«Apzinos, ka esmu uzņēmies ļoti lielu atbildību un tagad svarīgākais ir nodrošināt godprātīgu un kvalitatīvu darbu pat šajā ekonomiski sarežģītajā laikā, kad viena reorganizācija seko citai it visās jomās,» teic jaunais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis.
Sintija Čepanone
Teritoriālo struktūrvienību J.Grosbārdis vada kopš šā gada sākuma, taču par lieliem plāniem un savu vīziju, kādas izmaiņas līdz ar jauno vadītāju gaidāmas pārvaldē, pagaidām viņš runā piesardzīgi. «Kaut gan jau pagājušajā gadā PVD piedzīvoja būtisku reorganizāciju, process noteikti turpināsies arī šogad, tādēļ pagaidām vēl pāragri spriest, kādas korekcijas tiks ieviestas. Taču izmaiņas neapšaubāmi būs, un tas nozīmē, ka mums vēl pamatīgāk vajadzēs mobilizēt resursus, lai arī turpmāk spētu nodrošināt visu pamatfunkciju izpildi,» tā J.Grosbārdis.
Par PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītāju jūs kļuvāt salīdzinoši nesen. Vai jau ir izkristalizējies problēmu loks, kam, jūsuprāt, vajadzēs pievērst lielāku uzmanību? Patlaban lielāko uzmanību esmu veltījis tam, lai iepazītos ar sistēmu, ar darbiniekiem gan pārvaldē, gan tās filiālēs, apzinātu uzņēmumus, iepazītu veterinārārstus, kas strādā manā uzraudzības teritorijā – Jelgavā, Dobelē un Bauskā. Apzinos, ka esmu jauns vadītājs, tādēļ jo īpaši svarīgi ir iegūt darbinieku, uzņēmēju un arī patērētāju uzticību. Manuprāt, kvalitatīvs pārvaldes darbs iespējams, vien darbojoties kolektīvā, kur cits citam uzticas, un tieši tādēļ man ir svarīgi, lai visi Dienvidzemgales pārvaldē strādājošie būtu laba komanda, kas kopā spēj rast operatīvus un dažkārt arī netradicionālus risinājumus problēmsituācijās. Jau iepriekšējais pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis ir ieguldījis ne mazums pūļu, lai pārvalde sekmīgi strādātu. Viņš kā vadītājs bija kompetents kā veterinārās uzraudzības jautājumos, tā administratīvajā darbībā, un tagad man atliek viņa iesākto turpināt. Ja runājam par nepieciešamajām izmaiņām manā skatījumā, tad kā svarīgāko uzdevumu noteikti gribu akcentēt sabiedrības attieksmes maiņu. Varbūt tā ir mūsu nācijas specifika, ka uz lietām, norisēm raugāmies kritiski un negribam saskatīt pozitīvās lietas. To apliecina kaut vai fakts, ka mums diemžēl vēl aizvien nākas pārliecināt, skaidrot, ka PVD strādā tikai sabiedrības labā, nodrošinot, lai patērētājs veikalā, kafejnīcā vai jebkurā citā vietā varētu iegādāties un uzturā lietot drošu pārtiku. Jūs arī iepriekš esat strādājis PVD, tādēļ darba specifika ir zināma. Kā jūsu pieredze noderēs turpmākajā darbā? Patiesībā arī Jelgava man nav sveša, jo studēju LLU Veterinārmedicīnas fakultātē, ko absolvēju 2001. gadā. Pēc studijām šeit arī paliku dzīvot, bet mana pirmā darba pieredze bija PVD Rīgas pilsētas pārvaldē. Par valsts pārtikas inspektoru nostrādāju četrus gadus – galvenokārt veicu uzraudzību dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos. Vēlāk kļuvu par PVD Rīgas pilsētas pārvaldes vadītāja vietnieku, bet, sākot ar šo gadu, pildu