Pilsētā

Šodien, 12. augustā, Lielupes labā krasta promenādē norisinājās Jelgavas makšķerēšanas festivāls. Fīdermakšķerēšanas kategorijā par galveno balvu sacentās 34 makšķernieki, savukārt līdztekus sacensībām notika arī bērnu un jauniešu apmācības pludiņmakšķerēšanā. Pasākuma laikā apmeklētāji izmantoja iespēju vērot arī zivju ēdienu pagatavošanas meistarklases.

«No Rīgas atbraucu uz Jelgavu, lai uzvarētu. Man patīk ķert
tikai lielas zivis, tādēļ izplānoju stratēģiju, lai galvenā balva –
aprīkots makšķernieku krēsls – ceļotu uz mājām kopā ar mani,»
stāsta Jelgavas makšķerēšanas festivāla uzvarētājs Vladislavs
Bubnelis, kurš sacensībās noķēra sešus ievērojamus brekšus un divas
nelielākas zivis. Jāpiebilst, ka rīdzinieks ieguva arī balvu par
lielāko noķerto zivi – divarpus kilogramus smago breksi. Būtiski,
ka makšķernieka noķerto zivju kopējais svars bija 6,8 kilogrami.
«Katrā vietā, tostarp arī Lielupē, ir savi noteikumi, kuri jāņem
vērā, lai viss sanāk – tā ir gan makšķerēšanas aukla, gan distance
no krasta, gan ūdens dziļuma un upes grunts apjaušana,» viņš
skaidro, norādot: šodien makšķerēja aptuveni 50 metru distancē, un
ieguva arī dažas tulznas. Viņš piebilst, ka sacensībās visi
makšķernieki izmantoja viena veida iebarojamo barību, ko
nodrošināja organizatori, savukārt vienu litru dzīvās barības
varēja izmantot papildu sausajai. Uzvarētāja stratēģija bija likt
zivs barotavās ne tikai sauso barību, bet arī dzīvo – tārpus
–, jo būtiski, ka tie izdala smaržu, ko lielās zivis ātri saož.

Savukārt makšķernieks Garifs Bogdanovs atzīst: «Lai gan Lielupē
ir straume, tā ir ļoti minimāla, tādēļ ūdens ir teju stāvošs.
Šodien secināju, ka zivis upē ir, taču nedaudz un tikai konkrētās
vietās. Šajā gadījumā jābūt meistarībai un prasmīgai pieejai, lai
viss sanāk. Man drošvien tomēr vairāk padodas makšķerēšana ne tik
stāvošos ūdeņos, piemēram, Gaujā.» Grūtāk nācies arī vienīgajai
sieviešu dzimtes sacensību dalībniecei Mārai Ķeņģei. Viņai
makšķerēšana ir atpūta no darba ofisā un brīvā laika pavadīšana ar
saviem mīļajiem. «Neuzskatu, ka sieviete, kura makšķerē ir kas
pārsteidzošs – visa mūsu ģimene iesaistās šajā nodarbē. Es dzīvoju
pilsētas centrā un ar makšķeri Pasta salas apkārtnē esmu pamanāma
visai bieži,» tā sieviete, piebilstot, ka šodien viņa noķērusi jau
četras zivis, tomēr ne tik lielas, kā gribētos. «Domāju, ka šodien
daļēji pie vainas ir laikapstākļi – zivis jūt gan atmosfēras
spiedienu, gan karsto laiku vairāku dienu garumā,» secina Māra,
norādot: neuzvarēju, tomēr pavadīta jauka diena svaigā gaisā.

Jāpiebilst, ka līdztekus fīdermakšķerēšanas sacensībām, Lielupes
labā krasta promenādē norisinājās arī bērnu un jauniešu bezmaksas
apmācības pludiņmakšķerēšanā. Ģimenes ar bērniem vecumā no diviem
līdz pat 18 gadiem, nāca izmēģināt savus spēkus. Viena no pirmajām
uz apmācībām ieradās Anševicu ģimene. Divarpus gadus vecais Haralds
ar tēti Ralfu aizrautīgi makšķerē, savukārt mamma Līga, turot
burciņā tārpus, stāsta, ka makšķerēšana ir ģimenē iemīļota nodarbe.
«Ar vīru kopā makšķerējām, kad bijām bez bērniem, un tagad tētis
prasmes nodod jaunākai paaudzei,» tā Līga, piebilstot, ka arī vīru
vecāki mācījuši makšķerēt jau no bērnības, tādēļ šo nodarbi varētu
saukt par pārmantotu hobiju. Jāpiebilst, ka apmācību laikā noķertās
zivis nosvēra, noskaidrojot smagāko lomu ieguvējus. Tandēmā ar
tēti, Haralds pārspēja pat dažu lielāku bērnu rezultātu, noķerot
110 gramu smagu zivi.

