Pilsētā

Augusta sākumā Latvijā norisinājās pasaules čempionāts orientēšanās sportā, pulcējot vairāk nekā 50 valstu spēcīgākos orientieristus. Izrādās, ka čempionāta garās distances kartes autors ir LLU Meža fakultātes profesors Dagnis Dubrovskis. Šim darbam veltītas brīvdienas un atvaļinājumi vairāk nekā gada garumā. «Tā bija liela atbildība un pamatīgs darbs. Prieks ka pasaules čempions Ūlavs Lunnaness atzinīgi novērtēja kartes kvalitāti. Orientēšanās sporta karšu sagatavošanā tas ir augstākais iespējamais sasniegums,» portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzīst D.Dubrovskis.

Profesors atzīst, ka ar orientēšanos uz «tu» ir jau no bērnības,
bet ar karšu zīmēšanu aizrāvies pamatskolā, mācoties ģeogrāfiju un
kartogrāfijas pamatus. «Tas ir mans hobijs. Pats smejos: citi iet
medībās, es – kartes zīmēt,» stāsta D.Dubrovskis, piebilstot, ka
pats piedalās arī orientēšanās sacensībās. Jau iepriekš
D.Dubrovskis veidojis kartes vairākiem Latvijas orientēšanās
čempionātiem un Baltijas orientēšanās čempionātam, bet Pasaules
čempionātam veidota pirmo reizi. Līdz ar atbildīgo darbu paņemta
maza pauze no orientēšanās sacensībām, taču viņš cer, ka rudenī jau
atkal izdosies pašam doties trasē.

Viņš stāsta, ka paralēli pasaules čempionātam orientēšanās
sportā Latvijā šogad notika Eiropas meža darbinieku
meistarsacīkstes, kurā piedalījās 417 nozares darbinieku no 15
valstīm. Viena no šo ikgadējo meistarsacīkšu disciplīnām ir
orientēšanās. «Es pārstāvu LLU biedrībā «Meža sports» un ne reizi
vien man ir uzticēts uzdevums veidot kartes orientēšanās
sacensībām. Pasaules orientēšanās čempionāta organizatori atzina
manu karšu kvalitāti par labu un tiku nominēts sagatavot karti
čempionāta garajai distancei,» kā ticis pie uzdevuma izveidot karti
pasaules orientēšanās čempionātam, stāsta profesors.

Trasei tika izvēlēts Turaidas apvidus lielais meža masīvs 1000
hektāru jeb desmit kvadrātkilometru platībā. «Šīs kartes
izveidošanai veltītas manas brīvdienas un atvaļinājumi vairāk nekā
gada garumā. Jāteic gan, ka šodien visu procesu ļoti atvieglo
modernās tehnoloģijas, kas ir nenovērtējams palīgs,» stāsta
D.Dubrovskis. Viņš skaidro, ka sākotnēji iezīmētajā teritorijā ar
lidmašīnu tika veikta lāzerskenēšana, tālāk zemes virsmas 3D
modelēšana, iegūti veģetācijas parametri, bet pēcāk jau sācies
izzināšanas darbs dabā, pašam pētot klātienē apvidu, meklējot
dažādus objektus, lai zinātu, ko iekļaut kartē, ko nē. «Svarīgi, ka
tas viss ir jāizlaiž caur sevi, lai saprastu, vai orientierists to
visu spēs nolasīt no manis veidotās kartes. Karte ir kā apvidus
grāmata, un svarīgi ir, lai tā lasītājam, kas šajā gadījumā ir
orientierists, ir viegli uztverama,» stāsta profesors, atzīstot, ka
tas ir ļoti ilgs process, jo dienā var uzmērīt vidēji labi ja 25
hektārus. Profesors atzīst, ka, darot šo darbu rodas gandarījums.
«Tevī rodas Kolumba jaunatklāšanas prieks, ja kādā purvā izdodas
atrast kādu salu, ieplaku, mežā – kādu bedri. Tad ir liels prieks
to uzlikt uz kartes,» piebilst D.Dubrovskis.

Kad karte uzmērīta, tālāk jau notiek kopīgs darbs ar distances
plānotāju, un to šoreiz Pasaules čempionātam veica Indulis Peilāns.
D.Dubrovskis atklāj, ka sacensību inspektori no Šveices viņa
veidotajai kartei veltījuši atzinīgus vārdus – pēc šīs kartes
izdevies izveidot sarežģītu un izaicinošu 16 kilometrus garu
distanci. «Garā distance esot bijusi ļoti interesanta, un tam
apliecinājums ir tas, ka gandrīz katrs dalībnieks izvēlējies savu
unikālo maršrutu,» piebilst D.Dubrovskis.

Jāpiebilst, ka viņš piedalījās arī kartes veidošanā Līgatnes
meža masīvā, kur notika atlase Pasaules čempionātam orientēšanās
sportā, un kartes veidošanā priekš treniņiem Ratniekos.
D.Dubrovskis atzīst, ka darbs bijis ļoti interesants. «Šobrīd gan
jāpaņem neliela pauze un jāatgūst iekavētais laiks kopā ar ģimeni,»
saka profesors.

Foto: no D.Dubrovska personīgā arhīva