-0.9 °C, 4 m/s, 75.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāMērķis – sadarbība, ne tikai kontrole
Mērķis – sadarbība, ne tikai kontrole
06/02/2010

«Apzinos, ka esmu uzņēmies ļoti lielu atbildību un tagad svarīgākais ir nodrošināt godprātīgu un kvalitatīvu darbu pat šajā ekonomiski sarežģītajā laikā, kad viena reorganizācija seko citai it visās jomās,» teic jaunais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis.

Sintija Čepanone

«Apzinos, ka esmu uzņēmies ļoti lielu atbildību un tagad
svarīgākais ir nodrošināt godprātīgu un kvalitatīvu darbu pat šajā
ekonomiski sarežģītajā laikā, kad viena reorganizācija seko citai
it visās jomās,» teic jaunais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)
Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis.

Teritoriālo struktūrvienību J.Grosbārdis vada kopš šā gada sākuma,
taču par lieliem plāniem un savu vīziju, kādas izmaiņas līdz ar
jauno vadītāju gaidāmas pārvaldē, pagaidām viņš runā piesardzīgi.
«Kaut gan jau pagājušajā gadā PVD piedzīvoja būtisku
reorganizāciju, process noteikti turpināsies arī šogad, tādēļ
pagaidām vēl pāragri spriest, kādas korekcijas tiks ieviestas. Taču
izmaiņas neapšaubāmi būs, un tas nozīmē, ka mums vēl pamatīgāk
vajadzēs mobilizēt resursus, lai arī turpmāk spētu nodrošināt visu
pamatfunkciju izpildi,» tā J.Grosbārdis.

Par PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītāju jūs kļuvāt
salīdzinoši nesen. Vai jau ir izkristalizējies problēmu loks, kam,
jūsuprāt, vajadzēs pievērst lielāku uzmanību?

Patlaban lielāko uzmanību esmu veltījis tam, lai iepazītos ar
sistēmu, ar darbiniekiem gan pārvaldē, gan tās filiālēs, apzinātu
uzņēmumus, iepazītu veterinārārstus, kas strādā manā uzraudzības
teritorijā – Jelgavā, Dobelē un Bauskā. Apzinos, ka esmu jauns
vadītājs, tādēļ jo īpaši svarīgi ir iegūt darbinieku, uzņēmēju un
arī patērētāju uzticību. Manuprāt, kvalitatīvs pārvaldes darbs
iespējams, vien darbojoties kolektīvā, kur cits citam uzticas, un
tieši tādēļ man ir svarīgi, lai visi Dienvidzemgales pārvaldē
strādājošie būtu laba komanda, kas kopā spēj rast operatīvus un
dažkārt arī netradicionālus risinājumus problēmsituācijās.
Jau iepriekšējais pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis ir
ieguldījis ne mazums pūļu, lai pārvalde sekmīgi strādātu. Viņš kā
vadītājs bija kompetents kā veterinārās uzraudzības jautājumos, tā
administratīvajā darbībā, un tagad man atliek viņa iesākto
turpināt.
Ja runājam par nepieciešamajām izmaiņām manā skatījumā, tad kā
svarīgāko uzdevumu noteikti gribu akcentēt sabiedrības attieksmes
maiņu. Varbūt tā ir mūsu nācijas specifika, ka uz lietām, norisēm
raugāmies kritiski un negribam saskatīt pozitīvās lietas. To
apliecina kaut vai fakts, ka mums diemžēl vēl aizvien nākas
pārliecināt, skaidrot, ka PVD strādā tikai sabiedrības labā,
nodrošinot, lai patērētājs veikalā, kafejnīcā vai jebkurā citā
vietā varētu iegādāties un uzturā lietot drošu pārtiku.

Jūs arī iepriekš esat strādājis PVD, tādēļ darba specifika ir
zināma. Kā jūsu pieredze noderēs turpmākajā darbā?

