0.9 °C, 3.8 m/s, 88.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāLūk, kas rodas, ja sajauc smiltis, ūdeni un līmi
Lūk, kas rodas, ja sajauc smiltis, ūdeni un līmi
19/06/2008

Lai arī darba procesā māksliniekus pārsteidza pa Laps­kalna ielu braucošie autobusi, kas radīja vibrācijas, lietus lāses un vējš tādā stiprumā kā pirms pāris gadiem, kad tika atcelts «Prāta vētras» koncerts Jelgavā, aģentūras «Kultūra» darbinieki reaģēja operatīvi: 2. Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls aizvadīts godam, un to trijās festivāla dienās apmeklējuši aptuveni 15 000 skatītāji no visas Latvijas. 14 smilšu skulptūras no vairāk nekā 400 tonnām smilšu Uzvaras parkā oficiāli vēl apskatāmas līdz pat Līgo priekšvakaram, 22. jūnijam, katru dienu no pulksten 10 līdz 20.

Lai arī darba procesā māksliniekus pārsteidza pa
Laps­kalna ielu braucošie autobusi, kas radīja vibrācijas, lietus
lāses un vējš tādā stiprumā kā pirms pāris gadiem, kad tika atcelts
«Prāta vētras» koncerts Jelgavā, aģentūras «Kultūra» darbinieki
reaģēja operatīvi: 2. Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls
aizvadīts godam, un to trijās festivāla dienās apmeklējuši aptuveni
15 000 skatītāji no visas Latvijas. 14 smilšu skulptūras no vairāk
nekā 400 tonnām smilšu Uzvaras parkā oficiāli vēl apskatāmas līdz
pat Līgo priekšvakaram, 22. jūnijam, katru dienu no pulksten 10
līdz 20.

Aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics, Smilšu
skulptūru festivāla pēcsvētku noskaņās vērtējot īstenoto, atzīst,
ka šis salīdzinājumā ar pirmo bijis mākslinieciski kvalitatīvāks un
skulptūras – daudz profesionālākas. Izaugsme vērojama ne tikai
skulptūru apjomā, bet arī mākslinieku darbā. «Domāju, ka skaitīt
apmeklētājus šobrīd vēl ir pāragri – to, cik daudz cilvēku kopumā
būs apskatījuši smilšu skulptūras, varēsim aplēst tikai pēc 22.
jūnija,» tā direktors. Viņš atzīst, ka gan festivāla organizēšanā,
gan norisē vērojama izaugsme, taču jādomā, kā neapstāties pie
sasniegtā un ko jaunu apmeklētājiem piedāvāt nākamgad. «Noteikti
jāvērtē, kur festivālu rīkot turpmāk, jo Uzvaras parks atrodas
pārāk tuvu ielas braucamajai daļai, un, braucot garām autobusiem un
mašīnām, rodas vibrācijas, kas kaitē skulptūrām. Ir jādomā, vai tās
izvietot nedaudz dziļāk parkā, vai tomēr mainīt norises vietu
atpakaļ uz Pasta salu, neskatoties uz dažādiem plusiem, ko tomēr
sniedz Uzvaras parks,» tā M.Buškevics.   

Apjoms audzis ne tikai
skulptūrām, bet arī
darbiem
Šogad festivāls no iepriekšējā atšķīries ne tikai ar to, ka tas
mainījis norises vietu, bet arī ar to, ka smilšu formas mākslinieku
vietā jau bija sagatavojuši ceļu būvniecības sabiedrības «Igate»
darbinieki. Mākslinieki darbu varēja sākt pie jau sagatavota
materiāla, līdz ar to katru skulptūru veidoja tikai viens tēlnieks,
tādējādi palielinot apskatāmo skulptūru skaitu.
Apjoms šajā reizē audzis ne tikai mākslinieku darbam, bet arī
skulptūrām, jo šajā gadā tās jau kļuva par aptuveni 1,5 metriem
augstākas un platākas.
«Izmēģinājām tādu koncepciju, lai paskatītos, vai tas maz ir
iespējams, jo arī daudzviet pasaulē mākslinieki, veidojot savus
darbus, strādā pa vienam. Bieži ir tā, ka mākslinieki komandā nevar
realizēt savas individuālās idejas, taču, protams, tam visam ir
savi plusi un mīnusi. Piemēram, ja vienam kas notiek, kāds
negadījums, darbs apstājas, taču, ja strādā pa diviem, otrs
mākslinieks var turpināt iesākto. Bet idejas realizēt un parādīt
savu varēšanu tāpat kā Ledus skulptūru festivālā, gatavojot mazās
skulptūras, var tikai tad, ja strādā viens,» stāsta aģentūras
«Kultūra» projektu vadītājs Ivars Pirvics.

Jelgavnieki piedāvā
nākt talkā
Blakus māju iedzīvotāji, kas bieži vien gājuši pie māksliniekiem
runāties, piedāvāja nākt palīgā. Ja pietrūktu ūdens, viņi bijuši
gatavi māksliniekiem to nest no savām mājām ar spaiņiem. Lai arī
nedēļas vidū organizatori bija norūpējušies par pasākuma norisi, jo
vējš bija sasniedzis tikpat lielu stiprumu kā dienā, kad pirms
pāris gadiem vēja dēļ atcēla «Prāta vētras» koncertu, rezultātā
bija gan smilšu skulptūras, gan svētku atklāšana, gan apbalvošanas
ceremonija.
Jāpriecājas gan, ka šeit māksliniekiem nebija jāpiedzīvo tāda
situācija kā Sanktpēterburgas smilšu skulptūru festivālā, kur katru
dienu pulksten 12 netālu no skulptūru veidošanas vietas tika šautas
lielgabala zalves, kas šajā laikā sabrucināja pa kādai skulptūrai.
Mums nešāva lielgabalus, taču māksliniecēm, kas veidoja savas
skulptūras tuvāk Lapskalna ielai, ik dienu, braucot garām smagākiem
transportiem, sirds ietrīcējās, jo vibrācija tomēr bijusi gana
spēcīga.

Skulptūru kvalitāte aug
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu projektu vadītājs atzīst, ka šā
gada skulptūru kvalitāte ir daudz augstāka – pērn visas veidotas kā
abstrakti tēli, jo bija brīva tēmas izvēle. Ņemot vērā, ka
festivāla nosaukums bija «Vasaras zīmes», mākslinieki paši veidoja
savas zīmes, bet šajā gadā par godu Jelgavas pils 270 gadu
jubilejai visi pievērsušies vēsturiskai tēmai «Galma
dzīres». 
Tie, kuri vēl nav paspējuši apskatīt skulptūras, to var pagūt
izdarīt Uzvaras parkā līdz 22. jūnijam katru dienu no pulksten 10
līdz 20.

2. Starptautiskā smilšu skulptūru festivāla
uzvarētāji

1. vieta un 1500 eiro no ģenerālsponsora «SEB bankas» – Taņa
Kuzņecova «Vēstures rats» (Krievija).
2. vieta un 1000 eiro no ģenerālsponsora «SEB bankas» – Andrius
Petkus «Arhitektūra» (Lietuva).
3. vieta un 700 eiro no ģenerālsponsora «SEB bankas» – Zīle
Ozoliņa-Šneidere «Dzīru karalis» (Latvija).
Skatītāju simpātija un 500 eiro no ģenerālsponsora «SEB bankas» –
Vilnis Bulavs «Amazone» (Latvija).