«Teju katram, kurš uzzina, par ko es mācos, pirmais jautājums ir: «Kāpēc tu ko tādu izvēlējies?! Mēbeļu galdnieks taču ir puišu profesija!» Manuprāt, neatkarīgi no tā, vai esi puisis vai meitene, var darīt visu. Galvenais, lai patīk, un man patīk, pat ļoti. Atceros, ģimnāzijas skolotāja teica, lai beidzu muļķoties un nāku atpakaļ uz vidusskolu. Bet tā nav muļķošanās – tas ir nopietni,» saka jelgavniece Madara Grīnvalde. Viņa ir vienīgā meitene Jelgavas Amatniecības vidusskolas vēsturē, kura apgūst mēbeļu galdnieka profesiju. Nu viņa jau mācās 4. kursā un nesen aizstāvēja diplomdarbu. Madaras radīto priekšnama iekārtu žūrija 15 darbu konkurencē atzina par vienu no labākajiem.
Ritma Gaidamoviča
Madara šo profesiju apgūst kopā ar 18 puišiem. Viņas kursa audzinātāja Inita Blumberga saka: «Madara izgriež pogas ne vienam vien puisim. Jā, varbūt darbi dažkārt sokas lēnāk, taču viņa dara daudz rūpīgāk, akurātāk un perfektāk. Madara vienmēr bijusi kursa labāko audzēkņu vidū,» tā audzinātāja, piebilstot, ka iesākumā puiši ķircinājuši – ko gan meitene šeit dara, taču Madara ātri vien esot iemācījusies viņus «nolikt pie vietas». «Šķiet, puišiem bija skaudība, ka meitene var izdarīt par viņiem labāk,» tā I.Blumberga. Šobrīd Madara iet kvalifikācijas praksi uzņēmumā «Jelgavas mēbeles». Arī tur viņa ir vienīgā meitene. Uzņēmuma valdes loceklis Māris Upenieks par praktikanti saka: «Madara – tas ir ekskluzīvi, jo viņa ir vienīgā meitene mēbeļu galdnieks. Šeit darbs nav viegls, kas arī sākumā mani atturēja pieņemt viņu praksē, taču Madara mani pārliecināja, un neesmu vīlies. Ļoti čakla, viņai tiešām interesē tas, ko viņa dara. Gribas teikt, ka daudziem puišiem vajadzētu no viņas pamācīties attieksmi pret darbu.» Ne reizi vien esot gadījies, ka kāds praktikants atnāk un dienu nosēž pie krāsns, spēlējas ar telefonu, strādā tikai, ja tam seko līdzi.
Sāka ar laiviņām no malkas pagalēm Meitene stāsta, ka ne mirkli nenožēlo savu izvēli, lai gan dzirdējusi dažādas replikas. Arī ne tajā brīdī, kad visai grūti gājis ar prakses vietas atrašanu, jo uz meiteni mēbeļu galdnieci skatās «šķību aci». «Patiesībā jau no bērnības sapņoju, ka strādāšu ar koku. Kad man bija kādi deviņi vai desmit gadi, kopā ar brāli no malkas pagalēm ar tētim nočieptiem kaltiem grebām laiviņas, no plēves veidojām buras. Tiesa, šie kuģīši virs ūdens neturējās – bija par smagu,» stāsta Madara. Vēlāk, pabeigusi 9. klasi 1. ģimnāzijā, izvēlējusies Amatniecības vidusskolu. «Bija arī doma par dizaina skolu, taču finansiālās iespējas neļāva mācīties Rīgā, līdz ar to mājās pateicu: «Darāt, ko gribat, bet es mācīšos par galdnieci!»,» tā Madara.
Viņai ir mazliet skumji, ka cilvēkiem ir ne visai pozitīvs viedoklis par profesionālajām skolām. «Sabiedrības stereotips – te nāk mācīties tikai tie, kuri vidusskolā netiek. Bet es tam nepiekrītu, jo mana vidējā atzīme bija stabils septiņnieks, taču es negribēju mācīties vidusskolā – ko es darītu ar «pliku» vidējo izglītību?! Tagad man būs profesija, un uzskatu, ka esmu ieguvēja,» tā Madara.
