18.2 °C, 1.6 m/s, 69.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāMeža kapos atklāj piemiņas plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem
Meža kapos atklāj piemiņas plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem
21/11/2019

Godinot bermontiādes un Jelgavas atbrīvošanas simto gadadienu, šodien Meža kapos tika atklātas stēlas jeb piemiņas plāksnes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri dzimuši Jelgavas pilsētā un novadā. Atklāšanas pasākumā piedalījās Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljons, policijas Speciālo uzdevumu bataljons un pašvaldības policija, pārstāvji no Jelgavas pilsētas pašvaldības, kā arī citi viesi.

«Šī ir svētku diena pilsētai, jo pirms simts
gadiem Jelgava tika atbrīvota no Bermonta karaspēka, un šī ir arī
priecīga diena Latvijai, jo tieši Jelgavas atbrīvošana tiek
uzskatīta par Brīvības cīņu noslēdzošo lielo notikumu. Bet šī ir
arī skumja diena, kad atceramies visus tos, kas krita, cīnoties par
mūsu brīvību. Tāpēc šeit uz pieminekļa lasāms atgādinājums par viņu
paveikto: «Kāpām uz sārta – nesām jums brīvību»,» uzrunājot
klātesošos, teica Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona
komandieris pulkvežleitnants Arvis Zīle. Pieminot kaujās kritušos,
kapos tika ieturēts klusuma brīdis.

Sešas stēlas, kas papildina Meža kapos esošo
piemiņas vietu Brīvības cīņu dalībniekiem, vēsta par Jelgavas
pilsētā un novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem,
minot viņu vārdus, dienesta pakāpi un dzīves datus. Tāpat stēlas
rotā iekalts Lāčplēša Kara ordeņa bareljefs, ordeņa devīze «Par
Latviju» un Latvijas Brīvības cīņu norises gadskaitļi. Teksta
gravējuma šrifts atbilst varoņu piemiņas plākšņu standartam, kas ir
analogs Rīgas Brāļu kapu un Centrālo kapu lauka piemiņas zīmju
gravējumiem. Izmantojot izdevību, atklāšanās pasākumā tika teiktas
īpašas pateicības atsevišķiem stēlās minētajiem kareivjiem.
Piemēram, īpaša pateicība, noliekot ziedus, no Nacionālo Bruņoto
Spēku Štāba bataljona tika izteikta Ģedertam Rafaelim, kurš no
1932. līdz 1935. gadam bijis bataljona komandieris.

Pasākumā vairākkārt tika pieminēta simts
gadus senā vēsture, atsaucoties uz žurnālista Jūlija Rozes atmiņām
– viņš bijis viens no pirmajiem, kurš dokumentēja notikumus
tikko pēc Jelgavas atbrīvošanas cīņu noslēguma. Klātesošie tika
iepazīstināti ar J.Rozes rakstīto gan par tikšanos ar
pulkvežleitnantu Andreju Krustiņu, kurš piedalījās Jelgavas
atbrīvošanā un vadīja cīņu operācijas, gan to, kā tikko pēc
Jelgavas atbrīvošanas, taisnības apziņas vadīti, latviešu karavīri
turpināja Bermonta karaspēka izdzīšanu no Latvijas. Stēlu atklāšanu
muzikāli pavadīja arī kora «Balti» dziedājums, pasākumu iesākot ar
latviešu tautas dziesmu «Div’ dūjiņas gaisā skrēja».

«Tā laika drosme bija cīnīties par savu
valsti un atdot par to arī savu dzīvību. Un arī šodien mūsu
karavīri parāda drosmi, palīdzot nodrošināt mieru pasaulē, Eiropā
un Latvijā,» atklāšanā teica Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris
Rāviņš, atgādinot, ka ir svarīgi celt gaismā gan piemiņas plāksnēs
minēto, gan laika ritumā aizmirsto karavīru vārdus.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»