Patiesībā arī Jelgava man nav sveša, jo studēju LLU
Veterinārmedicīnas fakultātē, ko absolvēju 2001. gadā. Pēc studijām
šeit arī paliku dzīvot, bet mana pirmā darba pieredze bija PVD
Rīgas pilsētas pārvaldē. Par valsts pārtikas inspektoru nostrādāju
četrus gadus – galvenokārt veicu uzraudzību dzīvnieku izcelsmes
produktu ražošanas uzņēmumos. Vēlāk kļuvu par PVD Rīgas pilsētas
pārvaldes vadītāja vietnieku, bet, sākot ar šo gadu, pildu
pārvaldes vadītāja pienākumus Jelgavā. Mana līdzšinējā darba
pieredze noteikti daudz labāk ļauj izprast darba specifiku visos
līmeņos, jo arī pats esmu strādājis par inspektoru, turklāt šajā
jomā darbojos arī laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties
ES un vajadzēja ieviest virkni regulu, lai izpildītu ES augstās
prasības.

Vai pašreizējā darbā būtiski izjūtat reorganizāciju, kas PVD veikta
pērn?

Reorganizāciju izjuta ikviens PVD strādājošais, turklāt ne tikai
finansiālajā ziņā vien. Proti, kopumā tika izveidotas vienpa­dsmit
teritoriālās struktūrvienības, arī Dienvidzemgales pārvalde, kurā
apvienoja Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonu pārvaldes, kas kopumā
nozīmēja par 50 procentiem samazinātu darbinieku skaitu, tādējādi
optimizējot kā materiālos resursus, tā cilvēkresursus. Tagad ļoti
daudzas lietas, tostarp saimnieciskie, personāla un grāmatvedības
jautājumi, tiek risināti centralizēti. Pārtikas un veterināro
uzraudzību tas, protams, ietekmē, jo jāpārzina problēmas un jāveic
darba plānošana daudz plašākā teritorijā. Vismaz pagaidām PVD uztur
arī kabinetus rajona centros – Bauskā un Dobelē, tā inspektoriem
nav jāpatērē laiks garos pārbraucienos, lai varētu veikt
uzraudzību, arī iedzīvotāji neskaidros jautājumus var noskaidrot un
savas vēlmes realizēt tuvāk dzīvesvietai.
 
Jūs minējāt, ka viena no prioritātēm ir nodrošināt
patērētāja attieksmes maiņu pret PVD. Bet kā ir ar uzņēmējiem – vai
viņi izprot, ka PVD mērķis nav tikai sodīt?

Ja raugāmies apmēram piecu gadu intervālā, tad uzņēmēju attieksme
ir mainījusies. Jā, varbūt zināmas korekcijas ieviesusi ekonomiskā
situācija valstī, bet  pašlaik uzņēmēji daudz vairāk ir
spiesti domāt, kā piesaistīt klientus, un pirmām kārtām tas
iespējams, piedāvājot kvalitatīvus produktus. Ir jāizvērtē, cik
ļoti uzņēmums gatavs riskēt, higiēnas prasību nodrošinājumu
atstājot pēdējā vietā.
Tiesa gan – aizvien atbildīgāk pret šiem jautājumiem izturas
lielveikalu tīkli, jo viņiem pašiem izstrādātas savas iekšējās
kvalitātes, kontroles sistēmas, tādēļ tur pārkāpumi tiek konstatēti
retāk. Savukārt mazie uzņēmumi šajā ziņā grēko vairāk. Piemēram,
pirms gadu mijas daudzās tirdzniecības vietās, pasūtot produktus,
acīmredzot nebija rēķinājušies ar cilvēku pirktspējas
samazināšanos, tādēļ tos centās realizēt arī pēc derīguma termiņa
beigām.
Mēs rēķināmies ar to, ka neviens kontrolētājs nekad nebūs gaidīts
viesis, bet katram ir jāpilda savs darbs atbildīgi. Ja par mums
runā, tas nozīmē, ka mēs strādājam.
Pašlaik ļoti aktuāls arī ir jautājums par eksportu un eksporta
veicināšanu, tādēļ uzņēmējus aicinu meklēt eksporta iespējas, jo
tas ir būtisks ieguldījums Latvijas izaugsmē. Kaut arī
Dienvidzemgales pārvaldes uzraudzības teritorijā nav daudz tādu
uzņēmumu, kas šajā jomā gatavi lielām aktivitātēm, uzņēmējus tomēr
gribu aicināt nebaidīties pieņemt šo izaicinājumu. Mūsu speciālisti
ļoti labprāt konsultēs par visām formalitātēm, kas jānokārto, jo
mēs esam tāds kā starpposms starp importētājvalsti un vietējo
uzņēmēju. Te akcentējam pārvaldes un uzņēmuma sadarbību, ne tikai
kontroli.

