Tiks mainīta kārtība, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK) sniegs atzinumu par darbnespējas lapas turpmāku pagarināšanu, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas, tostarp medicīniskās rehabilitācijas, nodrošināšanai, paredz valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību.
Ņemot vērā grozījumus likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu», kuri spēkā stājās 1. jūlijā, slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāku par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāku par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Līdz ar to turpmāk VDEĀK, ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, sniedz personām atzinumus par darbnespējas lapu pagarināšanu pārejošas darba nespējas laika periodā, kas turpinās pēc 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas. Dokumentus, kas nepieciešami atzinuma saņemšanai, personai VDEĀK jāiesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms 26 nedēļu nepārtrauktas darba nespējas perioda beigām.
Tāpat attiecībā uz personām, kurām pārejoša darbnespēja grūtniecības periodā iestājusies līdz 2009. gada 30. jūnijam un nepārtraukti turpinās pēc 2009. gada 1. jūlija, un ir ilgāka par 26 nedēļu darbnespējas periodu, noteikumi paredz noteikt pārejas periodu. Līdz ar to līdz 2009. gada 31. decembrim minētās personas pēc sešu mēnešu darbnespējas uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju nenosūta.
Tas nozīmē, ka ārstējošais ārsts vai ārsta palīgs minētās personas pēc 26 nedēļu ilga darbnespējas perioda uz VDEĀK nenosūta un darbnespējas lapa šīm personām tiek izsniegta līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāk par 52 nedēļām. Arī tām personām, kuras tiek nosūtītas uz VDEĀK un kurām darbnespēja iestājusies līdz 2009. gada 30. jūnijam un nepārtraukti turpinās pēc 2009. gada 1. jūlija, un ir ilgāka par 26 nedēļu darbnespējas periodu, darbnespējas lapa tiek izsniegta līdz darbspēju atgūšanas dienai, bet ne ilgāk par 52 nedēļām.
Slimības pabalstu gadījumu skaits periodā, kas ir ilgāks par 26 nedēļām, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem, 2008. gadā bija 9 800 gadījumu gadā jeb nepilni 5 procenti no slimības pabalstu kopskaita.
Ņemot vērā to, ka VDEĀK sniegto atzinumu skaits par darbnespējas lapu pagarināšanu pēc 26 nedēļu ilga darbnespējas perioda tiek prognozēts salīdzinoši neliels, kā arī to, ka, sākot ar 2009. gada 1. jūliju, slimības pabalsta izmaksas maksimālais periods ir samazināts uz pusi, noteikumu īstenošana tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.
Par pirmajām desmit darbnespējas dienām cilvēkam slimības naudu maksā darba devējs. Pirmo slimošanas dienu neapmaksā, par 2. un 3. darbnespējas dienu pabalstu izmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no cilvēka vidējās izpeļņas, bet no 4. līdz 10. dienai slimības pabalstu izmaksā ne mazāk kā 80% apmērā no cilvēka vidējās izpeļņas.
No darbnespējas 11. dienas valsts piešķir un izmaksā slimības pabalstu 80% apmērā no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
www.leta.lv
4.3 °C,
3.2 m/s,
91.2 % 
4.3 °C,
3.2 m/s,
91.2 %