16.5 °C, 0.6 m/s, 86.1 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraMuzejā apskatāma izstāde par Pētera Pirmā lielo ekspedīciju
Muzejā apskatāma izstāde par Pētera Pirmā lielo ekspedīciju
28/11/2008

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā durvis vērusi šā gada pēdējā izstāde – «Esmu māceklis, meklēju skolotājus» jeb «Pētera Pirmā Lielā sūtniecība». Muzeja apmeklētājiem izstāde par Krievijas valdnieka ekspedīciju Eiropā un tās rezultātiem iespējams apskatīt līdz pat 20. decembrim.

Ritma Gaidamoviča

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzejā durvis vērusi šā gada pēdējā izstāde –
«Esmu māceklis, meklēju skolotājus» jeb «Pētera Pirmā Lielā
sūtniecība». Muzeja apmeklētājiem izstāde par Krievijas valdnieka
ekspedīciju Eiropā un tās rezultātiem iespējams apskatīt līdz pat
20. decembrim.

 

«Esmu māceklis, meklēju skolotāju» ekspozīciju
veido 18 stendi, kas atspoguļo Lielās sūtniecības posmus jeb Pētera
Pirmā ekspedīciju pa Eiropu, ko viņš ieguvis un iemācījies no
ceļojumiem pa dažādām valstīm, kādi ir Lielās sūtniecības rezultāti
Krievijā. Īpaša uzmanība šoreiz pievērsta Latvijas teritorijai.

Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere
informē, ka Pēterim Pirmajam ar Jelgavu jeb kādreizējo Mītavu ir
liela saistība. «Mītava bija viena no tām vietām, kuru Pēteris
Pirmais bija iekļāvis savā ekspedīcijas maršrutā, tajā bija
iekļauta arī Rīga, taču viņš pats atzina, ka tieši Mītavā viņu
vislabāk uzņēmuši,» tā M.Kaupere.

Viens no izstādes veidotājiem atklāj, ka tieši
Latvija bija pirmā vieta Rietumos, kur Pēteris Pirmais
piestāja.

Izstādē apskatāmas dažādas liecības par Pētera
Pirmā lielo ekspedīciju, liela vērība pievērsta tieši tam, ko viņš
no šī ceļojuma guvis un aizvedis uz Krieviju, ko vēlāk īstenojis
praksē. Piemēram, Krievijas simboliku: trīskrāsu karogu un Andreja
karogu, kam pamatā ir holandiešu trīskrāsu karogs un skotu
Sv.Patrika karogs, jaunu finanšu un lietvedības sistēmu, kā arī
monētu namus Maskavā un Sanktpēterburgā, regulāru diplomātisko
dienestu ar pilnvarotajām vēstniecībām Eiropas valstu
galvaspilsētās, pašvaldības elementus, zinātni Krievijā, kara un
laicīgās skolas, speciālās skolas un bibliotēkas, jaunu krievu
šriftu un grāmatu iespiešanas tehniku, krievu presi, arhīvus un
kartogrāfiju, jauno laika skaitīšanu un kalendāru, krievu
glezniecības un grafikas skolas, pirmos Krievijas ordeņus un
muzejus. Mītavā Pēteris Pirmais iegādājās pirmo priekšmetu savai
rietumu kultūras kolekcijai – bendes cirvi.

Zināšanas un iespaidi, ko ieguva sūtniecības
laikā, kļuva par gandrīz visu Krievijas valsts un tās iedzīvotāju
dzīves (arī sadzīves ieradumu) kardinālo reformu pamatu. Tās
izmantoja, lai izveidotu regulāro armiju un kara floti,
admiralitāšu, lietuvju, metālapstrādes rūpnīcu, tekstilfabriku un
papīrfabriku tīklu, jauno galvaspilsētu Sanktpēterburgu pēc
Holandes Amsterdamas parauga, jaunas valsts pārvaldes institūcijas
– kolēģijas.

Oficiālais Lielās sūtniecības iemesls bija
Krievijas militārās savienības pret Turciju noslēgšana. Lielākā
daļa 19.gadsimta autoru par galveno Pētera Pirmā mērķi uzskatīja
jūrniecības izpēti.

Savukārt pēc mūsdienu vēsturnieku domām, par
galvenajiem sūtniecības mērķiem kļuva zināšanu iegūšana un
profesionāļu vervēšana turpmāko reformu veikšanai. Ne velti Pētera
mazajā zīmogā, kas bija īpaši izgatavots Lielajai sūtniecībai, bija
iegravēts: «Esmu māceklis, meklēju skolotājus».

Foto: Ivars Veiliņš