«Šonedēļ ar moto «Mēs esam Jelgava» svinam mūsu pilsētas svētkus. Jau rīt vienosimies krāšņā svētku gājienā, būsim kopā koncertos Hercoga Jēkaba laukumā, Zemgales Olimpiskajā centrā un Uzvaras parkā, baudīsim plašu svētku programmu trīs dienu garumā, izjūtot kopā būšanu un apzinoties: mēs esam Jelgava! Taču svarīgi ir šo svētku moto nepazaudēt arī ikdienā – darot katram savu darbu, ikviens no mums veido Jelgavu tādu, kāda tā ir šodien un kādu to gribam redzēt rīt,» aicina Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Jelgavas pašvaldība jau drīzumā izsludinās konkursu skiču projektam par jauna bērnudārza celtniecību Nameja ielā, līdz ar valsts reformām izglītības jomā jau 2019. gadā būtiskas izmaiņas būs pilsētas izglītības sistēmā, Jelgavā tiks būvēts jauns pašvaldības īres nams, savukārt sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu pašvaldība turpina strādāt, lai vietējie uzņēmēji kļūtu zinošāki un godprātīgi pildītu savas saistības gan pret savu pilsētu un valsti, gan pret saviem darbiniekiem, – šie un citi aktuāli jautājumi – sarunā ar Jelgavas domes priekšsēdētāju A.Rāviņu.
Latvijā publiskots pētījums par atalgojumu, kas norāda, ka Jelgavā vidējā alga pagājušajā gadā bijusi 728 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet Zemgalē – 690 eiro, kas esot straujākais kāpums, kāds pēdējos gados fiksēts. Vai arī pašvaldība to izjūt, iekasējot nodokļus?
Salīdzinot 2016. ar 2017. gadu, ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) palielinājušies par četriem miljoniem eiro jeb deviņiem procentiem, kas neapšaubāmi norāda arī uz algu pieaugumu. Lielākie IIN maksātāji gadā ir Jelgavas pilsētas slimnīca – 0,9 miljoni eiro, «AKG Thermotechnik Lettland» – 0,85 miljoni eiro, «Igate» – 0,67 miljoni eiro, slimnīca «Ģintermuiža» – 0,62 miljoni eiro, Jelgavas tipogrāfija – 0,37 miljoni eiro, Jelgavas poliklīnika – 0,37 miljoni eiro. Tomēr kopumā Jelgavas komersanta maksājums par vienu darbinieku atpaliek no vidējā rādītāja valstī. Proti, ja Jelgavā 2017. gadā komersants par darbinieku samaksājis IIN 1214 eiro, tad valstī vidējais rādītājs bija 1606 eiro, Liepājā – 1440 eiro, Ventspilī – 1784 eiro. Arī skatoties uz mūsu lielākajiem IIN maksātājiem, redzam, ka puse no tiem ir nevis privāta kapitāla, bet valsts vai pašvaldības uzņēmumi. Savukārt kopumā pilsētā ir reģistrēti 3886 uzņēmumi, no kuriem pērn 1647 norādījuši, ka nenodarbina nevienu cilvēku, līdz ar to arī IIN nemaksā. No vienas puses, dati apliecina, ka ekonomiskā situācija pilsētā uzlabojas, bet, no otras puses, mums vēl daudz jāpaveic, lai katrs Jelgavas uzņēmums kļūtu par atbildīgu komersantu. Tāpēc pašvaldība turpina sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu, regulāri konsultējot un izglītojot mūsu uzņēmējus.
Nodokļu ieņēmumu palielinājumu jūs skaidrotu tikai ar algas pieaugumu, vai tomēr palielinās arī darba vietu skaits?
Darba vietu skaits pilsētā palielinās. Patīkama tendence, ko varam vērot pēdējā laikā, – esošie pilsētas uzņēmumi paplašinās. Piemēram, masīvkoka paneļu ražotne «Cross Timber Systems» gada laikā darbinieku skaitu ir palielinājusi no 45 līdz 70 cilvēkiem, metālapstrādes uzņēmums «Locitech production» – no 77 līdz 100, «PET Baltija» – no 136 līdz 175, medicīnas tekstila izstrādājumu ražotājs «ElasBaltic» – no 44 līdz 69 cilvēkiem, un tie ir tikai daži piemēri.
Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jaunas atbalsta programmas pašvaldībām īres daudzdzīvokļu māju būvniecībai. Vai Jelgava ir gatava iesaistīties šajā procesā?
Mēs jau esam iesaistījušies! Jelgavā pēdējos gados nav uzcelts neviens jauns daudzdzīvokļu nams. Lai arī kāds teiks, ka pašvaldībai nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā, beidzot arī valsts līmenī ir apjausts, ka privātais sektors šo uzdevumu nespēj realizēt. Dzīvokļu trūkums reģionos ar katru gadu pieaug, un īres cenas tirgū ir nesamērīgi augstas. Aprēķini liecina, ka 80 procenti iedzīvotāju, ņemot vērā viņu ienākumus, šobrīd nevar atļauties iegādāties jaunu mājokli, 50 procenti – nevar piedalīties īres tirgū, ja par pamatu ņem to, ka maksājums par dzīvokli mēnesī nevar pārsniegt 30 procentus no cilvēka ienākumiem. Savukārt nepieciešamība pēc jauniem speciālistiem darba tirgū palielinās. Kad pašvaldība vēlas piesaistīt jaunus investorus, kuri būtu gatavi uzsākt uzņēmējdarbību mūsu pilsētā, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir, vai spēsim nodrošināt arī speciālistus, kas būs gatavi uzņēmumos strādāt. Mums ir jāsaprot, ka jaunu speciālistu piesaistē Jelgava konkurē ar citām pilsētām un viens no atbalsta veidiem ir iespēja šos speciālistus nodrošināt ar pašvaldības īres dzīvokļiem. Tieši tāpēc Jelgava bija gatava nekavējoties iesaistīties šajā atbalsta programmā, kur valsts paredz 30 procentu līdzfinansējumu jauna īres nama būvniecībai.
Esam aplēsuši, ka tuvākajos gados pilsētai būs nepieciešams piesaistīt ap 150 jaunu speciālistu. Tas, ar ko sāksim, būs pirmā īres nama ar 50 dzīvokļiem būvniecība. Jau šogad par saviem līdzekļiem esam gatavi izstrādāt projektu, bet būvniecība varētu sākties nākamgad. Šobrīd tiek plānots, ka jaunais īres nams atradīsies Nameja ielā.
Nameja ielā pašvaldība plāno būvēt arī jaunu bērnudārzu.
Pašvaldībā jau konceptuāli ir pieņemts lēmums par jauna bērnudārza būvniecību Nameja ielā. Kāpēc tieši šajā vietā? Pirms pieņemt šādu lēmumu, pašvaldība analizēja datus, kas apliecina, ka tieši šajā pilsētas teritorijā pēdējos gados būtiski attīstījusies privātmāju būvniecība, sākušas dzīvot jaunas ģimenes, un perspektīvā pieprasījums pēc bērnudārza tikai pieaugs. Taču šajā pilsētas daļā nav neviena pašvaldības bērnudārza – šobrīd, piemēram, ģimenēm no 6. līnijas tuvākais bērnudārzs atrodas piecu kilometru attālumā.
Pašvaldība jau gatavo vadlīnijas jaunā bērnudārza skiču projekta konkursa izsludināšanai. Paredzēts, ka jaunajā pirmsskolas izglītības iestādē būs 250 vietas, un pašvaldībai ir iecere to veidot kā pirmo jaunuzcelto bērnudārzu Jelgavā, kurā pilnībā tiktu ievērota videi draudzīga saimniekošana, ēkas būvē izmantojot koka konstrukcijas, un arī paša bērnudārza darbība būs balstīta videi draudzīgā un zaļā domāšanā.
Izglītības joma šobrīd valstī piedzīvo vienas no lielākajām pārmaiņām. Kādas reformas paredzētas Jelgavā?
