16.5 °C, 2.4 m/s, 87.8 %

Pilsētā

Maiznieks bez investora
12/09/2008

Šonedēļ zudusi teju pēdējā cerība, ka maksātnespējīgais uzņēmums «JLM Grupa» varētu atsākt maizes ražošanu – investors, ar kuru notika pārrunas par iespēju uzņēmumu nomāt, pēdējā brīdī atteicies. Tikmēr atlaistie maiznieka darbinieki intensīvi reģistrējas bezdarbniekos.

Kristīne Langenfelde

Šonedēļ zudusi teju pēdējā
cerība, ka maksātnespējīgais uzņēmums «JLM Grupa» varētu atsākt
maizes ražošanu – investors, ar kuru notika pārrunas par iespēju
uzņēmumu nomāt, pēdējā brīdī atteicies. Tikmēr atlaistie maiznieka
darbinieki intensīvi reģistrējas bezdarbniekos.
SIA «JLM Grupa» maksātne­spējas administrators Guntars Birsāns
gan saka, ka viņš šo pretendentu nekad neesot saucis par investoru,
bet gan par interesentu, kas tikai apsvēris iespēju pārņemt darbu
maizniekā. «Viņa interese vairāk saistījās ar uzņēmuma pirkšanu,
nevis iznomāšanu – tāpēc arī atteikums. Pārdot uzņēmumu vai ne – to
var izlemt tikai kreditoru sapulcē, kas paredzēta gada beigās. Tik
ilgi investors nav gatavs gaidīt. Jāpiebilst, ka šo konkrēto
uzņēmumu interesēja tikai maizes ražošana, bet «JLM Grupā» bija arī
konditorejas cehs,» tā G.Birsāns.
Uz jautājumu, vai viņam vēl ir cerība, ka izdosies atsākt
ražošanu uzņēmumā, administrators atbild izvairīgi. «Es ticu, ka tā
ražotne, kas atrodas Jelgavā, var strādāt, bet, vai tā strādās,
atbildēt vairs nevaru. Nezinu, vai būs iespējams atrast kādu, kas
būtu gatavs nākt ar jaunām idejām un uzņēmumu atdzīvināt,» spriež
G.Birsāns.
Tikmēr vairāk nekā 100 atlaisto darbinieku, kuriem darbs bija
uzteikts no 8. septembra, intensīvi reģistrējas bezdarbniekos –
Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāle pieņēmusi jau
vairāk nekā 40 cilvēku iesniegumus. 
Filiāles vadītājs Māris Narvils uzsver, ka viņu stratēģija ir
noskaidrot katra bijušā maiznieka darbinieka vajadzības un tad
kopīgi meklēt situācijas risinājumu. «Mums ir svarīgi izprast katra
cilvēka situāciju, lai viņam spētu palīdzēt visefektīvāk, un tikai
pēc tam, kad ir skaidrs rīcības plāns, sākas tā īstenošana. Zinām,
ka lielai daļai šo cilvēku ir vājas latviešu valodas zināšanas,
tāpēc valsts valodas kursi noteikti būs nepieciešami,» spriež
M.Narvils.
Bijušie maiznieka darbinieki, kas ik dienu ierodas
reģistrēties bezdarbniekos, šķiet, pirmo šoku par darba zaudējumu
jau pārdzīvojuši un šobrīd reāli ķeras pie jauna darba meklēšanas.
«Zinu, ka viegli nebūs, bet darbu vajag – ģimenē aug trīs bērni, ar
vīra krāvēja algu – 250 latiem – izdzīvot nevarēsim. Jau tagad
iekrājušies parādi – augustā, lai no rajona izbraukātu uz darbu
maizniekā, biju spiesta aizņemties ceļa naudu. Mums taču algu vairs
nemaksāja! Tad nu sanāca, ka aizņēmos, lai brauktu uz darbu, par
kuru man nemaksā,» nu jau ar ironiju nosaka Sarmīte, kura maizniekā
strādājusi piecus gadus. Arī ar jauna darba meklējumiem nesokas.
«Nupat kā nāku no lielveikala «Rimi» – tā ir vienīgā vieta, kur
šobrīd meklē maizniekus, bet mani «izbrāķēja»: esmu augumā par
mazu, lai aizsniegtu viņu augstās stalažas, kur maize jāsakrauj,»
jau atkal ar ironiju piebilst Sarmīte.
Arī jelgavniece Irina, kura maizniekā nostrādājusi 14 gadus,
šobrīd uz ātru darba atrašanu necer. «Draugi jau zina manu
stāvokli, tāpēc visi grib palīdzēt. Caur vienu un otru kaut ko
piedāvā, bet labākajā gadījumā tas ir apkopējas darbs. Kāda tur
alga? Kā es dzīvošu? Ceru, ka bezdarbniekos man spēs vairāk
palīdzēt,» piebilst Irina.