25.4 °C, 2.4 m/s, 42.1 %

Pilsētā

Mežos «cūkmeni» iet mazumā
15/05/2008

Aprīlī un maijā rosība valda arī mežos, jo visā Latvijā tiek atzīmētas Meža dienas. Izņēmums nav arī Jelgava, un kopīgiem spēkiem pamazām tiek atjaunoti kā pašvaldības meži, tā arī koku stādījumi pilsētā.

Sintija Čepanone 

Aprīlī un maijā rosība valda arī mežos, jo visā Latvijā
tiek atzīmētas Meža dienas. Izņēmums nav arī Jelgava, un kopīgiem
spēkiem pamazām tiek atjaunoti kā pašvaldības meži, tā arī koku
stādījumi pilsētā.

«Jau ierasts, ka meža atjaunošanas darbos iesaistās domes deputāti
– šogad kopā ar «Pilsētsaimniecības» darbiniekiem viņi vienu meža
nogabalu aptuveni hektāra platībā atjaunoja ar vairāk nekā 2000
eglītēm,» stāsta aģentūras mežzinis Pēteris Vēveris, piebilstot, ka
ar apmēram 800 priežu stādiem šogad tika papildināts arī «Siliņu»
mežs.
Viņš atklāj, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kailcirtes
pilsētas mežos cērt ļoti reti, taču, ja audzi skārušas slimības vai
kaitēkļi, tad to nocērt, bet vietā iestāda jaunu. «Tā arī šogad
vienā meža nogabalā likvidējām bojāto apšu audzi un to atjaunojām
ar egļu stādiem,» paskaidro P.Vēveris, piebilstot, ka iepriekšējos
gados deputāti galvenokārt stādīja bērzus, ar tiem aizstājot
mazvērtīgo baltalkšņu audzi.
«Ņemot vērā, ka atjaunojamo meža teritoriju pilsētā nemaz nav tik
daudz, piemēram, pagājušajā gadā Meža dienas izvērtās par īstiem
svētkiem putniem, jo sadarbībā ar izglītības iestādēm pilsētas
mežos tika izvietoti skolēnu darināti putnu būrīši,» atceras
mežzinis un teic, ka Meža dienās neiztikt arī bez kā nepatīkamāka,
un arī šogad nācies krietni papūlēties, lai likvidētu nelegālās
atkritumu izgāztuves mežos.
P.Vēveris, trīsreiz piesitot pie koka, vērtē, ka ar «cūkmeniem»
mežos vairs nav tik traki. «Šogad nelegālās atkritumu izgāztuves
pilsētas mežos konstatējām kādās septiņās astoņās vietās. No vienas
puses – tas ir daudz, no otras – krietni mazāk nekā iepriekšējos
gados,» mežzinis novērojis likumsakarību – ja no maģistrālajām
brauktuvēm mežā ved kāds celiņš, tad jau pēc pirmajiem 50 – 70
metriem var ieraudzīt kādu lielāku vai mazāku izgāztuvi. «Šogad tās
likvidēt palīdzēja arī talcinieki, kas piedalījās Spodrības mēneša
talkās, un, ja pērn ar «cūkmenu» mežos atstāto cīnījāmies divas
dienas, tad šogad tikām galā jau vienā. Vēl aizvien ierastākie
atkritumi ir būvgruži, tostarp stikli, kas diemžēl nesadalās,» viņš
piebilst, ka Lielupes kreisajā krastā pilsētas meži aug ap 700
hektāru platībā.
Paralēli norit arī koku atjaunošana pilsētas teritorijā, un šogad,
izšķiroties par labu izdevīgākajam piedāvājumam, koku stādīšana
uzticēta pašvaldības aģentūrai «Rīgas dārzi un parki». «Nav
noslēpums, ka Jelgavā daudzi apstādījumi ir veci, tādēļ arī nereti
slimo, un mūsu mērķis ir vecos kokus pakāpeniski nomainīt pret
jauniem. Katru gadu izņemam sešus septiņus kokus, un pamazām ar
jauniem atjaunojam stādījumus Katoļu ielā,» stāsta P.Vēveris. Viņš
ir gandarīts, ka koku stādījumi ir daudzveidīgi – šo pieeju
ieviesis pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins, to uzteikuši
arī «Rīgas dārzu un parku» speciālisti. «Ja tiek rekonstruēta iela
vai kāds ielas posms, obligāta prasība ir atjaunot arī koku
stādījumus, un mēs raugāmies, lai tie nebūtu vienveidīgi,» viņš
norāda, ka, piemēram, atjaunotajā Tērvetes ielā zaļo skabārdis,
Rīgas ielā – sarkanais ozols, Rūpniecības ielā – kastanis, Blaumaņa
ielā – Pensilvānijas osis.