«Priecē, ka jubilejas koncertā kuplā skaitā sapulcināti arī vecie dejotāji. Lai cik mums katram būtu gadu – 30, 40 vai 50 –, atnākot uz «Jaunības» mēģinājumu tagad, mēs atkal jūtamies jauni, atminamies to jaunības dullumu, trakumu, kas piedzīvots kopā ar kolektīva biedriem. «Jaunība» vienmēr liek justies jaunam,» saka bijusī tautas deju ansambļa «Jaunība» dejotāja Rita Brasle, kura «Jaunībā» dejojusi no 1993. līdz 2003. gadam. 31. oktobrī pulksten 18 Jelgavas kultūras namā notiks deju kolektīva «Jaunība», kas ir viens no vecākajiem pilsētā, 70. jubilejas koncerts. Tajā satiksies ap 200 bijušo un tagadējo dejotāju. Koncerta pirmajā daļā viņi atklās stāstu, kā radies kolektīva nosaukums, kas zināms tikai retajam, bet otrajā daļā atskatīsies uz pēdējo desmitgadi.
Ritma Gaidamoviča
Šobrīd tautas deju ansamblī «Jaunība» dejo 32 jaunieši no vidusskolas līdz 27 gadu vecumam. «Dejotgribētāju jau ir daudz, esam domājuši arī par turpinājumu, veidojot vidējās paaudzes kolektīvu, kas tagad ir populāri, pat par nosaukumiem spriests, piemēram, «Otrā jaunība», bet tas tā ķecerīgi skan, tāpēc pieturamies pie «Jaunības» vienā sastāvā. Mūsu bijušie dejotāji kuplina «Lielupes», «Laipas», «Rotas», «Kalves Zelta smiltis» un citu kolektīvu sastāvus, un arī tas ir feini,» saka ilggadējā «Jaunības» vadītāja Ludmila Muskare, kura šo kolektīvu vadīja 40 gadus. «Jaunības» mākslinieciskais vadītājs Arvils Noviks atzīst, ka šobrīd kolektīvam ir saspringts posms un esot sajūta, ka dejotāji arī dzīvo kopā. «Vajag tikai matracīšus, un varēsim nakšņot kultūras namā,» smaidot saka A.Noviks.
Uz skatuves tiksies ap 200 «Jaunības» dejotāju
31. oktobrī kolektīvs ielūdz uz jubilejas koncertu. Jāteic gan, ka A.Noviks par koncerta pirmo daļu stāsta visai izvairīgi, jo visu nevarot atklāt. Vien piebilst, ka caur dejām tiks izstāstīts kāds fakts, kuru Zemgales deju ķēniņš Vilis Ozols viņam īsi pirms aiziešanas mūžībā izstāstījis. «Tas ir par 60. gadu notikumiem, kad un kā tika apstiprināts «Jaunības» nosaukums,» tā A.Noviks. Jāpiebilst, ka V.Ozols savulaik bija «Jaunības» vadītājs, savukārt A.Noviks «Jaunībā» darbu kā repetitors sāka pirms desmit gadiem, bet šobrīd ir kolektīva mākslinieciskais vadītājs, pārņemot vadības grožus no L.Muskares. «Tāpēc koncerta otrajā daļā būs interesants projekts, kurā, iesaistot bijušos dejotājus, parādīsim, ko man šajā kolektīvā desmit gadu laikā izdevies paveikt,» tā A.Noviks, piebilstot, ka iesaistīti ap 200 dejotāju, sākot ar tiem, kuri 70. gados «Jaunībā» dejojuši, un noslēdzot ar tiem, kuri veido «Jaunības» tēlu šobrīd. Kopā iecerēts izdejot 20 dejas. «Sešdesmito gadu sastāvi, kas ir jau cienījamā vecumā un veselības dēļ vairs nevar lēkt pa skatuvi, būs klāt kā mūsu goda viesi,» tā A.Noviks.
Tautas deja – latviešu fenomens
Vadītājs atzīst, ka katram dejotājam «Jaunība» uz laiku kļūst par otro ģimeni, ar ko kopā piedzīvots un pārdzīvots daudz. Jāatzīst gan, ka Jelgavā tautas deju kolektīvu netrūkst, taču katrs ar kaut ko atšķiras un piesaista dejotājus. Vadītājs, jautāts, kas ir «Jaunības» atšķirības zīme, atzīst, ka tā viņam pašam esot laba viela pārdomām. «Grūti teikt, jo katrs kolektīvs ir kā ģimene, tikai katram ir cita «virtuve». Lai par to spriestu, vajag pabūt visās. Mēs varam atšķirties ar to, ka esam vienmēr jauni, par ko liecina arī mūsu nosaukums. Kustība ir dzīvības eliksīrs, cilvēki, kuri nekustas, noveco ātrāk,» spriež A.Noviks. Viņš atzīst: pārsteidzoši, ka jaunie līdzās ikdienas darbiem, rūpēm vēl atrod laiku, lai vairākas reizes nedēļā nodotos tautas mākslai, par ko viņiem neviens nemaksā. «Man tas ir darbs, par ko saņemu algu, taču dejotājiem tas ir brīvprātīgais darbs, par ko pasaka tikai paldies. Tas ir latviešu fenomens: tautas māksla mums šobrīd ir tik augstā līmenī, ka dejas kļūst par smagu darbu, lai noturētu to latiņu. Tā vairs nav tikai brīvā laika aizpildīšana,» tā A.Noviks.
Kopīgais sapnis
Viņš spriež, ka «Jaunības» dejotāji ir sprigani, aši, labsirdīgi, nesamāksloti, katrs dejotājs ir personība, līdz ar to citādāks, bet viņus visus vieno latviešu tautas deja, par ko varēšot pārliecināties arī jubilejas koncertā. «Šo sapni par koncertu jau esmu izsapņojis un izstāstījis arī saviem dejotājiem. Ceru, ka viņi spēs šo mūsu kopīgo sapni uz skatuves iznest tā, lai arī skatītāji to spētu izdzīvot,» nosaka vadītājs.
Jāpiebilst, ka jubilejas koncertā «Jaunībai» pievienojusies arī jauna repetitore – «Vēja zirdziņa» repetitore Guna Trukšāne. Biļešu cena – no 1 līdz 3 eiro.
Foto: Raitis Supe