23.2 °C, 3 m/s, 62.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāMazumtirgotāji arvien vairāk tiecas iestāties tirgotāju apvienībās
Mazumtirgotāji arvien vairāk tiecas iestāties tirgotāju apvienībās
25/08/2008

Latvijas mazumtirgotāji arvien vairāk tiecas iestāties tirgotāju apvienībās un, ja kādreiz apvienības gāja pie tirgotājiem, tad šobrīd situācija spiež mazumtirgotājus meklēt risinājumus izdzīvošanai un kooperēties, norādījis SIA «Baltstor», kas operē ar «Mego» un «Vesko» zīmoliem, valdes loceklis Raivis Polis.

Latvijas mazumtirgotāji arvien vairāk tiecas
iestāties tirgotāju apvienībās un, ja kādreiz apvienības gāja pie
tirgotājiem, tad šobrīd situācija spiež mazumtirgotājus meklēt
risinājumus izdzīvošanai un kooperēties, norādījis SIA «Baltstor»,
kas operē ar «Mego» un «Vesko» zīmoliem, valdes loceklis Raivis
Polis.

 

Pēdējo gadu laikā vērojamas
mazumtirdzniecības tirgus izmaiņas – neatkarīgo mazo un vidējo
veikalu skaits samazinās, un paplašinās tirdzniecības tīkli, kas
cenšas visos Latvijas reģionos palielināt tirdzniecības vietu
skaitu, atzinusi arī tirgotāju kooperācijas «Aibe» sabiedrisko
attiecību speciāliste Vineta Romāne.

Daudzi mazie un vidējie mazumtirgotāji
cenšas palielināt savu konkurētspēju, pievienojoties kādam
tirdzniecības zīmolam caur franšīzi vai tirgotāju apvienību. Kā
norādījis AS «Diāna» valdes priekšsēdētājs, «Iepirkumu grupas»
pārstāvis Edvīns Bergmanis, pašlaik tirgotāji izrāda papildu
interesi par mazumtirgotāju apvienībām, jo ir krīze un uzņēmumi
meklē iespējas, kā palikt tirgū.

«Pievienošanās tīklam ir ērts un
salīdzinoši vienkāršs darbības efektivizēšanas veids,» uzsvēris SIA
«Elvi grupa» ģenerāldirektors Ģirts Kurmis. Viņaprāt, arvien vairāk
mazo uzņēmēju izvēlas pievienoties kādam no tirdzniecības tīkliem,
jo tas sniedz garantiju pastāvēšanai, drošības sajūtu, arī dažāda
veida atbalstu un tiek atvieglota mazā uzņēmēja konkurētspēja
tirgū.

Tomēr šobrīd pastāv arī vairāki citi
iemesli, kas ietekmē mazos tirgotājus. «Mazumtirgotājus ietekmē arī
piegādātāju sadrumstalotība, kas Latvijā ir liela. Katrs
piegādātājs, pat ja viņam ir tikai 5-6 produkti, uzskata, ka viņam
ir jāuztur sava loģistikas ķēde. Līdz ar to šobrīd, kad degviela
maksā tuvu latam, viņam ir jāaizved 75 latu pavadzīme uz Alūksni,
viņam 75 lati maksā tikai ceļš,» stāstījis Polis.

Degvielas un loģistikas izmaksu kāpums
aiz konkurētspējas borta atstāj tos tirgotājus, kas nestrādā caur
centrālo loģistikas noliktavu, kas atrodas Rīgā vai Pierīgā. Tiem
tirgotājiem, kas atrodas ārpus Rīgas vismaz 50 kilometrus, ir
aizvien lielākas problēmas ar to, ka piegādātāji vairāk nepiegādā.
«Viņi ir gatavi piegādāt uz centrālo noliktavu Rīgā, bet, teiksim,
Liepājā vai Ventspilī viņi prasa papildus samaksu, iekļaujot cenā
loģistikas izmaksas. Un cenu atšķirība šiem veikaliem ir graujoša,»
norādījis Polis.

Apvienošanos ietekmē divu lielo tirgus
līderu spiediens ar savu iepirkumu apjomu. «Tas spiež mazos,
vidējos un pat trešos un ceturtos tirgus spēlētājus domāt aizvien
vairāk – plānot, rēķināt, investēt. Katram tirgotājam atsevišķi vai
pat vidēji lielai kooperācijai tam pietrūkst zināšanu un pieredzes,
un visvairāk – resursu. Tāpēc šis process aizvien vairāk paātrinās
un saasinās,» uzskata Polis.

Rīgā un reģionos situācija ļoti atšķiras
tāpēc, ka loģistikas un piegādes izmaksas Rīgā ir minimālas. Rīgā
piegādes izmaksas ir vismazākās, līdz ar to Rīgas tirgotājiem
vajadzētu būt vismazāk iemesliem kooperēties, bet tas ir tikai
teorētiski, uzskata Polis. «Ir daudz parametru, ko tirgotājs, pat
atrodoties Rīgā, viens pats nevar nodrošināt – tas ir preču
imports, sortiments, iepirkuma cenas, mārketings, dažādi IT
risinājumi,» domā Polis.

Par spīti iemesliem, kas runā par labu
darbībai kooperācijā vai zem vienota zīmola, daudzi veikali Latvijā
vēl aizvien darbojas neatkarīgi. Tādi uzņēmumi, kas nav
pievienojušies nevienai apvienībai, ir gan Rīgā, gan rajonos,
norādījis Bergmanis. «Tā ir tāda cilvēka psiholoģija – gribēt būt
neatkarīgam. To var saprast, un tas nav nosodāmi. Ļoti daudzi šādi
cilvēki ir ļoti kārtīgi saimnieki un par savu uzņēmumu ļoti rūpējas
– pats saimnieks stāv pie letes un apkalpo cilvēkus,» sacījis
Bergmanis.

