17 °C, 1.2 m/s, 87.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāMediķi mudina sauļoties piesardzīgi
Mediķi mudina sauļoties piesardzīgi
02/07/2010

Atvaļinājumu laikā un brīvdienās, kad cilvēki vairāk laika pavada sauļojoties, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra ārsti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un pirms sauļošanās veikt aizsardzības pasākumus.

Atvaļinājumu laikā un brīvdienās, kad cilvēki vairāk
laika pavada sauļojoties, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes
slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra ārsti aicina iedzīvotājus būt
piesardzīgiem un pirms sauļošanās veikt aizsardzības
pasākumus.

«Katram cilvēkam jāzina savs ādas tips. Pirmā un otrā ādas tipa
īpašnieki ir ļoti jutīgi pret sauli. Tie ir cilvēki ar gaišu ādu,
blondiem vai rudiem matiem, kuriem seja bieži vien ir nokaisīta ar
vasaras raibumiem. Saulē viņi parasti apdeg, un viņiem nekad
neveidojas vai minimāli veidojas iedegums,» skaidro Latvijas
Onkoloģijas centra ārsts Aleksandrs Derjabo.

Kā norāda Derjabo, šo ādas tipu cilvēkiem ir palielināts risks
saslimt ar melanomu, kas ir viens no agresīvākajiem ļaundabīgajiem
ādas pigmentu veidojošo šūnu audzējiem. Arī cilvēki ar trešo ādas
tipu mēdz apdegt saulē, bet tas notiekot retāk nekā minēto pirmo
divu ādas tipu gadījumā. Cilvēkiem ar trešo ādas tipu iedegums
veidojas pakāpeniski. Drošāk saulē var justies cilvēki ar ceturto
ādas tipu, kuri ļoti reti saulē apdeg un kuriem labi veidojas
iedegums.

Onkologs brīdina, ka sauļoties nevajadzētu dienas laikā no
plkst.11 līdz plkst.12 un no plkst.15 līdz plkst.16, kad saule ir
visaktīvākā. Sauļošanās sākumā saulē ieteicams atrasties pavisam
neilgu laiku, lai izvairītos no apdegumiem, kas ir bīstamākais
provocējošais faktors ādas ļaundabīgo audzēju attīstībai.

«Nekādā ziņā nav pieļaujams uzreiz saulē gulēt vairākas stundas
pēc kārtas. Uzmanīgiem jābūt tiem cilvēkiem, kam agrāk jau bijuši
saules apdegumi. Jāievēro, ka cilvēkam, kas pagulējis saulītē,
dodas peldēties un pēc tam turpina sauļoties, uz ķermeņa palikušie
ūdens pilieni darbojas kā palielināmais stikls, kas var veicināt
apdegšanu,» uzsver Derjabo.

Pēc Derjabo teiktā, pludmalē cilvēkiem ir vēlams būt aktīviem,
jo, piemēram, spēlējot volejbolu, iedegums veidojas vienmērīgi un
sportojot izdalās sviedri, kas aizsargā ķermeni no
pārsauļošanās.

Tāpat onkologs atgādina, ka īpaši bīstama ir mazu bērnu ilgstoša
atrašanās saulē. Derjabo norāda, ka bērniem līdz trīs gadu vecumam
saulē vēlams atrasties minimāli. Daudz sauļoties nevajadzētu arī
pusaudžiem vecumā no desmit līdz 15 gadiem, kad organismā intensīvi
norit hormonālās svārstības, jo šajā laikā organisms ir ļoti jutīgs
pret sauli.

Lai novērstu atrašanās saulē nevēlamās sekas, onkologs iesaka
lietot cepures, kas nosedz arī pieri un kakla mugurējo daļu, kā arī
saules aizsargājošo krēmu ar 15. aizsardzības pakāpi un lielāku,
neaizmirstot apsmērēt ausis, pēdas un matu augšanas robežu un
uzklājot to vismaz 15 minūtes pirms sauļošanās.

Speciālists stāsta, ka melanoma ir viens no ādas ļaundabīgo
audzēju veidiem, kuras attīstību galvenokārt provocē pārmērīgi
saņemts ultravioletais starojums. Salīdzinot ar citām
onkoloģiskajām saslimšanām, melanomu bieži konstatē gados jaunākiem
cilvēkiem un arī tās norise mēdz būt agresīvāka. Melanoma ļoti reti
sastopama bērniem, bet pēc 18 gadu vecuma saslimstība būtiski
palielinās, saka Derjabo.

«Kad es sāku strādāt, uzskatīja, ka ļaundabīgie audzēji
galvenokārt ir pusmūža cilvēku slimības, bet tagad es nereti
redzu  deviņpadsmit, divdesmit, divdesmit piecus gadus vecus
pacientus ar melanomas diagnozi, un viens no būtiskajiem iemesliem
ir modē esošais brūnais iedegums un pārmērīgā sauļošanās solārijā,»
stāsta ārsts un piebilst, ka, skrienot pakaļ modei, jaunieši
neapzinās, kādam riskam sevi pakļauj.

Atzinīgus vārdus onkologs velta Veselības ministrijas centieniem
stingrāk kontrolēt solāriju pieejamību personām līdz 18 gadu
vecumam. Viņš arī norāda, ka ļoti svarīgs ir pērn ietekmīgās
Starptautiskās Vēža pētījumu aģentūras (IARC) sniegtais atzinums
par solāriju kaitīgumu.

Pētījumi rāda, ka pēdējos gados ļaundabīgos audzējus novēro par
10-15 gadiem jaunākiem cilvēkiem nekā agrāk. Arī Latvijas onkologu
rīcībā esošā statistika liecina, ka ādas vēzis un melanoma ir
pieaugoša problēma. Pērn šāda diagnoze no visiem pirmreizējiem
onkoloģiskiem pacientiem, kuri vērsušies Latvijas Onkoloģijas
centrā, ir uzstādīta 8% vīriešu un 10,8% sieviešu, turklāt pirmā
gada letalitāte ir 10,6% gadījumu, kas norāda uz šīs vēža formas
agresīvo dabu, kā arī novēloto vēršanos pie ārsta, kas ir absolūti
biežākais onkoloģisko pacientu nāves cēlonis pēdējos gados.

Vietā, kur attīstās ļaundabīgi veidojumi, cilvēkam var būt
dedzināšana, kņudēšana, sāpes vai citas nepatīkamas sajūtas. Ja
līdztekus tam novēro kādas redzamas izmaiņas ar pigmentveidojumiem,
tad tas jau ir signāls, ka jāvēršas pie ārsta.

LETA