Viens no Zemgales reģionālās Enerģētikas aģentūras (ZREA) mērķiem šogad bija panākt, lai katrā reģiona pašvaldībā, kura iesaistījusies biedrībā, tiktu realizēts kaut viens daudzdzīvokļu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas projekts valsts atbalsta programmā. Lai gan valsts piedāvātie nosacījumi ir visai vilinoši, pārliecināt iedzīvotājus nav viegli. Īpaši sarežģīti tas ir reģiona lielākajās pilsētās Jelgavā un Jēkabpilī. Par to, kādā stāvoklī ir daudzdzīvokļu mājas pirms gaidāmās apkures sezonas, jautājām ZREA direktoram Mārtiņam Prīsim.
Jānis Kovaļevskis
Tieši energoefektivitāte būs uzmanības centrā arī 24. septembra starptautiskajā konferencē «Zemgales Enerģētikas dienas Jelgavā», kura norisināsies Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU). Viens no šī pasākuma mērķiem ir iesaistīt arī skolēnus un studentus, lai viņi kopā ar profesionāļiem meklētu labākos risinājumus, kā taupīt enerģiju un, galvenais, kā pārliecināt iedzīvotājus, ka tas atmaksājas.
Kādi ir aktuālākie jautājumi, kurus plānojat pārrunāt šajā konferencē?
Konference tiek rīkota ar ES programmas «Inteliģentā enerģija Eiropai» (IEE) atbalstu, un tās mērķis ir popularizēt aktivitātes energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomās. Pagājušā gada oktobrī Zemgales Enerģētikas dienu konference notika Jēkabpilī. Šogad konferences laikā centīsimies iepazīstināt mūsu biedrus un citas ieinteresētās puses ar tām iespējām, ko piedāvā IEE, un ar mūsu ārvalstu sadarbības partneru pieredzi. Savukārt darba grupās kopā ar profesionāļiem diskutēs un savus risinājumus piedāvās arī studenti un skolēni, kuri daudz atvērtāk attiecas pret jauno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām.
Ko ZREA izdevies panākt pusotra gada laikā, kopš aģentūra ir uzsākusi savu darbu?
Kad sākām strādāt, visā Zemgales reģionā pilnībā renovēta bija tikai viena daudzdzīvokļu māja – Jelgavā, 4. līnijā 1. Šobrīd renovētas vai renovācijas procesā ir jau aptuveni 15 mājas. Sadarbībā ar apsaimniekotājiem esam piedalījušies šo projektu sagatavošanā. LLU Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta programmā ir apstiprināts finansējums trīs ēku siltināšanai –. Lauku inženieru fakultātes ēkai, 10. dienesta viesnīcai un zinātniskā institūta «Sigra» ēkai Siguldā. Šo ēku renovācijas darbi sāksies jau nākamgad. Iesaistījāmies arī Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) un Vācijas sadarbības partneru realizētajā projektā «Mājas draugs», kura gaitā 24 cilvēki no visas Latvijas, tajā skaitā Zemgales reģiona (6 cilvēki), trīs nedēļu kursos Vācijā apguva nepieciešamās zināšanas par energoefektivitātes pasākumiem. Tāpat esam izstrādājuši virkni dokumentu, tostarp Ilgtspējīgas rīcības enerģētikas plānus Jelgavas un Jēkabpils pilsētām, kuri tiks virzīti izskatīšanai oktobra domes sēdēs.
Kas izriet no šī plāna?
Jelgava un Jēkabpils ir parakstījušas Eiropas pilsētu mēru paktu. No šī dokumenta izriet, ka pašvaldības ir apņēmušās līdz 2020. gadam samazināt CO2 izmešus par vismaz 20 procentiem salīdzinājumā ar 2000. (Jēkabpils) un 2005. (Jelgava) gadu. Jelgavas pilsētai kā galvenās aktivitātes, lai sasniegtu šo mērķi, plānā iezīmētas centralizētās siltumapgādes pāreja uz biomasas kurināmo, siltuma trases pārvada izbūve pār Lielupi, apvienojot siltumapgādes tīklu vienā sistēmā, kā arī ēku energoefektivitātes paaugstināšana. Zināmas aktivitātes paredzētas arī transporta jomā, jo, lai cilvēkus mudinātu izvēlēties videi draudzīgus transporta līdzekļus, jādomā par infrastruktūras pilnveidošanu, gan turpinot attīstīt veloceliņu tīklu pilsētā, gan, piemēram, ierīkojot uzpildes stacijas automašīnām ar elektropiedziņu vai biodegvielu.
Kāda kopumā ir situācija Zemgales reģionā attiecībā uz ēku siltināšanu?
