«Man jau šķiet, ka rezultāti būs labi. Esam uzrakstījuši savu redzējumu, kā strādājām iepriekšējos piecus gadus un kā strādāsim nākamos piecus, kā arī parādījuši savas krājuma telpas, tikuši veiksmīgi galā ar komisijas uzdotajiem uzdevumiem. Bet jau tagad arī zinām, kurās pozīcijās saņemsim ieteikumus darbu uzlabot,» pēc Latvijas muzeju akreditācijas komisijas apmeklējuma teic Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. To, vai mūsu muzejs tiks akreditēts nākamajiem pieciem gadiem, komisija paziņos 28. aprīlī.
Ritma Gaidamoviča
Šonedēļ Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā viesojās Latvijas Muzeju akreditācijas komisija – divi pārstāvji no Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas nodaļas, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zinātniskā direktore, lai akreditētu mūsu muzeju nākamajiem pieciem gadiem.
G.Grase stāsta, ka iepriekšējās divās akreditācijās komisija uzsvaru likusi un muzeja zinātniskā darba un komunikācijas pētīšanu, bet šoreiz galvenā uzmanība bija vērsta tieši uz muzeja krājuma saglabāšanu un arhīvu. «Komisija pētīja to pusi, ko ikdienas apmeklētāji neredz – kā mēs glabājam priekšmetus, kādā kārtībā piereģistrējam, jo apmeklētājiem jau ir redzami tikai aptuveni četri procenti no tā, kas muzejā glabājas. Centāmies pierādīt, cik profesionāli strādā mūsu speciālisti un domāju, ka mums tas izdevās. Pavisam mums bija jāatbild uz 105 komisijas jau iepriekš uzdotajiem jautājumiem, piemēram, vai noteikts kādiem mērķiem izmanto muzeja krājumu, vai ir plāns, kā rīkoties ārkārtas situācijās, vai ir izolators inficēto priekšmetu apstrādei, kad var atteikt izsniegt muzeja priekšmetus. Tiesa no šiem jautājumiem uz vienu mēs atbildējām ar – nē, jo mums nav izolators inficēto priekšmetu apstrādei,» stāsta direktore. Viņa arī min, ka akreditācijas komisija ne tikai gaidīja atbildes uz jautājumiem, bet pārbaudīja arī dažādas lietas uz vietas. Viens no uzdevumiem bija pēc krājuma grāmatās ierakstītajām ziņām arhīvā atrast attiecīgo priekšmetu un to parādīt komisijai. «Mums ir 48 šādas krājumu reģistrācijas grāmatas, kurās ierakstīti visi muzeja priekšmeti. Līdz ar muzeja remontu mums gan šajās grāmatās ir maza nepilnība – ir lietas, kurām ailīte «kur atrodas» nav aizpildīta, taču, neskatoties uz to, mēs tikām galā ar uzdevumu,» stāsta G.Grase. Vēl viena lieta, par kuru muzejniekiem bija jāsaka – nē, ir tā, ka krājuma darbiniekiem darba telpas ir iekārtotas telpās, kur atrodas eksponāti. «Noteikumi paredz, ka tā nedrīkst būt, taču jau pērn solījām Muzeju pārvaldei, ka pašvaldība apņemas šo lietu risināt. Šoreiz vērtēšanā bija klāt arī domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, kuram komisija uzdeva jautājumu, vai pašvaldība savu solījumu nav aizmirsusi,» stāsta G.Grase, piebilstot, ka pašvaldība par to nav aizmirsusi un šobrīd ir doma, kā jautājumu varēs atrisināt, kad Sporta servisa centrs pārcelsies uz Zemgales olimpisko centru, bet viņu telpas tiks atvēlētas muzeja krājuma darbiniekiem. «Taču neskatoties uz šīm nepilnībām, Kultūras ministrijas darbinieki uzteica pašvaldības darbu, novērtējot rūpes par savu muzeju un ieguldījumus tā attīstībā, piebilstot, ka citu pašvaldību muzeju darbinieki mūs var tikai apskaust. Tā tiešām ir, mēs esam ļoti pateicīgi savai pašvaldībai,» teic G.Grase.
Akreditācijas komisija tagad izvērtē un saliek visus punktus uz «i». Taču vērtējums Latvijas muzeju padomei tiks prezentēts tikai 28. aprīlī, tad arī uzzināsim akreditācijas rezultātu. «Protams, būs mums arī aizrādījumi, taču nekādi lielie šķēršļi nevar būt, lai mēs tiktu akreditēti uz nākamajiem pieciem gadiem,» teic G.Grase.
Foto: Ivars Veiliņš