Pērn arī Jelgavā sākās svaigpiena tirdzniecības «bums», kad ar
devīzi «pa tiešo no zemniekiem» piens tika tirgots arī  māju
pagalmos. Tagad mūsu pilsētā ienākuši arī piena automāti. Kā jūs kā
speciālists raugāties uz šīm aktivitātēm?

Tas, ka mājražotāji un zemnieki meklē veidu, kā realizēt savu
produkciju, neapšaubāmi ir pozitīvi vērtējams fakts. Ja produkts,
šajā gadījumā piens, arī atbilst noteiktiem kritērijiem, tad mums
kā uzraudzības iestādei nav nekādu pretenziju izsniegt atļauju
svaigpiena tirdzniecībai un mēs noteikti neiebilstam pret šādām
aktivitātēm. PVD galvenais uzdevums ir uzraudzīt šo procesu, lai
produkts, kuru tirgo, būtu cilvēkam nekaitīgs – gluži tāpat kā
jebkurš produkts, kas tiek realizēts tirgū.
Kas attiecas uz piena automātiem – no higiēnas un uzglabāšanas
apstākļu nodrošināšanas viedokļa svaigpiena tirdzniecība šādā veidā
ir atbalstāmāka, jo vasaras periodā svaigpienam citādi ir grūti
nodrošināt atbilstošu
temperatūru.       
Ja runājam par ražotājiem un zemniekiem, tad gribas akcentēt, ka
arī viņi un PVD inspektori strādā vienota mērķa labā. Proti, mūsu
kopīgais mērķis ir nodrošināt valsts attīstību. Pašlaik gan šķiet,
ka cilvēkos valsts patriotisms ir izzudis, tāpēc ir jo īpaši
svarīgi, lai mēs apzinātos to kopīgo mērķi un, kaut vai
iegādājoties tikai Latvijā ražotos produktus, atbalstītu valsti,
uzņēmējus, zemniekus.

Kaut arī priekšā virkne reorganizāciju, kaut kāds
redzējums, kā turpmāk strādāsiet, jums taču tomēr ir?

Skaidrs ir tas, ka jebkurā gadījumā mēs turpināsim nodrošināt visu
mūsu uzdevumu izpildi, īstenojot principu «kontrole no lauka līdz
galdam». Par to, kā to izdosies realizēt, runāt tiešām pāragri, jo
priekšā reorganizācijas otrais posms, kas noslēgsies pavasarī.
Galvenie uzdevumi, pie kuriem jau šobrīd aktīvi tiek strādāts, ir
inspektoru darba analīze, tiek pārskatīts inspekcijas process ar
mērķi nodrošināt efektīvāku, racionālāku uzraudzību.
Tāpat tiek meklēti risinājumi, lai pēc iespējas mazinātu
administratīvo slogu uzņēmējiem. Piemēram, turpmāk, lai atvieglotu
atļauju saņemšanas procesu, tiek plānots, ka zemniekam, kas vēlas
realizēt produktus nelielos apjomos, nebūs jādodas uz pārvaldi
iesniegt iesniegumu, pietiks ar telefoniski sniegtu
informāciju.
Savstarpējās sapratnes veicināšanai ar uzņēmējiem notiks regulāri
semināri. Piemēram, februārī Jelgavā tiek plānots seminārs
uzņēmējiem, lai mājražotājiem un ražotājiem mazos apjomos skaidrotu
nosacījumus, kas jāievēro, uzsākot darbību.
Viena no prioritātēm ir veterinārārsta lomas atjaunošana, jo
nedrīkst nenovērtēt veterinārārsta darba nozīmīgumu saimniecības
vai kautuves līmenī. Nozīmīga ir saiknes atjaunošana starp
ārstējošo dakteri un valsts pārvaldē strādājošo.
Varbūt kādam šķitīs, ka PVD inspektoru attieksme kļuvusi
saprotošāka, taču tas noteikti būs tikai tādos gadījumos, kur
atkāpes ir pieļaujamas un neietekmēs sabiedrības veselību.