Šodien Jelgavā notika Latvijas Teritorālplānotāju asociācijas izbraukuma seminārs par Jelgavas centra publiskās ārtelpas attīstību. Diskusijas galvenais objekts bija Hercoga Jēkaba laukums, bet semināra galvenais uzdevums – radoši pastrādāt un piedāvāt savu redzējumu tam, kāds varētu izskatīties un būt Jelgavas centrālais laukums. Tiesa, šis nav pirmais arhitektu plenērs par Hercoga Jēkaba attīstību, bet līdz šim nav izdevies atrast ideju, kas būtu simpātiska un pieņemama visiem.
Ilze Knusle-Jankevica
Šodien Jelgavā notika Latvijas Teritorālplānotāju asociācijas izbraukuma seminārs par Jelgavas centra publiskās ārtelpas attīstību. Diskusijas galvenais objekts bija Hercoga Jēkaba laukums, bet semināra galvenais uzdevums – radoši pastrādāt un piedāvāt savu redzējumu tam, kāds varētu izskatīties un būt Jelgavas centrālais laukums. Tiesa, šis nav pirmais arhitektu plenērs par Hercoga Jēkaba attīstību, bet līdz šim nav izdevies atrast ideju, kas būtu simpātiska un pieņemama visiem. «Savas pilsētas teritorijas plānošanai gribam veltīt pēc iespējas lielāku uzmanību un pārveidot pēckara pilsētu par funkcionālu pilsētu, kas ir ērta iedzīvotājiem,» klātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, piebilstot, ka jāizmanto iespējas piesaistīt pilsētvides attīstībai Eiropas finansējumu.
«Pēdējos gados Jelgava ļoti strauji mainās un lēnām no sērdienes kļūst par Zemgales metropoli, tāpēc mums ir svarīgi, kāds izskatīsies mūsu pilsētas centrālais laukums, kādas funkcijas tajā apvienot,» objekta izvēli pamatoja pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte. Viņa vēl piebilda, ka tuvāko divu gadu laikā plānots rekonstruēt Lielās ielas centrālo posmu, un pēc rekonstrukcijas ielas malās būs iespējams novietot automašīnas, tāpat paredzēts mainīt apstādījumus.
Galvenie jautājumi, par kuriem arhitekti, pilsētplānotāji, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas speciālisti diskutēja, ir: kam kalpos Hercoga Jēkaba laukums; vai to vajag savienot ar citiem objektiem; kā organizēt satiksmi pa laukumam piegulošajām ielām. Idejas, kuras izskanēja, bija dažādas. LLU pasniedzēja Iveta Lāčavniece uzsvēra, ka galvenā problēma ir tā, ka laukums šobrīd nav īsti pamanāms, tāpēc jādefinē, kādas funkcijas tas pildīs, un jāizdomā, kāds tas varētu izskatīties. Viens no piedāvājumiem bija K.Barona ielā slēgt satiksmi un sapludināt to ar laukumu un kultūras namu, tādējādi paplašinot kultūras telpu un pasākumu norises vietu. Tāpat izskanēja ierosinājums laukumu iekļaut vienotā ansamblī ar atjaunoto Svētās Trīsvienības baznīcas torni, kurā izvietots Tūrisma informācijas centrs. Arī šoreiz tika norādīts uz to, ka laukumā «jādabū ūdens», jo vēsturiski tur atradies Hercoga Jēkaba kanāls un dīķis, kurš darbinājis dzirnavas. Viens no ierosinājumiem bija laukumu apbūvēt, izvietojot tur Rātsnamu, modernu bibliotēku vai informācijas centru, mākslas galeriju. Speciālisti tomēr uzsvēra, ka laukums būs dzīvs tikai tad, ja arī ikdienā tur pulcēsies cilvēki, turklāt nedrīkst aizmirst par Jelgavas specifiku – šī ir studentu pilsēta, tāpēc vasarā pilsēta ir citādāka nekā ziemā. Veidojot laukumu, jādomā par to, lai tas piesaistītu kā vietējos iedzīvotājus ziemā, tā tūristus vasarā.
Pēcpusdienā diskusijas dalībnieki aplūkos gan Hercoga Jēkaba laukumu, gan Trīsvienības torni, lai dienas noslēgumā varētu definēt jau konkrētus secinājumus un ieteikumus.
Foto: Ivars Veiliņš
12.1 °C,
3.9 m/s,
76.1 % 
12.1 °C,
3.9 m/s,
76.1 %