pārvaldes vadītāja pienākumus Jelgavā. Mana līdzšinējā darba pieredze noteikti daudz labāk ļauj izprast darba specifiku visos līmeņos, jo arī pats esmu strādājis par inspektoru, turklāt šajā jomā darbojos arī laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties ES un vajadzēja ieviest virkni regulu, lai izpildītu ES augstās prasības. Vai pašreizējā darbā būtiski izjūtat reorganizāciju, kas PVD veikta pērn? Reorganizāciju izjuta ikviens PVD strādājošais, turklāt ne tikai finansiālajā ziņā vien. Proti, kopumā tika izveidotas vienpadsmit teritoriālās struktūrvienības, arī Dienvidzemgales pārvalde, kurā apvienoja Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonu pārvaldes, kas kopumā nozīmēja par 50 procentiem samazinātu darbinieku skaitu, tādējādi optimizējot kā materiālos resursus, tā cilvēkresursus. Tagad ļoti daudzas lietas, tostarp saimnieciskie, personāla un grāmatvedības jautājumi, tiek risināti centralizēti. Pārtikas un veterināro uzraudzību tas, protams, ietekmē, jo jāpārzina problēmas un jāveic darba plānošana daudz plašākā teritorijā. Vismaz pagaidām PVD uztur arī kabinetus rajona centros – Bauskā un Dobelē, tā inspektoriem nav jāpatērē laiks garos pārbraucienos, lai varētu veikt uzraudzību, arī iedzīvotāji neskaidros jautājumus var noskaidrot un savas vēlmes realizēt tuvāk dzīvesvietai. Jūs minējāt, ka viena no prioritātēm ir nodrošināt patērētāja attieksmes maiņu pret PVD. Bet kā ir ar uzņēmējiem – vai viņi izprot, ka PVD mērķis nav tikai sodīt? Ja raugāmies apmēram piecu gadu intervālā, tad uzņēmēju attieksme ir mainījusies. Jā, varbūt zināmas korekcijas ieviesusi ekonomiskā situācija valstī, bet pašlaik uzņēmēji daudz vairāk ir spiesti domāt, kā piesaistīt klientus, un pirmām kārtām tas iespējams, piedāvājot kvalitatīvus produktus. Ir jāizvērtē, cik ļoti uzņēmums gatavs riskēt, higiēnas prasību nodrošinājumu atstājot pēdējā vietā. Tiesa gan – aizvien atbildīgāk pret šiem jautājumiem izturas lielveikalu tīkli, jo viņiem pašiem izstrādātas savas iekšējās kvalitātes, kontroles sistēmas, tādēļ tur pārkāpumi tiek konstatēti retāk. Savukārt mazie uzņēmumi šajā ziņā grēko vairāk. Piemēram, pirms gadu mijas daudzās tirdzniecības vietās, pasūtot produktus, acīmredzot nebija rēķinājušies ar cilvēku pirktspējas samazināšanos, tādēļ tos centās realizēt arī pēc derīguma termiņa beigām. Mēs rēķināmies ar to, ka neviens kontrolētājs nekad nebūs gaidīts viesis, bet katram ir jāpilda savs darbs atbildīgi. Ja par mums runā, tas nozīmē, ka mēs strādājam. Pašlaik ļoti aktuāls arī ir jautājums par eksportu un eksporta veicināšanu, tādēļ uzņēmējus aicinu meklēt eksporta iespējas, jo tas ir būtisks ieguldījums Latvijas izaugsmē. Kaut arī Dienvidzemgales pārvaldes uzraudzības teritorijā nav daudz tādu uzņēmumu, kas šajā jomā gatavi lielām aktivitātēm, uzņēmējus tomēr gribu aicināt nebaidīties pieņemt šo izaicinājumu. Mūsu speciālisti ļoti labprāt konsultēs par visām formalitātēm, kas jānokārto, jo mēs esam tāds kā starpposms starp importētājvalsti