Tā ir katra uzņēmēja izvēle – strādāt
kādā tirgotāju apvienībā, uz franšīzes pamata vai neatkarīgi,
uzskata Romāne. Šādu uzņēmumu joprojām ir salīdzinoši daudz –
apmēram 20% no kopējā nozares apgrozījuma, lēsis SIA «Elvi grupa»
ģenerāldirektors Kurmis. «Ja skatītu pēc uzņēmumu skaita, šis
procents būtu krietni lielāks. Ir gan tādi, kur atsevišķi darbojas
viens vai divi veikali, gan arī nelieli veikalu tīkli. Katram
motivācija varētu būt cita, tomēr svarīgs faktors ir tas, ka
veikala īpašnieks vēlas būt veikala saimnieks un attīstīt to sevis
izvēlētajā virzienā,” skaidrojis Kurmis. Viņaprāt, reģionos šo
veikalu skaits ir lielāks, tomēr šajā situācijā jāņem vērā ne vien
veikalu skaits, kas ir pietiekoši liels, bet arī veikalu lielums.
«Ir nekorekti salīdzināt dažus desmitus kvadrātmetrus lielu
veikaliņu kādas daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā ar vidēja un
liela izmēra veikaliem,» uzsvēris Kurmis.

Arī Okmanis uzsvēris, ka lielai daļai
veikalu tikai nosaukumā ir teikts, ka tas ir veikals. «Tepat Rīgā
paskatoties var redzēt – mazi veikaliņi ir uz katra stūra, bet kādi
viņi ir! Un žēl, ka veikalnieki nesaprot, ka ar apgrozījumu 15 000
latu mēnesī izdzīvot vairs nevar. Lai būtu vairāk, ir jāstrādā,»
sacījis Okmanis.

«Man ir grūti saskatīt priekšrocības
šādam darbības veidam – man ļoti daudz sanāk saskarties ar
potenciālajiem partneriem, un es redzu viņu biznesa rentabilitāti,»
stāstījis Polis. Viņaprāt, kooperācijas arī neesot bez savas
vainas, jo tām būtu jānodrošina savu veikalu rentabilitāte.
«Tirdzniecība nav politika, un no solījumiem paēdis nebūsi. Es
nezinu, ko kooperācija var iegūt no nerentabla partnera biznesa –
tikai peļņu kādu brīdi,» sacījis Polis, piebilstot, ka «Baltstor»
savu partneru rentabilitāti vērtējot katru mēnesi.

«Visu cieņu tiem, kas šobrīd vēl strādā
vieni! Jo mēs esam salīdzinoši jauna organizācija, kas darbojas no
pagājušā gada oktobra, un mums bija grūtāk sākt, jo bija
jāpārliecina šie cilvēki, kas jau 15 gadus ir strādājuši vieni
paši, ka viņiem būs labāk apvienībā,» stāstījis «LaTS» vadītājs
Raimonds Okmanis. Kā galvenos iemeslus neatkarības saglabāšanai
viņš min konservatīvo cilvēka dabu un vadīšanos pēc latviešu tautas
parunas «Labāk zīle rokā, nevis mednis kokā». «Pamatā ir šī rutīna
– īpašnieks pats ir sagādnieks, pats – līgumu slēdzējs, pats arī
veikalā lampas un krānus skrūvē. Viņam tas nav jādara,» uzskata
Okmanis. Otrs iemesls varētu būt tas, ka veikalos, kuriem ir gan
īpašnieks, gan veikala vadītājs, ļoti reti vadītājs vēlas stāties
apvienībā. «Jo tas ir papildu darbs – akcijas, preces, cenu
salīdzināšana. Vadītāji negrib strādāt vairāk. Ja īpašnieks ir
tāds, kas klausa veikala vadītāju, tad tas tā arī paliek. Un viņi
nesaprot, ka var pelnīt vairāk naudas,» skaidrojis
Okmanis.

Lai gan pēc apvienību vadītāju domām
šobrīd vēl īsta staigāšana no vienas kooperācijas uz otru neesot
vērojama, domājams, ka tuvākajā laikā konkurence
palielināsies.

Palielinoties konkurencei kooperāciju un
franšīzes turētāju starpā, tirgotāji rūpīgāk apsvērs visus
piedāvājumus un nosacījumus, lai izvēlētos sev izdevīgāku
sadarbības modeli, uzskata Romāne. «Domāju, ka cīņa par veikaliem
un tirgotājiem starp kooperācijām un franšīzes devējiem tikai
pastiprināsies. Ieguvēji būs tie, kas vadīsies pēc tirgus tendencēm
un pircēju vajadzībām, nevis emocionāliem vai tamlīdzīgiem
apsvērumiem,» norādījusi Romāne.

Dzīve labāka tuvāko divu gadu laikā
nekļūs, un agri vai vēlu šiem partneriem būs jāsāk skaitīt vai arī
jābankrotē, uzskata Polis. «Latvieši ir tāda inerta tauta – kamēr
viņiem ir silti un labi, tikmēr viņiem ir labi arī ar pieciem
latiem. Kad šo piecu latu vairs nav, viņi ir gatavi pa sienām
staigāt,» sacījis Polis.

 

www.leta.lv