23.6 °C, 3.3 m/s, 54 %

Pilsētā

Mans darba devējs – internets
17/01/2009

Solījumi nopelnīt internetā ir vilinoši, bet sabiedrība pret to izturas visai skeptiski. Aptuveni pirms gada Ronijs nolēma pamēģināt. Sākumā viņa peļņa bija ap 100 latiem, bet pagājušā gada decembrī tā sasniedza jau gandrīz 1000 latu mēnesī, strādājot vien dažas stundas dienā. Lai gan jelgavnieks Ronijs sevi joprojām uzskata par iesācēju šajā jomā, viņš tomēr ir gatavs dalīties pieredzētajā.

Ilze Knusle-Jankevica
Solījumi nopelnīt internetā
ir vilinoši, bet sabiedrība pret to izturas visai skeptiski.
Aptuveni pirms gada Ronijs nolēma pamēģināt. Sākumā viņa peļņa bija
ap 100 latiem, bet pagājušā gada decembrī tā sasniedza jau gandrīz
1000 latu mēnesī, strādājot vien dažas stundas dienā. Lai gan
jelgavnieks Ronijs sevi joprojām uzskata par iesācēju šajā jomā,
viņš tomēr ir gatavs dalīties pieredzētajā.
«Iespēju pelnīt naudu internetā pamanīju, lasot reklāmas
vēstules. Darīju to apmēram mēnesi, bet peļņa bija niecīga, un
sapratu, ka jāmet miers. Tomēr ideja kā tāda mani saistīja, sāku
meklēt informāciju par dažādiem peļņas veidiem internetā un
paralēli tos arī izmēģināt – pat tad, ja tam pats lāgā neticēju,»
stāsta Ronijs. Nodarbojoties ar i-biznesu, jāņem vērā, ka ikmēneša
ienākumi ir mainīgi – peļņa atkarīga no paša apņēmības,
darbaspējām, jaunu tehnoloģiju un peļņas iespēju izzināšanas,
izmantošanas. Lai iekarotu plašāku tirgu, jāpārzina angļu valoda,
jo tieši ASV un Eiropas Savienības attīstītajās valstīs ir
vispirktspējīgākie klienti.
Ir vairāki veidi, kā pelnīt internetā. Tie atšķiras pēc
dažādiem kritērijiem: sākuma kapitāls, risks, ienesīgums.
 
Partneru programmas
Partneru programmas jeb «Affiliate marketing» ir citu
kompāniju preču un pakalpojumu pārdošana internetā. Speciālās mājas
lapās var atrast un izvēlēties tās kompānijas, kuru produktus
tirgot. Lai kļūtu par partneri, nav jāslēdz līgums – atliek vien
piereģistrēties internetā, un kompānija atsūta unikālo pieeju jeb
saiti. Izplatot šo saiti, tiek meklēti potenciālie pircēji. No
katra pirkuma, kas reģistrēts caur tavu saiti, nāk peļņa. Ir divi
populārākie veidi, kā izplatīt saiti. Pirmkārt, var izgatavot savu
interneta mājas lapu, ievietot tajā izsmeļošus aprakstus par
piedāvātajām precēm un pakalpojumiem un pievienot saiti. Otrkārt,
saiti var reklamēt dažādos forumos, sūtīt citiem pa e-pastu un
tamlīdzīgi. Ronijs šo vērtē kā ienesīgāko peļņas veidu tūlīt aiz
oriģinālprojektu, tādiem kā draugiem.lv, īstenošanas un arī pats ar
to nodarbojas – viņam ir aptuveni desmit mājas lapas. Piemēram,
viena mājas lapa aicina noskatīties jebkuru filmu, par samaksu
tiešsaistē pieslēdzoties filmu datu bāzei. Izvēli atvieglo
atsauksmes par filmām un filmu nosaukumu katalogs. Savukārt cita
ļauj par velti čatot ar meitenēm, par samaksu sarunai piešķirot
«pikantumu». «Pašlaik labs noiets ir dažādiem izklaides industrijas
produktiem, piemēram, on-line kazino un totalizatoriem, video
čatam, iepazīšanās portāliem, kā arī dažādiem digitāliem
produktiem, teiksim, e-grāmatām par kādu noteiktu tēmu. Visgrūtāk
ir pārdot taustāmas preces,» secina Ronijs. Viņaprāt, Latvijā
partneru programmas tiek izmantotas samērā maz, bet, piemēram,
lielākais sporta portāls pelna, izmantojot totalizatoru.
 