Neskatoties uz karsto laiku, arī citu jauno entuziastu, kuri
vēlējās noķert zivi, netrūka. Piemēram, desmit gadu vecais Ralfs
Dārznieks uz sacensībām nāca sagatavojies – dārzā uzraka tārpus un
līdzi ņēma savu iemīļoto makšķeri. «Man ļoti patīk makšķerēt.
Protams, ilgi jāgaida un jābūt pacietīgam, bet tas brīdis, kad tu
noķer zivi, ir gaidīšanas vērts,» viņš secina. Puisis skaidro, ka
jāmāk pareizi izvēlēties piebarojamā barība. Piemēram, dīķī labāk
izmantot maizi, bet upē – tārpus. Puiša domubiedrs deviņus gadus
vecais Jegors Kolbanovs stāsta, ka māk makšķerēt jau kopš trīs gadu
vecuma, tomēr nopietnāk hobijam pievērsies tikai tad, kad mājās
saplīsa dators. «Es nācu trenēties makšķerēt arī vakar, izdomāju
stratēģiju un pagaidām viss sanāk. Zivis slēpjas zem koka tiltiņa,
un galvenais pareizi izvēlēties barību. Paņemu maizes kumosus, pa
vidu ielieku tārpu,» tā viņš, norādot, ka noķēris un palaidis ūdenī
zivis jau neskaitāmas reizes. Jāpiebilst, ka paralēli puišiem,
aktīvi makšķerēja un piedalījās lomu svēršanā arī meitenes.

Līdztekus vīriem un bērniem, kuri makšķerēja upes krastā, ģimeņu
mammām un citiem interesentiem piedāvāja apmeklēt
zivs pagatavošanas meistarklases. Jelgavas pavāri Edgars
Biķernieks un Arno Polītis iepazīstināja ar veidiem, kā ātri
pusdienās pagatavot gardu karpu un līdaku. A.Polītis skaidroja, ka
galvenās sastāvdaļas, gatavojot karpu, ir sāls, pipari, nedaudz
eļļas un citrona sulas, savukārt papildu šīm sastāvdaļām var
pievienot ķiploku vai zaļumus, kā arī pētersīļus un citrona miziņu.
Zivi cep uz grila folijā aptuveni 30 minūtes. A.Polītis piebilst,
ka «zivi grūti pārsālīt,» norādot, ka zivju ēdieniem sāls
nepieciešama vairāk nekā gaļas ēdieniem. Savukārt E.Biķernieks
apmeklētājus iepazīstināja ar meksikāņu virtuvi. Viņš gatavoja
līdakas tako. Lai zivs garšotu meksikāņu gaumē, nepieciešams
tortiljas pamatā likt sakapātus kāpostus ar pētersīļiem un laima
sulu, pa vidu ieklāt grilētu līdakas fileju, savukārt virskārtā
pievienot «Piko de gajo» salātus, kurus taisa izmantojot tomātus,
sīpolus, pētersīļus, pievienojot laima sulu un sāli. Mērci
pagatavo blenderējot sīpolu, tomātu, ķiplokus un piparus.

Jāpiebilst, ka otro vietu fīdermakšķerēšanas sacensībās ieguva
jelgavnieks Uldis Pommers, kura lomu svars kopumā sasniedza 5,75
kilogramus, savukārt trešais palika Rinalds Vācers, ar kopējo lomu
svaru 2,45 kilogrami. Bērnu un jauniešu sacensībās reģistrēti 19
dalībnieki, savukārt smagākais loms – 110 gramus smaga zivs.

Jāpiebilst, ka pasākumu Jelgavas makšķerēšanas festivālu
organizēja jelgavnieki Jānis Cirsis un Kārlis Goldmans. Savukārt
jauniešu mācības organizētas ar Jelgavas pilsētas pašvaldības
jauniešu iniciatīvu projekta konkursa «Jaunieši var» ietvaros.

Foto: Ivars Veiliņš