30.7 °C, 3.4 m/s, 37.2 %

Festivāli

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsFestivāliMāksliniekiem Āfrika asociējas ar dzīvniekiem
Māksliniekiem Āfrika asociējas ar dzīvniekiem
08/06/2016

«Jā, es apzinīgā vecumā esmu bijis Āfrikā, Ēģiptē, bet ar Āfrikas kontinentu man tomēr asociējas mani bērnības iespaidi. Apmēram sešu gadu vecumā skatījos televīzijas pārraidi «Dzīvnieku pasaule», un kopš tā laika man Āfrika asociējas ar dažādajiem dzīvniekiem,» stāsta mākslinieks no Krievijas Andrejs Košeļevs.

Andrejs Smilšu skulptūru festivāla ietvaros veido skulptūru
«Kalnu karalis», kuras pamatā ir bērnu rotaļa «Kalnu cars». «Šīs
rotaļas būtība ir tāda, ka bērni sacenšas par varu – kurš būs kalna
cars un uzrāpsies tajā. Šis motīvs ir arī manā skulptūrā,» stāsta
mākslinieks.

A.Košeļeva skulptūru kā vienu no iespējamajiem festivāla
favorītiem min Latvijas skulptore Sanita Rāviņa. «Vidējam festivāla
apmeklētājam patīk smukas lietiņas, nevis kaut kas abstrakts, tāpēc
lielākā daļa mākslinieku taisa viegli uztveramas skulptūras. Un
tas, vai skatītājs uztvers mākslinieka domu, paliek tā kā
mazsvarīgi,» saka Sanita. Viņa pati veido skulptūru, kas izskatās
viegla, bet kam ir dziļa doma. «Mana darba nosaukums ir
«Mērkaķošanās». Vizuāli tā būs skaista skulptūra ar dzīvniekiem,
bet patiesībā tā ir nevis par dzīvniekiem, bet par mums pašiem.
Cilvēki savā attīstībā primātus ir apsteiguši, bet daudzi joprojām
sēž kokos un nespēj no tiem nokāpt,» skulptūras ideju skaidro
māksliniece.

«Katrā dzīvniekā ir arī kaut kas no cilvēka, tāpēc domāju, ka
surikats, ko taisu, ir nedaudz līdzīgs man,» smej Krievijas
mākslinieks Ivans Loktjuhins. Viņš veido skulptūru «Sejas», kurā
atveidota afrikāņu sievietes galva, uz kuras sēž surikats.
«Ieskatoties otram acīs, var redzēt vai nu viņa dvēseli, vai savu
atspulgu,» skaidro mākslinieks, piebilstot, ka festivāla
apmeklētāji acīs varēs ieskatīties gan afrikāņu sievietei, gan
surikatam. «Vēl dzīvnieki ir cilvēku palīgi, daži pat kļūst par
vietas simboliem. Bet galvenais viņu uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem
atcerēties, ka viņi ir cilvēki,» tā mākslinieks.

Pirmo reizi mūsu pilsētā ir Reičela Stabbs no Lielbritānijas.
Viņa veido skulptūru «Majestātiski cēls», kurā attēlota lauva.
«Smilšu skulptūras veidoju tikai ceturto gadu, un šajā festivālā
izvēlējos taisīt kaut ko reālistisku, bet vienlaikus radošu,» teic
māksliniece, piebilstot, ka viņai patīk veidot tieši
dzīvniekus.

Dzīvnieki ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību
mākslinieki šogad cenšas atklāt smilšu skulptūru festivāla tēmu –
«Āfrika». Pasta salā pamazām pulcējas smilšu lauvas – zvēru karaļi,
žirafes, tarantuls, surikati, zebra, čūska, pērtiķi, degunradzis,
putni. Vēl skulptūrās tiks atveidoti Āfrikas iedzīvotāji un viņu
paražas, zināmi objekti, piemēram, augstākais Āfrikas kalns
Kilimandžāro. Skulptūras Pasta salā šogad veido 15 mākslinieki no
desmit valstīm: Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Ukrainas,
Nīderlandes, Lielbritānijas, Bulgārijas, Portugāles, Turcijas un
Krievijas.

Smilšu skulptūru festivāls notiks 11. un 12. jūnijā Pasta
salā.

Foto: Austris Auziņš