Meklētāju priekšrocības
Pelnīt ar mājas lapu var arī neko netirgojot – galvenais
nosacījums ir izveidot mājas lapu ar interesantu saturu un panākt,
lai tā atrodama interneta meklētājos, teiksim google. Peļņu veido
reklāmas par līdzīga satura mājas lapām – tātad cilvēks izveido
savu mājas lapu, tajā uz vienošanās pamata izvieto citu līdzīga
satura mājas lapu adreses un tad jau par katru cilvēku, kas no
tavas lapas caur šīm adresēm apmeklē citas, ļauj pelnīt. Ronijs
pelna naudu arī šādā veidā, piemēram, viņš izveidojis forumu par
peļņas iespējām internetā angļu valodā – šajā čatā viņš izvietojis
citu lapu adreses un, cilvēkam tās apskatot, peļņu gūst Ronijs.
Viņaprāt, pluss ir tas, ka izveidotā mājas lapa pelna pati par sevi
ar to, ka tikai pastāv. Nesatraucieties, interneta lietotājs šajā
gadījumā nemaksā neko – peļņa nāk no to mājas lapu turētājiem, kuru
reklāma izvietota. Vienkāršoti sakot – i-biznesā pastāv kas līdzīgs
parastajam tirgošanās procesam: ir sava vairumtirdzniecības bāze,
kuru izmanto mazie uzņēmēji. Viņi šajā lielajā piedāvājuma gūzmā
izvēlas to pakalpojumu un preču reklāmu, kas viņiem šķiet peļņu
nesoša, un kļūst par starpniekiem tās pārdošanā. Tātad – jo vairāk
caur starpnieka lapu apskatīs tur izvietoto reklāmu, jo vairāk
nopelnīs. Šajā gadījumā – Ronijs. Jāpiebilst, ka šajā 
i-biznesa veidā cilvēkam pat nekas nav jānopērk, lai Ronijs
nopelnītu – pietiek tikai ar reklāmas aplūkošanu.  
  