Ar puišiem veselīga konkurence Lai gan kursa puiši ne reizi vien pārmetuši Madarai, ka viņa pelna labākas atzīmes tikai tālab, ka ir meitene, viņa iebilst: «Neuzskatu, ka man ir kādas privilēģijas. Vienkārši puišiem dažkārt pieklibo uzvedība, pasprūk kāds vārds nevietā. Līdz ar to arī sanāk saķeršanās.» Taču Madara piebilst, ka kopumā ar kursabiedriem sadzīvo draudzīgi. «Tiesa, viņi ļoti priecājas par katru atzīmi, kas augstāka nekā man, taču tā jau ir veselīga konkurence.» Viņa min, ka, iespējams, šī sacensība daļai kursabiedru nākusi tikai par labu, jo uzlabojušās sekmes. «Nevar taču atļaut meitenei iet pa priekšu!» smaida Madara.
Jau trīs gadus viņa pa pusgadam dodas praksē uz uzņēmumiem, kur sevi pierādījusi strādājot. Madara atzīst – tas nav viegli. «Nav jau visu laiku tikai 50 reiz 40 centimetrus lielas plāksnes jākrāmē vai līstītes jālīmē, ir arī smagāki darbi, taču es nesūdzos, jo man patīk.» Vienīgais, kas īsti neejot pie sirds, ir slīpēšana. Pārāk daudz putekļu, kas kaitē rokām, bet pārējo darot ar lielu prieku.
Priekšnama iekārta – dāvana mammai Nesen Madara skolā žūrijas komisijai, tostarp uzņēmējiem, prezentēja kvalifikācijas darbu jeb pirmo lielo mēbeli – priekšnama iekārtu no kokskaidu plātnēm, kas finierētas no ozola, un tajā iestrādāta citas tekstūras un krāsas koka plātnīte – intarsija no riekstkoka. Priekšā – liels spogulis. Šī ir viena no trim priekšnama iekārtām, kas šogad bija apskatāmas kvalifikācijas darbu skatē, un tā no pārējām atšķiras ar dizaina elementiem.
Priekšnama iekārtas cena, pēc meitenes aprēķiniem, ir vairāk nekā 300 latu. Pie tās Madara praktiski strādājusi katru darba dienu pa vairākām stundām trīs nedēļas. Runājot par rezultātu, viņa nosaka: «Vienmēr jau var labāk…» Sākotnēji bija plānots, ka Madara izgatavos veclaicīgu spoguli ar plauktiņu, bet tapa priekšnama iekārta ar spoguli. Tiesa, neesot paguvusi tam apkārt izveidot masīvkoka ornamentu. «Ā, jā, un šī mēbele ir par dažām skaidām vieglāka, jo caurumus ne tajā vietā biju izurbusi. Taču nekas, to ātri laboju,» tā Madara. Iekārta ir dāvana mammai.
«Vai tiešām mūsu cilvēki nav pelnījuši ko labāku?» Līdz šim Madaras rokām tapis arī nakts skapītis, kas uzdāvināts māsai dzimšanas dienā. Bet nu ir iecere izgatavot vēl vienu priekšnama iekārtu – tā arī būs dāvana māsai. «Viņa jau ilgāku laiku staigā pa veikaliem, meklē, taču neko piemērotu neatrod. Ja izdosies, tad izgatavošu pati,» tā Madara.
Viņa atzīst, ka uz mēbelēm veikalā skatās ar «citu aci» un neapskauž cilvēkus par to, ko viņiem piedāvā. «Dažkārt paskatos uz tām mēbelēm veikalā un domāju: «Vai tiešām mūsu cilvēki nav pelnījuši ko labāku?!» Tās mēbeles nereti jau veikalā brūk kopā! Tiesa, šodien visu nosaka nevis kvalitāte, bet cena. Taču nevaram aizmirst teicienu, ka skopais maksā divreiz,» tā Madara. Jautāta, vai tas nozīmē, ka viņas mājās mēbeles būs tikai pašas izgatavotas, meitene nosaka: «Kas zina. Ja būs iespēja, kur to izdarīt, tad – iespējams.»
Vēl līdz jūnijam Madarai būs prakse «Jelgavas mēbelēs», jūnijā pildīs skolā kvalifikācijas eksāmena pēdējo daļu – kopā ar kursabiedriem izgatavos skapi, taču vēlāk iesākto plāno turpināt un mācīties par mēbeļu tehnoloģi.
Foto: Ivars Veiliņš