SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) organizētajā mājas vecāko un dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu kopsapulcē spriests par to, kā cīnīties ar parādniekiem un kā risināt energoefektivitātes jautājumus daudzdzīvokļu mājās.
Sintija Čepanone
Kā informēja JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis, 2009. gadā vien tiesā iesniegtas 582 lietas par parādniekiem un pieņemti 275 spriedumu, savukārt šogad tiesā jau ir 204 lietas un pieņemti 65 spriedumi. «Mums ir jānodrošina pakalpojumu nepārtrauktība. Līdz šim ar visiem pakalpojumu sniedzējiem mēs esam norēķinājušies un spējuši nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību, taču parādnieku skaits turpina augt. Tieši tāpēc mums ir nepieciešama jūsu palīdzība, lai kopīgiem spēkiem panāktu, ka parādnieki savas saistības tomēr nokārto,» dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas aicinot iesaistīties cīņā ar parādniekiem, teic J.Vidžis. Viņš uzsver, ka pirmām kārtām ir svarīgi noskaidrot, vai parāds netiek segts ļaunprātīgi vai tomēr tam ir kādi objektīvi iemesli un, tiklīdz būs iespējams, parāds tiks segts. Pašlaik parādu piedziņu kavē fakts, ka šis process var ilgt gadiem. «Diemžēl mēs, maksātāji, esam kļuvuši par nemaksātāju ķīlniekiem, jo, tā kā mājai ir negatīva bilance, reālus remontdarbus veikt nevaram,» tā mājas vecākie, vienlaicīgi arī norādot, ka cīņa ar parādniekiem savā ziņā ir cīņa ar vējdzirnavām. To vēl vairāk saasina fakts, ka cilvēki, ja dzīvokļa iegādei ņemts kredīts, pirmām kārtām norēķinās ar banku, pretējā gadījumā īpašums var tikt atņemts, tādējādi otrajā plānā novirzās maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, jo cilvēki apzinās, ka par šo parādu dzīvokli viņi nezaudēs.
Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas un JNĪP apsprieda vairākas iespējas, kā cīnīties ar nemaksātājiem. Tika ieteikts gan publiskot katras daudzdzīvokļu mājas parādniekus, gan viņiem atslēgt ūdeni, elektrību un liegt citus pakalpojumus, taču vislielāko atsaucību guva ierosinājums parādus cedēt jeb pārdot tos trešajai personai. «Lai to realizētu, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums,» akcentē J.Vidžis.
«Mūsu mājā ir 72 dzīvokļi. Kopējais parāds – ap 5800 latiem, un tas liedz mums īstenot patiesi steidzamus darbus, piemēram, mājai steidzami nepieciešams jumta remonts, kāpņu telpas ir kritiskā stāvoklī – siltums izplūst caur šķirbām durvīs, logus kāpņu telpās nevaram atvērt. Tiesa gan – pirms pāris gadiem apsaimniekošanas maksu vienojāmies palielināt no 14 līdz 27 santīmiem, lai mums būtu vairāk līdzekļu, ko ieguldīt mājā, taču nu esam tajā pašā purvā – parāds apsaimniekotājam tikai aug,» situāciju mājā Brīvības bulvārī 28 raksturo mājas vecākā Aina Priekule. Viņa atklāj, ka parādnieki galvenokārt ir jaunas ģimenes, kam ik mēnesi jāsedz kredīts bankā, taču lielākās raizes sagādā īrnieki – viņi lielākoties ir ļaunprātīgi nemaksātāji. «Tieši tāpēc mani ieinteresēja iespēja startēt siltināšanas programmā – tā tomēr būtu iespēja sakārtot arī mājas jumtu, turklāt dzīvokļu īpašnieki tādējādi varētu ietaupīt līdzekļus, jo daļu segtu valsts,» tā A.Priekule.
Kā klātesošajiem norādīja Zemgales reģionālās Enerģētikas aģentūras direktors Mārtiņš Prīsis, jelgavniekiem jāizmanto iespējas mājas sakārtot valsts siltināšanas programmas gaitā. «Nepieciešamo dokumentāciju iespējams sagatavot ar 80 procentu valsts atbalstu, pateicoties pašvaldības iniciatīvai, energoauditus iespējams veikt bez maksas. Nepieciešama vien iedzīvotāju iniciatīva,» tā M.Prīsis, rēķinot, ka energoresursu cenas ik gadu palielinās par četriem procentiem, tādēļ māju siltināšana kļūst aizvien aktuālāks jautājums. Tiesa gan – iedzīvotājiem jāņem vērā, ka veikt kompleksu mājas siltināšanu ir krietni izdevīgāk nekā programmā startēt ar atsevišķiem darbiem, kas uzlabo mājas siltumnoturību.
13.6 °C,
3.8 m/s,
29.5 % 
13.6 °C,
3.8 m/s,
29.5 %