Draudīgās 
interneta 
investīcijas
Vēl kāds veids – bankas internetā. Pastāv arī bankas
internetā, kurās var investēt naudu, solot par to saņemt vērienīgus
procentus. Ronijs pats ar to nenodarbojas, taču arī šis darbības
mehānisms viņam ir skaidrs, tāpēc cilvēkus aicina būt ļoti
piesardzīgiem. Ronijs uzsver, ka tas ir pietiekami riskants
pasākums, tāpēc, ja cilvēks patiesi izšķirsies šādā veidā ieguldīt
savu naudu, viņam būtu labi jāpārzina investīciju shēmas un jābūt
teicamām zināšanām par to, kurai no šīm bieži vien mistiskajām
bankām patiesi var uzticēties, jo interneta vidē darbojas daudz
krāpnieku, kuri izmanto HYIP – augsta riska investīciju –
programmas. «Lai apkrāptu cilvēkus, visbiežāk tiek izmantota
«ponzi» shēma – tiek piesaistīti klienti, kas vēlas uzlabot sava
konta stāvokli, investējot naudu,» stāsta Ronijs. Shēma visnotaļ
vienkārša – cilvēks iesākumā par nelielu summu iegādājas, piemēram,
kādas akcijas. To vērtība kāpj, tiek gūta neliela peļņa. Līdzko
peļņa ir klāt, tā lapas uzturētājs tevi vilina to ieguldīt tālāk,
solot jau dubultu ieguvumu. Un tā aiziet ķēdīte. Viss jau būtu
labi, ja šai ķēdītei sekotu arī ieguvums pašam ieguldītājam, taču
visbiežāk peļņas tā arī nav. Krāpnieciskās shēmas gadījumā cilvēkam
tikai sākotnēji tiek radīts priekšstats, ka viss norit godīgi –
viņš mazliet nopelna, to viņam izmaksā, aicina atkal ieguldīt, viņš
nopelna jau vairāk, bet, kad tiek sasniegts zināms līmenis un peļņa
patiesi ir apjomīga, lapa pazūd ar galiem līdz ar visu ieguldītāja
naudu un peļņu. Šajā gadījumā naudu krāpnieciskā i-biznesa turētājs
pelna uz cilvēku lētticības – viņam ir būtiski pirmajos soļos
iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai vēlāk ar viņu nelielo
iemaksāto naudu pats sev taisītu vērienīgu peļņu. Tāpēc Ronijs
vēlreiz uzsver, ka pasargāt no krāpniekiem var tikai skeptiska
attieksme pret vilinošām reklāmām un iepazīšanās ar pieejamo
informāciju par peļņu internetā. «Šādu piedāvājumu netrūkst, taču
izvērtēt, kas patiesi ļaus nopelnīt, iesācējam ir gaužām grūti. Nav
jau gluži tā, ka visas šīs bankas ir krāpnieki, tomēr jārēķinās ar
augstu risku,» tā Ronijs.
Biržas un internetizsoles
Pelņas veids ar augstu risku ir arī biržas, kad cilvēks
internetā pelna uz valūtas maiņas un valūtas kursa, akciju cenu
svārstībām. Var nopirkt, teiksim, Japānas jēnu brīdī, kad tā ir
lētāka attiecībā pret eiro, pagaidīt, kad tās cena uzkāpj, un tad
pārdot. Līdzīgi ir ar akcijām. Interneta vidē te populārs valūtu
tirgus ir forex, bet Latvijā tagad daudzas interneta bankas piedāvā
līdzdarboties biržā. Šis 
i-biznesa veids ir sarežģīts, riskants, tajā ir jāiegulda
sākuma kapitāls. Turklāt, lai nopelnītu, jāseko līdzi biržās
notiekošajam.
Tāpat daudzi noteikti būs dzirdējuši par iespēju piedalīties
interneta izsolēs. Pasaulē lielākais interneta izsoļu nams ir eBay,
kurā iespējams nopirkt un pārdot gandrīz visu. Internetā izsolē var
piedalīties gan privātpersonas, gan veikalu pārstāvji, pat veselas
organizācijas, kas strādā elektroniskās tirdzniecības jomā. Arī
Latvijas uzņēmēji izmanto iespēju interneta izsolē lēti iegādāties
preces, pasūtīt tās uz Latviju un pārdot jau dārgāk. Taču tāpat kā
visā i-biznesā arī te jāuzmanās no negodīgiem spēlētājiem.
Cilvēku pievilināšana
Visos i-biznesa veidos peļņu rada mājas lapas apmeklējumu
skaits, tāpēc ir būtiski panākt, ka par tavu lapu zina pēc iespējas
vairāk cilvēku. Un arī te ir savi knifi, kā to panākt. Viens no
efektīvākajiem veidiem – mājas lapas optimizēšana interneta
meklētāju (google, yahoo) sistēmā. Mājas lapa jāpārtaisa tā, lai
meklētāju sistēmā uzrādītos pirmajā desmitniekā. Jāizveido unikāls
saturs, jāuzlabo lapas uzbūve, jāsaliek atslēgas vārdi, no citām
mājas lapām jābūt saitēm uz tavu lapu, jāizplata video, audio vai
foto materiāli ar saiti uz savu lapu. Tāpēc ikviens, kas nodarbojas
ar i-biznesu, ir gatavs ieguldīt laiku un darbu, panākot to, ka,
meklējot varbūt patiesi vienkāršas lietas internetā, cilvēks
vispirms uzduras tieši šai peļņas gūšanas lapai. 
Kā saņemt 
nopelnīto naudu?
Ir vairāki veidi, kā saņemt internetā nopelnīto naudu. Pirmais
veids ir čeks – ārvalstu kompānija uz norādīto adresi nosūta čeku
papīra formātā. Čeku, uzrādot personu apliecinošu dokumentu,
iesniedz bankā, kas, atvelkot komisijas maksu, dažu nedēļu laikā
naudu ieskaita tavā kontā. Otrs veids – kredītkartes piesaistīšana.
Ja kompānijai, kuras produkti vai pakalpojumi tiek pārdoti,
piesaista Visa vai Maestro kredītkarti, tā dažu dienu laikā naudu
pārskaita kontā. Trešais veids – interneta banka PayPal. Kompānija
ieskaita naudu interneta bankas kontā. Cilvēks pats pēc tam var
naudu pārskaitīt uz čeka, kartes, banku vai interneta valūtas
maiņas punktā samainīt citā valūtā. Ceturtais – debetkarte. To
izsniedz kompānija un ieskaita tajā nopelnīto naudu, ko klients var
izņemt bankomātā sev vēlamajā valūtā.
Pats sev saimnieks
Agrāk Ronijs strādāja algotu darbu, bet tagad nodarbojas tikai
ar i-biznesu. I-biznesam, nevis tradicionālajai uzņēmējdarbībai,
viņš priekšroku devis vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, pats var
noteikt sev darba laiku, izvēlēties, kad un cik ilgi strādāt.
Otrkārt, nav atkarīgs no priekšnieka, viņu nevar atlaist, likt
darīt to, kas nepatīk. Treškārt, pelna pats sev, nevis citam, jo
saņem naudu par paša padarīto. Viņš uzskata, ka internetā iespējas
pelnīt ir neierobežotas, tādējādi, cītīgi darbojoties, mēneša
ienākumi var būt pat ļoti lieli. Lai gan Ronijam pašam vēl nav
izdevies nopelnīt tūkstošus, viņa paziņu lokā ir tādi cilvēki, kas,
nodarbojoties ar i-biznesu, ir nopelnījuši gan automašīnai, gan
mājai.
Ronijs prognozē, ka i-bizness izplatīsies arvien vairāk, arī
Latvijā. Tas apgrūtinās konkurenci, bet, tā kā internets un
tehnoloģijas nemitīgi attīstās, varēs pelnīt, ieviešot novitātes un
aizņemot jaunas jomas. Viņaprāt, peļņas iespējas nemazināsies, jo
internetā «apgrozās» daudz naudas un apgrozījums tikai
augs. 
Ronijs nenoliedz, ka cilvēki pret i-biznesu izturas skeptiski
un netic, ka var nopelnīt. Tas galvenokārt saistīts ar tā sauktajām
«ptc» saitēm jeb klikšķināšanu – pelnīšanu, apskatot reklāmas.
«Klikšķināšana nav ienesīga, jo drīzāk vairāk jāsamaksā par
interneta pieslēgumu un datora patērēto enerģiju nekā izdodas
nopelnīt, līdz ar to arī laiks tērēts velti,» uzskata Ronijs.
Skeptisko attieksmi izraisa tas, ka cilvēkiem bizness internetā
asociējas tieši ar klikšķināšanu un internets ir pilns ar «ptc»
saitēm, kas darbojas pēc «ponzi» shēmas, taču Ronijs uzskata, ka,
gudri strādājot, internets paver ne mazums iespēju, ko mēs vēl pat
neprotam izmantot.
 
