-2 °C, 2.7 m/s, 83.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāMūrniece: «Jelgavā plūdu laikā strādā labi»
Mūrniece: «Jelgavā plūdu laikā strādā labi»
26/03/2010

«Starp pašvaldību un dienestiem jums ir laba komunikācija un jūs tiešām strādājat labi. Vēl tikai gribētu, lai jūs padomājat, kā šiem cilvēkiem tiešām izstāstīt par laicīgu evakuāciju, jāizskaidro viņiem, ka evakuācija ir viņu pašu atbildība. Tāpat «Latvenergo» vajadzētu vairāk skaidrot cilvēkiem, ko darīt ar elektrību,» šādi ir galvenie iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces secinājumi par plūdu situāciju Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novados, noklausoties atbildīgo dienestu ziņojumus.

Ritma Gaidamoviča

«Starp pašvaldību un dienestiem jums
ir laba komunikācija un jūs tiešām strādājat labi. Vēl tikai
gribētu, lai jūs padomājat, kā šiem cilvēkiem tiešām izstāstīt par
laicīgu evakuāciju, jāizskaidro viņiem, ka evakuācija ir viņu pašu
atbildība. Tāpat «
Latvenergo»
vajadzētu vairāk skaidrot cilvēkiem, ko darīt ar elektrību,» šādi
ir galvenie iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces secinājumi par
plūdu situāciju Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novados,
noklausoties atbildīgo dienestu ziņojumus.

Šodien Jelgavā uz vietas apskatīt reālo
plūdu situāciju bija ieradusies iekšlietu ministre L.Mūrniece un
VUGD priekšnieks Ainars Pencis. Viņi pilsētas domē tikās ar
apvienotās Civilās aizsardzības komisijas speciālistiem un
uzklausīja atbildīgo personu ziņojumus – par to, kas jau darīts
pirms plūdiem, kas tiek darīts šobrīd un kādā gatavībā atbildīgie
dienesti ir, ja ūdens līmenis vēl celsies, kas, visticamāk, arī
notiks. «Šobrīd ir nosprostotas caurtekas, ir evakuēti 11 cilvēki –
pirms divām dienām viens jaunietis, vakar sieviete ar zīdaini, un
ģimene – vīrs, sieva un pieci bērni. Protams, visi evakuācijai
nepiekrīt – bija pat gadījums, kad kāda ģimene pēc kaimiņu
evakuācijas arī sāka apspriest šādu variantu, taču uzzinājuši, ka
viņus nogādās dienesta viesnīcā, apdomājās – viņi vēlējās, lai
tiktu ierādīts atsevišķs dzīvoklis. Pašvaldības policija
nepārtraukti apseko plūdu skartās mājas un jautā par palīdzības
nepieciešamību. Tāpat mūsu cilvēki palīdz iedzīvotājiem sagādāt
ūdeni, pārtiku un citas lietas. Palīdzam ikvienam, kurš lūdz – arī
tad, ja cilvēks uz applūdušo māju lūdz atvest picu,» ziņoja civilās
aizsardzības speciālists Fēlikss Jasens, savu ziņojumu noslēdzot ar
labo ziņu, ka šobrīd ūdens līmenis Lielupē un Svētē krītas. Taču
uzreiz arī F.Jasens piebilst, ka atslābt nav pamata, jo pie Pils
salas ir ledus sastrēgums, arī pie Teteles pamatskolas Lielupē stāv
sastrēgums aptuveni 1,5 kilometru garumā. «Tur ir viens gabals kā
vāks, pie kura sablīvējušies citi gabali, tie, kas nāca no
Staļģenes. Kalnciemā krājas ledus gabali un līmenis aug. Tur tālāk
ir divi draudīgi līkumi – ja tur ledus sasprūdīs, tad ūdens līmenis
pilsētā noteikti celsies,» uzsver J.Fēlikss. Viņš min, ja ūdens
līmenis atsāks celties un situācija kļūs vēl smagāka, cilvēku
izmitināšanai ir rezervētas pilsētas skolu sporta un aktu
zāles.