un vietējo uzņēmēju. Te akcentējam pārvaldes un uzņēmuma sadarbību, ne tikai kontroli. Pērn arī Jelgavā sākās svaigpiena tirdzniecības «bums», kad ar devīzi «pa tiešo no zemniekiem» piens tika tirgots arī māju pagalmos. Tagad mūsu pilsētā ienākuši arī piena automāti. Kā jūs kā speciālists raugāties uz šīm aktivitātēm? Tas, ka mājražotāji un zemnieki meklē veidu, kā realizēt savu produkciju, neapšaubāmi ir pozitīvi vērtējams fakts. Ja produkts, šajā gadījumā piens, arī atbilst noteiktiem kritērijiem, tad mums kā uzraudzības iestādei nav nekādu pretenziju izsniegt atļauju svaigpiena tirdzniecībai un mēs noteikti neiebilstam pret šādām aktivitātēm. PVD galvenais uzdevums ir uzraudzīt šo procesu, lai produkts, kuru tirgo, būtu cilvēkam nekaitīgs – gluži tāpat kā jebkurš produkts, kas tiek realizēts tirgū. Kas attiecas uz piena automātiem – no higiēnas un uzglabāšanas apstākļu nodrošināšanas viedokļa svaigpiena tirdzniecība šādā veidā ir atbalstāmāka, jo vasaras periodā svaigpienam citādi ir grūti nodrošināt atbilstošu temperatūru. Ja runājam par ražotājiem un zemniekiem, tad gribas akcentēt, ka arī viņi un PVD inspektori strādā vienota mērķa labā. Proti, mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt valsts attīstību. Pašlaik gan šķiet, ka cilvēkos valsts patriotisms ir izzudis, tāpēc ir jo īpaši svarīgi, lai mēs apzinātos to kopīgo mērķi un, kaut vai iegādājoties tikai Latvijā ražotos produktus, atbalstītu valsti, uzņēmējus, zemniekus.
Kaut arī priekšā virkne reorganizāciju, kaut kāds redzējums, kā turpmāk strādāsiet, jums taču tomēr ir? Skaidrs ir tas, ka jebkurā gadījumā mēs turpināsim nodrošināt visu mūsu uzdevumu izpildi, īstenojot principu «kontrole no lauka līdz galdam». Par to, kā to izdosies realizēt, runāt tiešām pāragri, jo priekšā reorganizācijas otrais posms, kas noslēgsies pavasarī. Galvenie uzdevumi, pie kuriem jau šobrīd aktīvi tiek strādāts, ir inspektoru darba analīze, tiek pārskatīts inspekcijas process ar mērķi nodrošināt efektīvāku, racionālāku uzraudzību. Tāpat tiek meklēti risinājumi, lai pēc iespējas mazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem. Piemēram, turpmāk, lai atvieglotu atļauju saņemšanas procesu, tiek plānots, ka zemniekam, kas vēlas realizēt produktus nelielos apjomos, nebūs jādodas uz pārvaldi iesniegt iesniegumu, pietiks ar telefoniski sniegtu informāciju. Savstarpējās sapratnes veicināšanai ar uzņēmējiem notiks regulāri semināri. Piemēram, februārī Jelgavā tiek plānots seminārs uzņēmējiem, lai mājražotājiem un ražotājiem mazos apjomos skaidrotu nosacījumus, kas jāievēro, uzsākot darbību. Viena no prioritātēm ir veterinārārsta lomas atjaunošana, jo nedrīkst nenovērtēt veterinārārsta darba nozīmīgumu saimniecības vai kautuves līmenī. Nozīmīga ir saiknes atjaunošana starp ārstējošo dakteri un valsts pārvaldē strādājošo. Varbūt kādam šķitīs, ka PVD inspektoru attieksme kļuvusi saprotošāka, taču tas noteikti būs tikai tādos gadījumos, kur atkāpes ir pieļaujamas un neietekmēs sabiedrības veselību.