VID viedoklis
VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ināra
Pētersone atzīst, ka e-vidē veiktos darījumus kontrolēt ir grūtāk
salīdzinājumā ar tradicionālajiem darījumiem, jo, pirmkārt, tādos
nepastāv valsts robežas, līdz ar to rodas grūtības noteikt darījuma
norises vietu un tātad ienākuma gūšanas valsti, kura būtu tiesīga
iekasēt attiecīgus nodokļus. «Otrā problēma, kas apgrūtina
kontroli, ir darījumu veikušo personu anonimitāte. E-vidē darījuma
dalībniekiem bieži vien tiek piedāvāta iespēja palikt anonīmiem,
pat veicot maksājumus. Taču, attīstoties tehnoloģijām, parādās
iespējas un tiek izstrādātas metodes personu meklēšanai un
identificēšanai, līdz ar to arī šo personu ienākumu kontrolei,» tā
I.Pētersone. Darbs ar nodokļu maksātājiem, kuri nodarbojas ar
e-komerciju, ir viena no VID nodokļu kontroles prioritātēm kopš
2007. gada. 2008. gadā veikta 71 tematiskā pārbaude nodokļu
maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar e-komerciju,
un pārbaudēs tika konstatēti 43 pārkāpumi. Par riskantākajām
e-komercijas jomām pasaulē tiek uzskatītas azartspēļu industrija,
reklāmas (affiliating) industrija, interneta izsoles, mobilā
komercija (pakalpojumu sniegšana, apmaksājot tos ar īsziņu
palīdzību).
VID uzsver – ja fiziska persona veic darbību par atlīdzību un
preču tirdzniecību, izmantojot internetu, tā ir uzskatāma par
saimniecisko darbību. No tās gūtie ienākumi ir apliekami ar
nodokli. Fiziskajai personai Latvijā ir jāmaksā nodoklis arī no
ienākumiem, kas gūti ārvalstīs. Personai obligāti ir jāiesniedz
gada ienākumu deklarācija, kurā tiek norādīti visi personas gūtie
ienākumi un aprēķināts ienākuma nodoklis. Nosakot nodokli no
ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, tiek ņemts vērā nodoklis, kas
samaksāts ārvalstīs, ja tas ir apliecināts ar ārvalsts nodokļu
administrācijas apstiprinātiem dokumentiem. Deklarācija jāiesniedz
VID teritoriālajā iestādē pēc maksātāja dzīvesvietas līdz 1.
aprīlim.
Tāpat fiziskajai personai, kas reģistrējusies kā saimnieciskās
darbības veicējs, jāreģistrējas un jāmaksā valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajai personai, ja
personas ienākumi no saimnieciskās darbības sasnieguši minimālo
apmēru pašnodarbinātajam, tas ir, ja ieņēmumu un izdevumu starpība
2008. gadā sasniedza 150 latus mēnesī, bet 2009. gadā – 180
latus. 
Ja persona sniedz pakalpojumus un saņem par to atlīdzību,
uzsākot apliekamo darījumu veikšanu, tai ir jāreģistrējas VID ar
pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Persona
var nereģistrēties, ja tās ar nodokli apliekamo preču piegāžu un
sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav
sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu. Pēc šīs summas sasniegšanas
vai pārsniegšanas personai 30 dienu laikā jāreģistrējas norādītajā
reģistrā. Līdz ar to brīdi visi veiktie apliekamie darījumi ir
pakļauti PVN aprēķināšanai.