20.4 °C, 3.9 m/s, 66.6 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraMuzejā apskatāmas bijušās jelgavnieces gleznas
Muzejā apskatāmas bijušās jelgavnieces gleznas
03/01/2008

Vēl līdz 13. janvārim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja Izstāžu zālē jelgavniekiem ir iespēja apskatīt mākslinieces bijušās jelgavnieces Vitas Mercas gleznu izstādi. Tajā aplūkojami gandrīz 40 mākslinieces darbi, kuros redzamas dažādas ainavas un klusā daba.

Ritma Gaidamoviča

Vēl līdz 13. janvārim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzeja Izstāžu zālē jelgavniekiem ir iespēja apskatīt
mākslinieces bijušās jelgavnieces Vitas Mercas gleznu izstādi. Tajā
aplūkojami gandrīz 40 mākslinieces darbi, kuros redzamas dažādas
ainavas un klusā daba.

Muzeja direktores vietniece Marija Kaupere stāsta, ka V.Merca
Jelgavā nodzīvojusi vairāk nekā 10 gadus, bijusi Jelgavas
Mākslinieku organizācijas biedre. Arī vēlāk, pārceļoties uz Rīgu,
vēl šad un tad piedalījusies Jelgavas mākslinieku izstādēs.
Izstādes atklāšanā māksliniece sacīja, ka muzeja Izstāžu zālē
jūtoties kā mājās.
V.Mercas izstādē eksponētas gandrīz 40 mākslinieces gleznas. Tajās
redzami dažādi ainavu un klusās dabas skati. Māksliniece savā darbā
izmantojusi audeklu un eļļas krāsas. Daļa muzejā aplūkojamo gleznu
tapušas Itālijas brauciena izjūtu iespaidā. Tajās redzami Itālijas
dabasskati un kalni.
«V.Merca ir viena no tām māksliniecēm, kas ļoti strauji un
pārliecinoši ienākusi Latvijas glezniecībā. Viņa un viņas darbi jau
bija pamanīti, atzīti un diezgan slavēti līdz ar pirmo izstādi,
kurā māksliniece sevi pieteica ar audeklu «Klusā daba. Veltījums
māksliniekam J.Liepiņam». Jāatzīst, ka tā nemaz tik bieži negadās,»
tā par mākslinieci katalogā norāda mākslas zinātniece Ingrīda
Burāne.
«Māksliniece ir ļoti sievišķīga gleznotāja – to viņa arī no pašiem
pirmsākumiem saglabājusi savos darbos. Viņa visu uztver ļoti smalki
un brīžiem pat jutekliski, bet tajā pašā laikā tas nav salkani –
bieži vien glezniecībā, sakot vārdu «sievišķīgi», daudzi
apvainojas, jo domā, ka tas ir pārāk skaisti un saldi, taču viņas
darbos tā nav. V.Mercas darbos «sievišķīgi» nozīmē, ka viņa vienmēr
pamana tādus smalkumus, ko, iespējams, vīrietis nemaz nepamanītu.
Tas redzams viņas gleznās, kur galvenokārt attēlotas dažādas
ainavas un klusā daba, kur viņa pavisam ikdienišķās lietās
pamanījusi kaut ko saistošu. Piemēram, miglā vai rīta rasā to īpašo
un pirmreizīgo, ko tā slēpj un kas nāk no dabas. Vai klusajā dabā
kāds auglis, kuram interesanta forma vai izliekums. Viņa to visu
meistarīgi prot ielikt gleznā, lai nepazustu šis vienreizīgums. Arī
krāsu izvēlē māksliniece ir ļoti smalka. Tā īsumā var raksturot
V.Mercas daiļradi,» teic M.Kaupere.
«V.Merca ir ļoti paškritiska pret saviem darbiem. Izstādes
atklāšanā mākslinieces draudzene teica, ka viņa bijusi klāt, kad
V.Merca dedzina savus darbus, atzīstot, ka tie nav tādi, kas rādāmi
citiem. Arī pati māksliniece atklāšanas reizē atzinusi, ka viņa nav
pārliecināta, vai tas, ko viņa dara, ir pareizi un labi, piebilstot
– ja no izstādes, kurā apskatāmas gandrīz 40 gleznas, vēsturei
paliks divas, trīs vai pat viena, arī tas būšot ļoti daudz.
Protams, tā jau vienmēr ir, jo ne jau viss paliek kā pats labākais.
Arī tas, ka mākslinieks ir paškritisks, nav slikti – tas nozīmē, ka
viņš tomēr nav sajūsmā par katru uzvilkto līniju, bet prot
novērtēt, kas tiešām ir īsti labs un kas varbūt nav izdevies
perfekti. Taču pārāk paškritiskam māksliniekam arī nevajadzētu būt,
lai tādējādi nenodarītu sev pāri,» piebilst M.Kaupere.