23.6 °C, 2 m/s, 51.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāMācās rīkoties naftas noplūdes gadījumā
Mācās rīkoties naftas noplūdes gadījumā
31/01/2008

Pulksten 10.20 ugunsdzēsēji Lietuvā saņem informāciju, ka Svētes upē Žagarē redzama naftas produktu noplūde. Pēc pusotras stundas piesārņojums varētu sasniegt Latvijas robežu. Kā rīkoties? To soli pa solim izplānoja Jelgavas un Šauļu atbildīgo dienestu pārstāvji speciāli organizētās krīzes vadības simulācijas apmācībās.

Daiga Laukšteina

Pulksten 10.20 ugunsdzēsēji Lietuvā saņem informāciju, ka
Svētes upē Žagarē redzama naftas produktu noplūde. Pēc pusotras
stundas piesārņojums varētu sasniegt Latvijas robežu. Kā rīkoties?
To soli pa solim izplānoja Jelgavas un Šauļu atbildīgo dienestu
pārstāvji speciāli organizētās krīzes vadības simulācijas
apmācībās.

Sākotnēji praktisko mācību uzdevumu jeb ziņas par naftas produktu
noplūdi saņēma tikai Lietuvas puse, kas par tālāko rīcību sprieda
atsevišķā telpā. Pēc operatīvas savu dienestu informēšanas pulksten
10.37 ziņojums tika nosūtīts kolēģiem kaimiņvalstī. Tā mācību
uzdevuma risināšanā tika iesaistīta arī Latvijas puse. Atbildīgās
personas lomu bija uzņēmies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis. Vispirms
tika lemts piesaistīt dobelniekus. Diemžēl kaimiņu pilsētas kolēģu
rīcībā bonu nav, kā arī ar vienu gumijas laivu bez motora nebūtu
līdzēts. «Mūsu rīcībā ir 30 metru garas vienreizlietojamās bonas.
Līdz ar to dodu uzdevumu sagatavot divas ekipāžas – vienu ar bonām,
bet otru ar glābšanas inventāru darbam uz ūdens. Mūsu auto izbrauc
pulksten 10.51, tātad ap pusdivpadsmitiem varētu būt Augstkalnē,»
informē A.Feldmanis. Vēlāk lietuvieši ziņo, ka noplūdušas desmit
tonnas naftas produktu. «Rodas aizdomas, ka ar mūsu spēkiem
netiksim galā. Zinu, ka Bauskā atrodas Materiālo rezervju
noliktava, lūdzu izmantot tajā esošās kopumā 200 metrus garās
bonas,» tālāko rīcību komentē A.Feldmanis. Tajā pašā laikā tiek
apzvanītas tuvējās zemnieku saimniecības, vai tās var palīdzēt ar
ķīpām.
Pēc simulācijas spēles iesaistītās puses diskutēja par savām spējām
jau reāli tikt galā ar šādu piesārņojumu, kā arī fiksēja trūkumus,
ko nepieciešams uzlabot, lai darbu nākotnē veidotu vēl
operatīvāku.
Šīs praktiskās situācijas izspēle reālā laikā, izmantojot rācijas,
bija noslēdzošais bloks INTERREG IIIA projekta «Pārrobežu
sadarbības iniciatīva risku vadības sistēmas veidošanai Lietuvas un
Latvijas kaimiņu reģionos» gaitā. Pērn decembrī un šogad janvārī kā
mūsu, tā kaimiņvalstī notika arī teorētisku mācību kurss. Projekta
izmaksas sasniedza 33 437 eiro, ko 75 procentu apmērā finansēja
Eiropas Savienība, bet atlikušos 25 procentus veido Jelgavas un
Šauļu dome, kā arī valsts finansējums.
Par apmācību organizēšanu tika noslēgts līgums ar firmu «PSI mācību
centrs».