Situācija ir diezgan bēdīga. Pārsvarā gadījumu daudzdzīvokļu ēku komunikācijas ir nolietojušās, savukārt ķieģeļu ēkas pamazām sāk drupt. Te nav jautājums tikai par energoefektivitāti, bet arī par ēku nostiprināšanu, lai novērstu to turpmāko eroziju. Paneļu tipa ēkās iedzīvotāji par siltumu pārmaksā teju uz pusi, sildot atmosfēru, tomēr pat tas bieži vien iedzīvotājiem nav pietiekams arguments, lai iesaistītos valsts atbalsta programmā un renovētu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Zemgalē īpaši sarežģīta situācija ir Jelgavā un Jēkabpilī. Lai dzīvokļu īpašnieki par kaut ko vienotos, jāsasauc sešas līdz desmit sapulces. Novados situācija ir labāka. Cilvēki viens otru pazīst un vairāk uzticas. Piemēram, ir bijuši gadījumi, kad Aucē un Bauskā jau pirmajā sapulcē cilvēki vienojas par ēkas renovāciju. Vēl kā problēmu esam identificējuši, ka trūkst informācijas par ēku siltināšanas priekšrocībām krievu valodā, kas ir īpaši aktuāli Zemgales lielākajās pilsētās. Šobrīd esam sagatavojuši informatīvu materiālu arī krievu valodā.
Cik izglītota ir mūsu sabiedrība par energoefektivitātes jautājumiem?
Nevar teikt, ka cilvēki nav informēti, jo pēdējā gada laikā ir diezgan daudz runāts par energoefektivitāti un tās sniegtajiem ieguvumiem. Tomēr cilvēkiem, ņemot vērā ekonomisko situāciju, ir grūti pieņemt lēmumu par projekta realizāciju. Teju katrā mājā atrodas iniciatīvas grupa, kura kategoriski iestājas pret mājas renovācijas darbiem. Šo cilvēku motivāciju grūti izprast, jo aprēķini liecina, ka, izmantojot ES struktūrfondu līdzfinansējumu, ja renovācijas darbi nepārsniedz 70 latus uz kvadrātmetru, no kuriem 35 latus sedz ES struktūrfondu līdzfinansējums, pārsvarā gadījumu kopējais maksājums, ņemot vērā siltumenerģijas ekonomiju, nepieaug. Turklāt kredītu projekta realizācijai ņem apsaimniekotājs, nevis katrs dzīvokļa īpašnieks individuāli. Daudz kas šajā ziņā ir atkarīgs arī no māju vecākajiem un cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti savu dzīves apstākļu uzlabošanā. Bieži vien pašiem iedzīvotājiem pārliecināt savus kaimiņus ir vieglāk nekā kādam no malas.
Varbūt cilvēkus baida celtniecības darbu kvalitāte, kas ne vienmēr ir atbilstoša?
Māju renovācijas projektu veiksmes pamatā ir labs būvuzraugs. 50 procentus no būvuzraudzības izdevumiem sedz ES finansējums. Tā ir pozīcija, uz kuru nevajadzētu taupīt. Kopējās būvuzraudzības izmaksas vienam projektam ir trīs četri tūkstoši latu. Ideālā gadījumā speciālistam, kurš veicis ēkas energoauditu, būtu jāstrādā kopā ar būvuzraugu, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu. Būvniecības risku var arī apdrošināt, bet tas pagaidām māju renovācijas projektu kontekstā tiek praktizēts ļoti reti.
Kāda ir sadarbība ar apsaimniekotājiem? Vai viņi ir pietiekami ieinteresēti iesaistīties energoefektivitātes pasākumos?
Sadarbība ar apsaimniekotājiem ir laba. Kaut gan energoefektivitātes projektos tieši viņi uzņemas lielāko risku, jo apsaimniekotājs ņem kredītu bankā, rēķinoties, ka būs jāsedz arī nemaksātāju parādi, ja tādi veidotos. Īpaši laba sadarbība ir ar pašvaldību apsaimniekotājiem, tajā skaitā JNĪP, kuri aktīvi iesaistās un vada māju renovācijas projektus. Diemžēl no mājām, kuras apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvi vai biedrības, iniciatīva ir salīdzinoši zema. Perspektīvā apsaimniekotāji varētu darboties kā Energoservisa kompānijas (ESKO), uzņemoties projekta finansēšanu un pelnot uz siltumenerģijas ietaupījuma rēķina. Jācer, ka veiksmīgā sadarbība ar apsaimniekotājiem turpināsies un pirmās nosiltinātās mājas būs stimuls arī kaimiņiem. Šobrīd no ES atbalsta programmas ir rezervēti tikai 10 miljoni latu no pieejamajiem 44 miljoniem. Iespējams, tieši pieaugošie apkures rēķini būs papildu motivācija šīs apkures sezonas laikā sakārtot dokumentāciju, lai jau pavasarī veiktu siltināšanas darbus plašākā apmērā arī mūsu pilsētā. Šobrīd projektus bremzē arī diezgan apjomīgā birokrātija. Nav normāli, ka Ekonomikas ministrijas pakļautībā strādājošā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) projektus vērtē divus mēnešus. Tiesa, šobrīd tiek solīts, ka pakāpeniski šis laiks tiks saīsināts līdz vienam mēnesim.