Pilsētas mērs Andris Rāviņš jau tikšanās
sākumā atzina, ka galvenā problēma ir neiztīrītā Lielupes lejteces
gultne, par kuru jau tiek runāts vismaz gadus 15, taču nekas netiek
darīts. «Tā ir lieta, kas mums rada problēmas, vasarā tā ir jāsāk
tīrīt,» uzskata A.Rāviņš. L.Mūrniece šo atzina par vienu no
svarīgākajiem darbiem, kas būtu jāveic pēc plūdiem. «Mums ir
jāraksta vēstule valdībai. Es domāju, ka iebildumu nebūs un tas
tiešām ir jāizdara, jo tas jūtami veicinātu ledus aizplūšanu jūrā,»
tā L.Mūrniece.

Savu ziņojumu ministrei un A.Pencim deva
arī a/s «Sadales tīkli» Dienvidu reģiona vadītājs Signis Rīns. Viņš
ziņoja, ka šobrīd bez elektrības ir 538 klienti Bauskā, Jelgavā un
Jelgavas novadā. «Reģionā ir divas brigādes, kuras strādā un novērš
bojājumus. Taču es gribētu teikt, ka bojājumus no savas puses
iespēju robežās varam novērst, taču gribam iedzīvotājiem atgādināt,
ka līdz ko mēs atjaunojam padevi, ir jāskatās, vai cilvēkiem pašiem
mājās viss ir izžuvis. Citādi tas var beigties neprognozējami –
ugunsnelaimes, zaudētas dzīvības. Ir nepieciešams izžāvēt māju,
nevar visu uzreiz slēgt klāt,» uzsver S.Rīns. L.Mūrniece uzdeva
dienestam vairāk informēt cilvēkus par to, kā šajās situācijās
jārīkojas, un lai izskaidro, kā drīkst un nedrīkst rīkoties ar
elektrību. «Tāpat, ja jums pašiem nepietiek spēku vai tehnikas,
zvaniet mums – meklēsim, palīdzēsim. Man ir prieks, ka palīgā jums
ir pieteikušies arī Bauskas glābēji, ja tas būs nepieciešams,» tā
L.Mūrniece. Pašvaldības policijas priekšnieks Viktors Vanags vēl
piebilda, ka policija saņem arī zvanus no iedzīvotājiem pat no
Rīgas ar palīdzības piedāvājumiem.

A.Pencis teica, ka visa informācija tiks
apkopota pēc plūdiem un tiks ziņots valdībai par to, ko darīt
nākotnē, lai maksimāli varētu no šādām situācijām izvairīties.
«Gultnes attīrīšana būs viens no pirmajiem darbiem,» tā A.Pencis.
Viņš arī atzina, ka ir skumji saņemt no cilvēkiem zvanus, ka ūdens
smeļas mutē, bet neviena institūcija it kā neko nedara. «Visi
dienesti tiešām dara, ko var, bet mēs nevaram novērst dabas
stihiju. Atbildīgo dienestu uzdevums ir mazināt sekas. Līdz šim
brīdim galvenais ir paveikts – neviens cilvēks un dzīvnieks nav
gājis bojā. Jā, manta ir bojāta,» tā A.Pencis.

A.Rāviņš arī uzdeva pašvaldības un
valsts policijas darbiniekiem pastiprināti dežūrēt pie tiltiem.
«Cilvēku interese par plūdiem ir liela, katrs steidz iemūžināt foto
kadrus. Ir novērots arī, ka ģimenes savus mazuļus liek uz lielajiem
ledus gabaliem, lai nofotografētu, taču tas ir bīstami. Ņemot vērā,
ka nākamnedēļ ir skolēnu brīvlaiks, mums situācija jākontrolē
pastiprināti,» uzsvēra A.Rāviņš.

«Brīdiniet iedzīvotājus, ka ūdens
līmenis celsies un rīt var būt vēl trakāk. Labāk lieku reizi
nobiedēt, nekā palaist visu garām,» sarunu noslēdza
L.Mūrniece.

Pēc atbildīgo dienestu ziņojumiem
L.Mūrniece, A.Pencis, pilsētas vadība un glābēji devās apskatīt
situāciju uz Pils salas, bet pēc tam uz Kalnciemu.

Foto: Ivars Veiliņš