Trešajās Lieldienās, kā mēdz saukt pirmo darba dienu pēc Lieldienām, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā pasākumu ciklā «Iedvesmas telpa» viesojās mācītājs Krists Kalniņš. Viņš aicināja runāt un domāt par ikdienā neērtu un nepatīkamu tematu – par nāvi, uzskatot, ka, tikai apzinoties nāves klātbūtni, mēs spējam saprast, kāpēc dzīvojam un kādu dzīvi vēlamies nodzīvot.
Ligita Vaita
44 gadus vecais mācītājs, iepazīstinot ar sevi, atklāj, ka Jelgavā bijis tikai caurbraucot, tāpēc mūsu pilsēta viņam sveša. Aktrises Rēzijas Kalniņas dvīņubrālis, K.Kalniņš, kurš ordinēts mācītājs ir jau 15 gadu, nebūt nav vienmēr zinājis, kādu ceļu savā dzīvē vēlas iet un arī pats reiz bijis tuvu savai nāvei. Viņam aiz muguras ir mācības Latvijas Policijas akadēmijā, izmeklētāja darbs Interpolā, neveiksmīga laulība un alkoholisms. «25 gadu vecumā es sēdēju mammas dzīvoklī uz palodzes, pārkāris kājas pār logu, smēķēju un domāju, kāpēc es vispār šai dzīvē esmu. Man bija sabrucis viss, tas bija mans smagākais dzīves punkts, kad biju ļoti tuvu lēmumam no palodzes caur logu «iet» uz priekšu, nevis kāpt atpakaļ,» savu personisko pieredzi atklāti stāsta K.Kalniņš.
Mācītājs uzrunāja klātesošos, aicinot pastāstīt, ko viņi domā par nāvi. Un arī zālē vairāki atzina, ka nemaz nevēlas domāt par nāvi. «Ko tur daudz domāt», «Pati atnāks» un tamlīdzīgas atbildes mācītājs dzirdot bieži. Tomēr zālē bija arī cilvēki, kuri atzina, ka par nāvi sākuši domāt pēc tuvu cilvēku aiziešanas, bet kāda jauna sieviete stāsta, ka nespēj atbrīvoties no bailēm fiziski jeb ķermeniski piedzīvot nāvi par spīti tam, ka ir ticīga.
K.Kalniņš stāsta, ka visskaudrāk nāves tuvumu izjūt, palīdzot smagi slimu cilvēku tuviniekiem slimnieku aiziešanas laikā un pēc tā. «Tādos brīžos cilvēki visbiežāk jautā, kāpēc Dievs tā rīkojies. Agrāk man šķita, ka man jāmēģina atbildēt uz katru cilvēku jautājumu, jāmēģina izskaidrot Dieva griba, taču tagad es saprotu, ka man nav jābūt Dieva advokātam. Dažkārt vienīgais, ko šiem cilvēkiem grūtajā brīdī vajag – lai viņus uzklausa, un to varam mēs visi,» uzskata mācītājs.
Viņš ir pārliecināts, ka cilvēka dzīvei jēgu piešķir nevis paša sasniegumi, bet gan tas, ko cilvēks devis un atstājis citiem. «Dzīves pēdējā brīdī ikviens vēlas zināt, ka viņa dzīvei ir bijusi jēga. Un arī es vēlos nodzīvot šo dzīvi, lai dzīves pēdējā brīdī es, tāpat kā Krustā sistais Jēzus, par savu dzīvi varu teikt: «Viss piepildīts»,» saka mācītājs. Viņš aicina ikvienu paskatīties sev apkārt un padomāt, kam viņš spēj būt svarīgs un noderīgs, kam var palīdzēt kaut ar sarunu vai uzklausīšanu.
Foto: Raitis Supe
15.8 °C,
6.1 m/s,
87.7 % 
15.8 °C,
6.1 m/s,
87.7 %