizrautību viņa strādā.»

«Pietiek tev te gorīties, marš uz mājām mācīties
iestājeksāmeniem!»

Anna Jansone, vairāku Dziesmu un deju
svētku režisore:

«Spilgti atceros, kā Lūcija mani «aiztrieca» uz iestājeksāmeniem
Latvijas Valsts konservatorijā. Spēlēju Alunāna teātrī, paralēli
halturēju, vadot pasākumus. Reiz – dienu pirms iestājeksāmeniem
konservatorijā – Jelgavas orķestrim «Gamma» «Liepājas dzintarā»
bija jāvada programma. Mēs kultūras namā mēģinām, un Lūcija atnāk
un saka: «Pietiek tev te gorīties, marš uz mājām mācīties
iestājeksāmeniem!» Iedomājieties, 40 nopietni vīri to dzird! Man,
divdesmitgadīgam skuķim, tas bija liels pārdzīvojums. Taču, ja viņa
nebūtu mani nostrostējusi, es tagad nebūtu režisore. Viņa ir ļoti
nozīmīgs cilvēks manā dzīvē. Lūcijai piemīt milzīga spēja
ieinteresēt auditoriju, viņa māca ne tikai profesiju, bet arī
dzīves gudrības. Pie viņas nekad nebija atlaides – ne slimojot, ne
mājas apstākļu dēļ. Tu zināji: nebūšanas jāatstāj aiz durvīm.
Lūcija iemācīja uz pasauli skatīties plašāk, lika lasīt daudz
grāmatu. Viņa prot radīt interesi. Paldies Lūcijai par to
visu!»

«Lūcija ir mūsu karaliene»

Maija Matisa, Ā.Alunāna muzeja
vadītāja, Ā.Alunāna teātra aktrise:

«Mūsu režisorē Lūcijā es redzu Ādolfu Alunānu. Viņš ir latviešu
teātra izveidotājs, viņa – pēckara laba tautas teātra izveidotāja
Jelgavā. Ja uzņemies kāda kolektīva vadību, tad tev ir jābūt
personībai; ja tāda neesi – neviens pie tevis nenāks savu brīvo
laiku tērēt. Lūcija ir mūsu karaliene, no kuras var gūt ne tikai
profesionāli, bet arī mācīties dzīves gudrības. Cilvēks, kas spēj
aizraut jebkuru. Viņas dvēseles gara spēks mums palīdz katrā
izrādē. Tikai obligāta prasība – Lūcijai vienmēr ar lugas
eksemplāru jāstāv skatuves labajā pusē aiz pirmās kulises. Ja viņas
tur nav, mums iet slikti. Ne teksta dēļ, bet gan tāpēc, ka viņa ar
savu enerģiju mūs bīda uz priekšu. Tas nav izskaidrojami. Protams,
arī mēs esam dabūjuši brāzienu no viņas, taču viņa vienmēr
atvainojas, paskaidrojot, ka tas bijis, lai mēs sāktu domāt. Lūcija
necieš slinkošanu – ja ej uz mēģinājumu, tad zini: jāstrādā ar
pilnu atdevi. Esmu bezgala pateicīga, ka varu smelties zināšanas un
pieredzi no viņas personības.»