25.2 °C, 4.7 m/s, 47.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā«Mēs esam Jelgava» – ne tikai svētkos, bet arī ikdienā
«Mēs esam Jelgava» – ne tikai svētkos, bet arī ikdienā
24/05/2018

«Šonedēļ ar moto «Mēs esam Jelgava» svinam mūsu pilsētas svētkus. Jau rīt vienosimies krāšņā svētku gājienā, būsim kopā koncertos Hercoga Jēkaba laukumā, Zemgales Olimpiskajā centrā un Uzvaras parkā, baudīsim plašu svētku programmu trīs dienu garumā, izjūtot kopā būšanu un apzinoties: mēs esam Jelgava! Taču svarīgi ir šo svētku moto nepazaudēt arī ikdienā – darot katram savu darbu, ikviens no mums veido Jelgavu tādu, kāda tā ir šodien un kādu to gribam redzēt rīt,» aicina Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Jelgavas pašvaldība jau drīzumā izsludinās konkursu skiču
projektam par jauna bērnudārza celtniecību Nameja ielā, līdz ar
valsts reformām izglītības jomā jau 2019. gadā būtiskas izmaiņas
būs pilsētas izglītības sistēmā, Jelgavā tiks būvēts jauns
pašvaldības īres nams, savukārt sadarbībā ar Valsts ieņēmumu
dienestu pašvaldība turpina strādāt, lai vietējie uzņēmēji kļūtu
zinošāki un godprātīgi pildītu savas saistības gan pret savu
pilsētu un valsti, gan pret saviem darbiniekiem, – šie un citi
aktuāli jautājumi – sarunā ar Jelgavas domes priekšsēdētāju
A.Rāviņu.

Latvijā publiskots pētījums par atalgojumu, kas norāda,
ka Jelgavā vidējā alga pagājušajā gadā bijusi 728 eiro pēc nodokļu
nomaksas, bet Zemgalē – 690 eiro, kas esot straujākais kāpums, kāds
pēdējos gados fiksēts. Vai arī pašvaldība to izjūt, iekasējot
nodokļus?

Salīdzinot 2016. ar 2017. gadu, ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma
nodokļa (IIN) palielinājušies par četriem miljoniem eiro jeb
deviņiem procentiem, kas neapšaubāmi norāda arī uz algu pieaugumu.
Lielākie IIN maksātāji gadā ir Jelgavas pilsētas slimnīca – 0,9
miljoni eiro, «AKG Thermotechnik Lettland» – 0,85 miljoni eiro,
«Igate» – 0,67 miljoni eiro, slimnīca «Ģintermuiža» – 0,62 miljoni
eiro, Jelgavas tipogrāfija – 0,37 miljoni eiro, Jelgavas
poliklīnika – 0,37 miljoni eiro. Tomēr kopumā Jelgavas komersanta
maksājums par vienu darbinieku atpaliek no vidējā rādītāja valstī.
Proti, ja Jelgavā 2017. gadā komersants par darbinieku samaksājis
IIN 1214 eiro, tad valstī vidējais rādītājs bija 1606 eiro, Liepājā
– 1440 eiro, Ventspilī – 1784 eiro. Arī skatoties uz mūsu
lielākajiem IIN maksātājiem, redzam, ka puse no tiem ir nevis
privāta kapitāla, bet valsts vai pašvaldības uzņēmumi. Savukārt
kopumā pilsētā ir reģistrēti 3886 uzņēmumi, no kuriem pērn 1647
norādījuši, ka nenodarbina nevienu cilvēku, līdz ar to arī IIN
nemaksā. No vienas puses, dati apliecina, ka ekonomiskā situācija
pilsētā uzlabojas, bet, no otras puses, mums vēl daudz jāpaveic,
lai katrs Jelgavas uzņēmums kļūtu par atbildīgu komersantu. Tāpēc
pašvaldība turpina sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu, regulāri
konsultējot un izglītojot mūsu uzņēmējus.

Nodokļu ieņēmumu palielinājumu jūs skaidrotu tikai ar
algas pieaugumu, vai tomēr palielinās arī darba vietu
skaits?

Darba vietu skaits pilsētā palielinās. Patīkama tendence, ko
varam vērot pēdējā laikā, – esošie pilsētas uzņēmumi paplašinās.
Piemēram, masīvkoka paneļu ražotne «Cross Timber Systems» gada
laikā darbinieku skaitu ir palielinājusi no 45 līdz 70 cilvēkiem,
metālapstrādes uzņēmums «Locitech production» – no 77 līdz 100,
«PET Baltija» – no 136 līdz 175, medicīnas tekstila izstrādājumu
ražotājs «ElasBaltic» – no 44 līdz 69 cilvēkiem, un tie ir tikai
daži piemēri.

Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jaunas atbalsta
programmas pašvaldībām īres daudzdzīvokļu māju būvniecībai. Vai
Jelgava ir gatava iesaistīties šajā procesā?

Mēs jau esam iesaistījušies! Jelgavā pēdējos gados nav uzcelts
neviens jauns daudzdzīvokļu nams. Lai arī kāds teiks, ka
pašvaldībai nav jāiesaistās uzņēmējdarbībā, beidzot arī valsts
līmenī ir apjausts, ka privātais sektors šo uzdevumu nespēj
realizēt. Dzīvokļu trūkums reģionos ar katru gadu pieaug, un īres
cenas tirgū ir nesamērīgi augstas. Aprēķini liecina, ka 80 procenti
iedzīvotāju, ņemot vērā viņu ienākumus, šobrīd nevar atļauties
iegādāties jaunu mājokli, 50 procenti – nevar piedalīties īres
tirgū, ja par pamatu ņem to, ka maksājums par dzīvokli mēnesī nevar
pārsniegt 30 procentus no cilvēka ienākumiem. Savukārt
nepieciešamība pēc jauniem speciālistiem darba tirgū palielinās.
Kad pašvaldība vēlas piesaistīt jaunus investorus, kuri būtu gatavi
uzsākt uzņēmējdarbību mūsu pilsētā, viens no aktuālākajiem
jautājumiem ir, vai spēsim nodrošināt arī speciālistus, kas būs
gatavi uzņēmumos strādāt. Mums ir jāsaprot, ka jaunu speciālistu
piesaistē Jelgava konkurē ar citām pilsētām un viens no atbalsta
veidiem ir iespēja šos speciālistus nodrošināt ar pašvaldības īres
dzīvokļiem. Tieši tāpēc Jelgava bija gatava nekavējoties
iesaistīties šajā atbalsta programmā, kur valsts paredz 30 procentu
līdz­finansējumu jauna īres nama būvniecībai.

Esam aplēsuši, ka tuvākajos gados pilsētai būs nepieciešams
piesaistīt ap 150 jaunu speciālistu. Tas, ar ko sāksim, būs pirmā
īres nama ar 50 dzīvokļiem būvniecība. Jau šogad par saviem
līdzekļiem esam gatavi izstrādāt projektu, bet būvniecība varētu
sākties nākamgad. Šobrīd tiek plānots, ka jaunais īres nams
atradīsies Nameja ielā.

Nameja ielā pašvaldība plāno būvēt arī jaunu
bērnudārzu.

Pašvaldībā jau konceptuāli ir pieņemts lēmums par jauna
bērnudārza būvniecību Nameja ielā. Kāpēc tieši šajā vietā? Pirms
pieņemt šādu lēmumu, pašvaldība analizēja datus, kas apliecina, ka
tieši šajā pilsētas teritorijā pēdējos gados būtiski attīstījusies
privātmāju būvniecība, sākušas dzīvot jaunas ģimenes, un
perspektīvā pieprasījums pēc bērnudārza tikai pieaugs. Taču šajā
pilsētas daļā nav neviena pašvaldības bērnudārza – šobrīd,
piemēram, ģimenēm no 6. līnijas tuvākais bērnudārzs atrodas piecu
kilometru attālumā.

Pašvaldība jau gatavo vadlīnijas jaunā bērnudārza skiču projekta
konkursa izsludināšanai. Paredzēts, ka jaunajā pirmsskolas
izglītības iestādē būs 250 vietas, un pašvaldībai ir iecere to
veidot kā pirmo jaunuzcelto bērnudārzu Jelgavā, kurā pilnībā tiktu
ievērota videi draudzīga saimniekošana, ēkas būvē izmantojot koka
konstrukcijas, un arī paša bērnudārza darbība būs balstīta videi
draudzīgā un zaļā domāšanā.

Izglītības joma šobrīd valstī piedzīvo vienas no
lielākajām pārmaiņām. Kādas reformas paredzētas
Jelgavā?