Lai iekļautos kopējā valsts izglītības reformā un vienlaikus paaugstinātu arī izglītības kvalitāti, Jelgavā ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas skolu tīklā. Mēs droši varam teikt, ka līdz ar skolēnu skaita samazinājumu vidusskolu Jelgavā ir par daudz. Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai skolēnu skaits izglītības iestādē būtu ekonomiski pamatots. Skolas šīm pārmaiņām gatavojas jau šobrīd – katrai ir uzdevums izvērtēt savas iestādes attīstības virzienus. Paredzam, ka katrai skolai pilsētā nepieciešams izveidot spēcīgu novirzienu, kurā tā attīstītu savu darbu. Process nav viegls – mēs ieklausāmies skolas vadībā, redzējumā un kopā nonāksim pie rezultāta. Tieši tāpēc no šā gada 1. septembra mūsu skolās būtisku izmaiņu vēl nebūs, bet no 2019. gada 1. septembra tas neizbēgami notiks.
Kāda ir jūsu atbilde Jelgavas Pensionāru biedrībai, kas lūgusi palielināt bezmaksas braucienu skaitu pilsētas sabiedriskajā transportā?
Jau ilgāku laiku pētot senioru braukšanas paradumus pilsētas sabiedriskajā transportā, salīdzinot arī to sezonālo raksturu un vienlaikus izvērtējot pašvaldības budžeta iespējas, esam izskatījuši iespēju šo atbalstu senioriem paplašināt. Paredzam, ka pašvaldība dotēto braucienu skaitu varētu palielināt no 20 līdz 30 braucieniem mēnesī.
Šogad pilsētā jāsāk īstenot vēl vairākus nozīmīgus projektus. Kā šis process norit?
Lielākais šā gada projekts, kura realizāciju gaida daudzi pilsētnieki, ir Loka maģistrāles rekonstrukcija. Pašvaldība jau bija izsludinājusi konkursu ielas rekonstrukcijai, tajā noskaidrojusi uzvarētāju, un būvniecības darbi varēja sākties, taču 3. maijā saņēmām ziņu, ka rezultāti tomēr ir apstrīdēti. Tos apstrīdējis vietējais ceļu būves uzņēmums «Igate», kas konkursā piedāvāja Loka maģistrāli rekonstruēt par ievērojami augstāku cenu. Tas nozīmē – kamēr pārsūdzība tiks izskatīta, rekonstrukcijas darbus uzsākt nevarēsim.
Vēl vienā nozīmīgā pilsētas projektā, kas paredz Pils salā, dabas lieguma teritorijā, izveidot pievilcīgu tūrisma infrastruktūru un uzbūvēt jaunu airēšanas sporta bāzi Lielupes krastā, darbi sāksies jūlijā. Tāpat Vecpilsētas ielas 14 un K.Barona ielas 50 ēku rekonstrukcija, izveidojot tur Zemgales Restaurācijas centru, jau sākas, arī bērnudārza «Sprīdītis» energoefektivitātes paaugstināšanas darbi ir sākušies, bet tuvākajā laikā darbi notiks arī ēkā Zemgales prospektā 7, kur perspektīvā atradīsies «Junda» un bērnu bibliotēka.
Patīkami, ka projektā «Tehniskās infrastruktūras sakārtošana uzņēmējdarbības attīstībai degradētā teritorijā», kura laikā tiks pārbūvēta Neretas, Prohorova un Garozas iela, kā arī izbūvēta jauna iela starp Garozas un Neretas ielu, privātais investors ir atrisinājis zemes jautājumus. Sakārtojot ielas un degradēto vidi Lielupes krastā, sadarbībā ar privāto investoru tur tiks attīstīta transporta loģistika. Uzņēmumam bija svarīgi iegūt sava biznesa attīstībai nepieciešamo teritoriju, jo zemes vienības šajā vietā bija sadrumstalotas. Investoram ir izdevies apvienot vairākus zemesgabalus no dažādiem īpašniekiem, kas ir pamats, lai uzsāktu savu darbību šajā vietā.
Sarunas sākumā jūs aicinājāt arī ikdienā neaizmirst, ka Jelgava esam mēs paši…
Jā, katrs jelgavnieks, katra ģimene, māja, pagalms, uzņēmums, pašvaldība – tā ir daļa no Jelgavas, bet to visu kopā veidojam mēs paši. Jo spēcīgāka katrā no mums būs šī apziņa, jo komfortablāku dzīves telpu sev apkārt mēs spēsim radīt.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
-7.6 °C,
0.9 m/s,
86.5 % 
-7.6 °C,
0.9 m/s,
86.5 %