18.9 °C, 3.4 m/s, 56.9 %

Pilsētā

Mūsu pilsētā cūkmenu netrūkst
06/03/2008

Vēl aizvien jelgavnieki diemžēl ignorē pilsētas teritorijā izvietotās zīmes «Nemest atkritumus», un nelegālās izgāztuves veidojas kā uz pašvaldības, tā privātās zemes. Lai tās fiksētu, vakar, 5. martā, atbildīgie dienesti devās reidā.

Sintija Čepanone

Vēl aizvien jelgavnieki diemžēl ignorē pilsētas teritorijā
izvietotās zīmes «Nemest atkritumus», un nelegālās izgāztuves
veidojas kā uz pašvaldības, tā privātās zemes. Lai tās fiksētu,
vakar, 5. martā, atbildīgie dienesti devās reidā.

Reida laikā pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība», Pašvaldības
policijas un Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes speciālisti
apzināja septiņas nelegālās izgāztuves. «Galvenokārt tās mūsu
redzeslokā nonākušas arī iepriekš,» saka «Pilsētsaimniecības»
pilsētas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste Zane Ķince,
akcentējot, ka viskritiskākā situācija ir 1. līnijā – kaut tur
izvietota aizlieguma zīme, atkritumu kalns ik dienas kļūst
iespaidīgāks.
Šādas pārbaudes atbildīgie dienesti veic regulāri, fiksējot jau
zināmās un atklājot arvien jaunas vietas, kurās veidojas atkritumu
izgāztuves. Īpaši ar šo problēmu nākas saskarties pilsētas nomalēs,
taču arī centra apkaimē no tās neizvairīties. «Cilvēks, no mājām
ejot uz autobusa pieturu, ceļa malā noliek vienu maisu ar
atkritumiem, un pēc pāris dienām līdzās tam jau izveidojies vesels
atkritumu kalns. Nereti apjomīgus atkritumus izmet autobusu pieturu
urnās, kas paredzētas sīkumiem, piemēram, transporta biļetēm,» uz
iedzīvotāju nekaunību un necieņu pret savu pilsētu norāda
Z.Ķince.
Vēl dramatiskāka situācija ir vietās, kur iespējams piekļūt ar
smago transportu, un tādējādi kā uz pašvaldības, tā privātās zemes,
tostarp mežos, tiek izgāztas pat veselas sadzīves atkritumu un
būvgružu kravas. «Dārzkopību biedrību tuvumā lielākās raizes sagādā
izmestās plēves un stikli,» pilsētas teritorijas apsaimniekošanas
speciāliste atklāj, ka daudzviet izveidojušās pastāvīgas nelegālās
izgāztuves un atbildīgo dienestu redzeslokā nonākušas adreses,
piemēram, 1. līnijā, Dobeles šosejā, Zvejnieku, Staļģenes, Cepļu,
Prohorova ielā. «Ja izgāztuves atrodas uz pašvaldības zemes,
cenšamies tās maksimāli īsā laikā novērst, savukārt par privāto
teritoriju uzturēšanu kārtībā atbildīgi īpašnieki,» klāsta
Z.Ķince.
Kopš šā gada sākuma Pašvaldības policija par nekoptām teritorijām
sodījusi 24 personas, taču patiesais pārkāpēju skaits ir krietni
lielāks. Atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem var
piemērot naudas sodu līdz 10 latiem, uz vietas izrakstot kvīti, vai
līdz 50 latiem, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, kuru
pēc piekritības izskata Jelgavas domes Administratīvā komisija.
«Regulāri saņemam informāciju par tām adresēm, kurās nav noslēgti
atkritumu apsaimniekošanas līgumi. To pārbaudām un, ja informācija
apstiprinās, sastādām priekšrakstu, piecu dienu laikā paredzot šo
līgumu no­slēgt,» stāsta Pašvaldības policijas Administratīvā
patruļdienesta priekšniece Irēna Berkolde. Viņa norāda, ka nelegālo
izgāztuvju radītājus diemžēl ir grūti atklāt, turklāt pieredze
liecina, ka atkritumu kalni visbiežāk tiek «papildināti» nakts
laikā. «Vairākkārt gadījies, ka starp atkritumiem atrodam
dokumentus, kvītis, kurās minēti konkrēti cilvēku uzvārdi, adreses,
taču, ja vainīgo nepieķer notikuma vietā, visbiežāk pierādīt
pārkāpumu tā arī neizdodas,» I.Berkolde stāsta – parasti cilvēki
attaisnojas, ka minētajā adresē vairs nedzīvo un dokumentus kopā ar
citām vairs nederīgām lietām atstājuši vecajā miteklī. «Protams,
šādā veidā dažkārt mums ir arī izdevies atrast vainīgo,» viņa
piebilst.
Pašlaik rīkotie reidi galvenokārt palīdz fiksēt nelegālās atkritumu
izgāztuves un, ja tas iespējams, arī novērst. Taču lielākie darbi
paredzēti aprīlī – Spodrības mēneša laikā. «Pašlaik likvidēt
nelegālās atkritumu izgāztuves, kas izveidotas uz pašvaldībai
piederošās zemes, daudzviet traucē nepiemērotie laika apstākļi –
tehnikas piekļūšanu tām apgrūtina mitrā augsne,» paskaidro Z.Ķince.