Lai iekļautos kopējā valsts izglītības reformā un vienlaikus
paaugstinātu arī izglītības kvalitāti, Jelgavā ir nepieciešams
veikt būtiskas izmaiņas skolu tīklā. Mēs droši varam teikt, ka līdz
ar skolēnu skaita samazinājumu vidusskolu Jelgavā ir par daudz.
Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai skolēnu skaits izglītības
iestādē būtu ekonomiski pamatots. Skolas šīm pārmaiņām gatavojas
jau šobrīd – katrai ir uzdevums izvērtēt savas iestādes attīstības
virzienus. Paredzam, ka katrai skolai pilsētā nepieciešams izveidot
spēcīgu novirzienu, kurā tā attīstītu savu darbu. Process nav
viegls – mēs ieklausāmies skolas vadībā, redzējumā un kopā nonāksim
pie rezultāta. Tieši tāpēc no šā gada 1. septembra mūsu skolās
būtisku izmaiņu vēl nebūs, bet no 2019. gada 1. septembra tas
neizbēgami notiks.

Kāda ir jūsu atbilde Jelgavas Pensionāru biedrībai, kas
lūgusi palielināt bezmaksas braucienu skaitu pilsētas sabiedriskajā
transportā?

Jau ilgāku laiku pētot senioru braukšanas paradumus pilsētas
sabiedriskajā transportā, salīdzinot arī to sezonālo raksturu un
vienlaikus izvērtējot pašvaldības budžeta iespējas, esam
izskatījuši iespēju šo atbalstu senioriem paplašināt. Paredzam, ka
pašvaldība dotēto braucienu skaitu varētu palielināt no 20 līdz 30
braucieniem mēnesī.

Šogad pilsētā jāsāk īstenot vēl vairākus nozīmīgus
projektus. Kā šis process norit?

Lielākais šā gada projekts, kura realizāciju gaida daudzi
pilsētnieki, ir Loka maģistrāles rekonstrukcija. Pašvaldība jau
bija izsludinājusi konkursu ielas rekonstrukcijai, tajā
noskaidrojusi uzvarētāju, un būvniecības darbi varēja sākties, taču
3. maijā saņēmām ziņu, ka rezultāti tomēr ir apstrīdēti. Tos
apstrīdējis vietējais ceļu būves uzņēmums «Igate», kas konkursā
piedāvāja Loka maģistrāli rekonstruēt par ievērojami augstāku cenu.
Tas nozīmē – kamēr pārsūdzība tiks izskatīta, rekonstrukcijas
darbus uzsākt nevarēsim.

Vēl vienā nozīmīgā pilsētas projektā, kas paredz Pils salā,
dabas lieguma teritorijā, izveidot pievilcīgu tūrisma
infrastruktūru un uzbūvēt jaunu airēšanas sporta bāzi Lielupes
krastā, darbi sāksies jūlijā. Tāpat Vecpilsētas ielas 14 un
K.Barona ielas 50 ēku rekonstrukcija, izveidojot tur Zemgales
Restaurācijas centru, jau sākas, arī bērnudārza «Sprīdītis»
energoefektivitātes paaugstināšanas darbi ir sākušies, bet tuvākajā
laikā darbi notiks arī ēkā Zemgales prospektā 7, kur perspektīvā
atradīsies «Junda» un bērnu bibliotēka.

Patīkami, ka projektā «Tehniskās infrastruktūras sakārtošana
uzņēmējdarbības attīstībai degradētā teritorijā», kura laikā tiks
pārbūvēta Neretas, Prohorova un Garozas iela, kā arī izbūvēta jauna
iela starp Garozas un Neretas ielu, privātais investors ir
atrisinājis zemes jautājumus. Sakārtojot ielas un degradēto vidi
Lielupes krastā, sadarbībā ar privāto investoru tur tiks attīstīta
transporta loģistika. Uzņēmumam bija svarīgi iegūt sava biznesa
attīstībai nepieciešamo teritoriju, jo zemes vienības šajā vietā
bija sadrumstalotas. Investoram ir izdevies apvienot vairākus
zemesgabalus no dažādiem īpašniekiem, kas ir pamats, lai uzsāktu
savu darbību šajā vietā.

Sarunas sākumā jūs aicinājāt arī ikdienā neaizmirst, ka
Jelgava esam mēs paši…

Jā, katrs jelgavnieks, katra ģimene, māja, pagalms, uzņēmums,
pašvaldība – tā ir daļa no Jelgavas, bet to visu kopā veidojam mēs
paši. Jo spēcīgāka katrā no mums būs šī apziņa, jo komfortablāku
dzīves telpu sev apkārt mēs spēsim radīt.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»