19 °C, 2.3 m/s, 75.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāMazāk nekā puse iedzīvotāju stingri apņēmušies palikt uz dzīvi Latvijā
Mazāk nekā puse iedzīvotāju stingri apņēmušies palikt uz dzīvi Latvijā
21/03/2011

Šā gada laikā 27% respondentu ir nolēmuši braukt strādāt uz ārzemēm, 28% – nav izdomājuši, kā rīkoties, 45% – pateikuši stingru nē darbam ārzemēs, liecina «CV-Online Latvia» aptauja.

Šā gada laikā 27% respondentu ir nolēmuši braukt strādāt
uz ārzemēm, 28% – nav izdomājuši, kā rīkoties, 45% – pateikuši
stingru nē darbam ārzemēs, liecina «CV-Online Latvia»
aptauja.

Kā raksta laikraksts «Dienas Bizness», kā galvenie iemesli,
kādēļ respondenti grasās doties strādāt uz ārvalstīm, tiek minēta
neapmierinoša darba samaksa, kvalifikācijai un pieredzei
neatbilstošas iespējas, kā arī vēlme gūt starptautisku pieredzi.
Iedzīvotājiem, vērojot ekonomisko situāciju valstī un lēnos
ekonomikas atkopšanās tempus, nav pārliecības par darba vietu
ilgtermiņā.

Tradicionāli aktīvākā iedzīvotāju daļa, kas ir nolēmusi
izmēģināt laimi ārvalstīs, ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, šī
vecuma grupa veido 34% no tiem respondentiem, kas apstiprinoši
atbildēja uz jautājumu par braukšanu strādāt uz ārzemēm, savukārt
vecumā no 30 līdz 40 gadiem – 27%. Kļūstot vecākiem, vēlme strādāt
ārzemēs rūk.

Sadalījumā pa dzimumiem sievietes aktīvākas ir vecumā no 20 līdz
30 gadiem, savukārt vīrieši – no 30 līdz 40 gadiem. «Situāciju,
iespējams, daļēji ietekmē fakts, ka agrākos gados uz ārzemēm
izbraukušo viesstrādnieku – vīriešu darba iespējas ir vairāk vai
mazāk nostabilizējušās un tas veicina pašmājās palikušo sieviešu –
dzīvesbiedru, ģimenes locekļu – aizbraukšanu un faktiski
pārcelšanos uz dzīvi svešatnē. Tāpat, iespējams, to ietekmē fakts,
ka vīrieši vecumā no 30 līdz 40 gadiem, zaudējuši ticību stabilām
darba iespējām Latvijā, izšķiras par darba uzsākšanu ārzemēs biežāk
nekā jauni vīrieši vecumā no 20 līdz 30 gadu vecumam, kas studē vai
pabeiguši studijas un tikai sākuši veidot karjeru Latvijā,» uzskata
«CV-Online Latvia» biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Joprojām top valsts, kur meklēt darbu, ir Lielbritānija, otra
populārākā ir Vācija, trešā ir Skandināvijas valsts Norvēģija.
Savukārt Īrija līdz ar valsts ekonomikas problēmām pievilcību darba
meklētāju acīs no Latvijas ir zaudējusi.

«Lielbritānija viesstrādniekiem ir pazīstama kā valsts, kurā
līdz šim samērā viegli bijis atrast darbu ar minimālu izglītību un
darba pieredzi. Vairums Lielbritānijā strādājošo savas darba gaitas
sākuši faktiski no nulles – dodoties peļņā, strādājot pagaidu
darbus, vairumā gadījumu – fiziskus. Viesstrādnieku skaits no
Latvijas, kas devušies strādāt uz Lielbritāniju, ik gadu palielinās
– pagājušogad vairāk nekā 18 000, liecina Lielbritānijas Iekšlietu
ministrijas dati. Valsts darba tirgus ir pārbagāts ar iebraucējiem
un zema kvalificētā darba darītājiem,» situāciju raksturo
Brodiņš.

Turpretī Vācijas tirgus vairāk tiek saistīts ar kvalificēta
darbaspēka piesaistīšanu no ārzemēm. Uz to cer savas jomas
profesionāļi, tostarp informācijas tehnoloģiju speciālisti un
medicīnas personāls. «Vācijas tirgus viesstrādnieku ziņā nav tik
piesātināts kā Lielbritānijas tirgus,» skaidro «CV-Online Latvia»
biznesa attīstības vadītājs.

Vairāk nekā puse – 53% aptaujāto – ir gatavi strādāt ārzemēs
jebkādu darbu un tikai trešdaļa jeb 36% plāno meklēt kvalifikācijai
atbilstošu darbu. Bezdarbnieki ierindojas to vidū, kas gatavi
strādāt jebkādu darbu, starptautisku darba pieredzi vēlas gūt
vairāk studentu. «To veicina arī aizvien pieaugošās iespējas
strādāt brīvprātīgo darbu ārvalstīs apmaiņā pret pilnībā vai daļēji
apmaksātām uzturēšanās iespējām. Tā veiksmīgi iespējams risināt
jauniešu vidū aktuālo jautājumu par pirmo darba pieredzi, jo
iepriekšēja darba pieredze Latvijā vēl aizvien ir viens no
noteicošajiem faktoriem kandidātu atlasei,» akcentē Brodiņš.

LETA