Ar kādiem jautājumiem iedzīvotāji visbiežāk pie jums vēršas?
Pārsvarā gadījumu, protams, tā ir daudzdzīvokļu māju renovācija. Lai palīdzētu cilvēkiem novērtēt situāciju, piedāvājam izmantot īpašu kalkulatoru, kurš, ievadot mājas datus, veic aprēķinus par provizoriskajām renovācijas izmaksām. Šis kalkulators pieejams mūsu mājas lapā www.zrea.lv. Šo metodi izmantojam arī sapulcēs, tiekoties ar dzīvokļu īpašniekiem. Ņemot vērā, ka aprēķini tiek veikti bez energoaudita, izmaksas var atšķirties aptuveni 20 procentu robežās. Nāk arī individuālo māju īpašnieki, kuri interesējas par siltināšanas programmām privātajā sektorā. Šobrīd Vides ministrija diskutē par iespējām nākotnē piedāvāt atbalstu arī individuālo māju īpašniekiem. Esam konsultējuši arī par tādiem jautājumiem kā saules un vēja enerģija, termoūdeņu izmantošana un citiem.
Kas vēl būtu jādara, lai veiksmīgāk apgūtu ar ES atbalstu finansēto siltināšanas programmu?
Noteikti būtu jāpaātrina projektu izskatīšanas periods. Virkni procedūru varētu vienkāršot. Ir visai dīvaini, ka Iepirkumu uzraudzības birojs jau ir atļāvis slēgt līgumu par mājas renovācijas veikšanu, bet Ekonomikas ministrijas atbildīgā institūcija LIAA skrupulozi un ilgstoši turpina izskatīt projektus, nerēķinoties ar to, ka būvniecības sezona strauji tuvojas beigām. Jāmeklē papildu finansējuma piesaistes iespējas tieši tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Arī šajā ziņā mums ir iestrādes. Un pats galvenais – nedrīkst apturēt uzsākto valsts atbalsta programmu, kura jāturpina, saglabājot līdzšinējos finansēšanas nosacījumus. Atbalsta intensitāti palielināt nebūtu labākais risinājums, jo arī iedzīvotājiem jāuzņemas atbildība par saviem mājokļiem. Vēl jo vairāk, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, kur mājokļu renovācijas programmu ieviešana tika uzsākta agrāk nekā Latvijā, dzīvokļu īpašnieki var atgūt tikai 15 – 20 procentus no ieguldītajiem resursiem. Arī pie šādiem nosacījumiem programma var darboties.
Vai Zemgalē ir perspektīva saules un vēja enerģijas iegūšanai?
Saules mums ir tikpat daudz, cik Skandināvijā un Vācijā, kur šo enerģijas veidu izmanto pietiekami plaši, tomēr, ņemot vērā valsts atbalsta trūkumu saules enerģijas iegūšanai, tas pagaidām nav īpaši populāri. Aprēķini gan liecina, ka, uzstādot saules kolektorus, tie varētu atmaksāties 5 – 10 gados. Bauskā pat ir iecere veidot saules enerģijas parku. Ar vēju ir sarežģītāk, jo, lai uzstādītu ģeneratorus pilsētās, jāveic virkne saskaņojumu. Radītais troksnis diezin vai apmierinās kaimiņus.
Kas šobrīd un perspektīvā varētu būt efektīvākais kurināmā veids?
Jelgavas gadījumā iecere pāriet uz biomasas kurināmo ir apsveicama. Mazināsim atkarību no gāzes un varēsim operēt ar dažādiem bioloģiskās izcelsmes kurināmā veidiem. Mums zināmā mērā ir paveicies, ka Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma aktīvus pārvalda Somijas kompānija «Fortum», kura, izmantojot sava mātes uzņēmuma pieredzi un pieejamos finanšu resursus, ir gatava investēt milzīgus līdzekļus centralizētās siltumenerģijas ražošanas un pārvades sistēmā. Citās Zemgales pašvaldībās par šāda apmēra projektiem var tikai sapņot. Pasaules prakse apliecina, ka centralizētā siltumapgādes sistēma pie nosacījuma, ja tā ir sakārtota, ir visefektīvākā. Jādomā gan ne tikai par to, kā pāriet uz biomasas kurināmo, bet arī par to, ka sistēmai būtu jāpieslēdz visi pilsētas lielākie objekti, tajā skaitā LLU, pilsētas slimnīca un citi, kas kopējo tarifu samazinātu vēl par 5 – 10 procentiem. Savukārt privātajā sektorā jāmeklē katrā gadījumā piemērotākais risinājums. Noteikti kā papildu iespēju vajadzētu izvērtēt siltumsūkņu, saules kolektoru, dažādu biomasas katlu uzstādīšanu, ja teritorija un iespējas to atļauj.
Foto: Ivars Veiliņš
14.4 °C,
4.7 m/s,
39.7 % 
14.4 °C,
4.7 m/s,
39.7 %