-4.7 °C, 4 m/s, 89.6 %

Pilsētā

Maksas abonements nav nekas jauns
07/03/2010

«Simboliska maksa par pieprasītākajām daiļliteratūras grāmatām Zinātniskajā bibliotēkā jau bijusi arī agrāk. Reāli maksas abonements mūsu bibliotēkā darbojās no 2001. līdz 2006. gadam, un tolaik gadā to izmantoja vidēji ap 500 lietotāju, kas bibliotēkas budžetā ļāva iekasēt gandrīz 2000 latu. Šie iegūtie līdzekļi tika novirzīti jaunu grāmatu iegādei. Arī tagad, atjaunojot maksas abonementu, iekasēto naudu izlietosim vienīgi jaunu grāmatu iegādei. Katru mēnesi sasummēsim šos līdzekļus un izvēlēsimies, kādas jaunas daiļliteratūras grāmatas iegādāties. Ir būtiski saprast, ka tās ir tikai konkrētas daiļliteratūras grāmatas atsevišķi norādītā plauktā, kas turpmāk būs pieejamas par simbolisku maksu – 2 santīmiem dienā. Ja parēķinām, tad vidēji, piecas dienas lasot grāmatu, cilvēkam būs jāšķiras no 10 santīmiem. Vai tas ir daudz laikā, kad laba grāmata maksā ap astoņiem latiem? Katrā ziņā mūsu regulārie lasītāji to novērtē, jo apzinās, ka arī mūsu budžeta līdzekļi ir būtiski samazināti un visiem bestselleriem naudas nepietiek. Taču tajā pašā laikā jāuzsver – tas nenozīmē, ka turpmāk labi bestselleri būs lasāmi tikai par simbolisku maksu, jo tāpat kā līdz šim turpināsim iespēju robežās iegādāties šādu daiļliteratūru arī par pašu līdzekļiem. Noteikti tāda līmeņa pieprasījuma grāmatas kā «Krēsla» un «Harijs Poters» joprojām mūsu plauktos būs bez maksas.

Aija Nadziņa, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas
direktore:
 
«Simboliska maksa par pieprasītākajām daiļliteratūras grāmatām
Zinātniskajā bibliotēkā jau bijusi arī agrāk. Reāli maksas
abonements mūsu bibliotēkā darbojās no 2001. līdz 2006. gadam, un
tolaik gadā to izmantoja vidēji ap 500 lietotāju, kas bibliotēkas
budžetā ļāva iekasēt gandrīz 2000 latu. Šie iegūtie līdzekļi tika
novirzīti jaunu grāmatu iegādei. Arī tagad, atjaunojot maksas
abonementu, iekasēto naudu izlietosim vienīgi jaunu grāmatu
iegādei. Katru mēnesi sasummēsim šos līdzekļus un izvēlēsimies,
kādas jaunas daiļliteratūras grāmatas iegādāties. Ir būtiski
saprast, ka tās ir tikai konkrētas daiļliteratūras grāmatas
atsevišķi norādītā plauktā, kas turpmāk būs pieejamas par
simbolisku maksu – 2 santīmiem dienā. Ja parēķinām, tad vidēji,
piecas dienas lasot grāmatu, cilvēkam būs jāšķiras no 10 santīmiem.
Vai tas ir daudz laikā, kad laba grāmata maksā ap astoņiem latiem?
Katrā ziņā mūsu regulārie lasītāji to novērtē, jo apzinās, ka arī
mūsu budžeta līdzekļi ir būtiski samazināti un visiem bestselleriem
naudas nepietiek. Taču tajā pašā laikā jāuzsver – tas nenozīmē, ka
turpmāk labi bestselleri būs lasāmi tikai par simbolisku maksu, jo
tāpat kā līdz šim turpināsim iespēju robežās iegādāties šādu
daiļliteratūru arī par pašu līdzekļiem. Noteikti tāda līmeņa
pieprasījuma grāmatas kā «Krēsla» un «Harijs Poters» joprojām mūsu
plauktos būs bez maksas. 
 
Jebkurā citā situācijā arī es būtu pret šādas abonentmaksas
ieviešanu kaut vai tikai atsevišķām grāmatām, taču diemžēl krīze
ievieš savas korekcijas, tāpēc mums ir jāmeklē veidi, kā apmierināt
ikviena lasītāja vēlmes. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bibliotēka ir
viena no retajām iestādēm, kur, pasliktinoties ekonomiskajai
situācijai, apmeklētāju skaits tikai aug – cilvēkiem rodas vairāk
brīva laika, lai lasītu grāmatas, taču ģimenes budžets vairs neļauj
pirkt jaunas, tāpēc tās meklē bibliotēkā. 2009. gadā Jelgavas
bibliotēkās pilnīgi no jauna par mūsu klientiem kļuvis 1291
lasītājs. 
Vienlaikus pārskatot citus maksas pakalpojumus, jāatzīst, ka
samazināta cena par telekomunikācijas pakalpojumiem, kā arī
likvidēts tāds pakalpojums kā informācijas ierakstīšana disketē,
jo, attīstoties tehnoloģijām, tas vairs nav pieprasīts. Savukārt no
jauna bibliotēka var piedāvāt dokumentu iesiešanu. Pirms gada
iegādājāmies tehniku, kas nodrošina dokumentu iesiešanu ar
termotehnoloģiju. Mēs to izmantojam savu inventārgrāmatu veidošanai
un dokumentu iesiešanai, taču, tā kā tehnika nav nepārtraukti
noslogota, piedāvājam to izmantot arī mūsu klientiem. Tā ir ērta
metode dažādu projektu, pārskatu un citu dokumentu
iesiešanai. 
Nenoliedzami, ir kolēģi no citām bibliotēkām, kas jautā:
«Kāpēc jums tas vajadzīgs? Iekasējot pa dažiem santīmiem no katra
pakalpojuma, jūs tikai radāt papildu slodzi saviem darbiniekiem!»
Jā, tā tas ir, un droši vien vieglāk būtu neko nedarīt un uz
jelgavnieku jautājumiem atbildēt, ka mums nepietiek līdzekļu. Taču
es varu atbildēt ar pretjautājumu: «Kāpēc nedarīt, ja tas sniedz
plašākas iespējas mūsu apmeklētājiem?!»»