2.9 °C, 3.8 m/s, 93.3 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraMuzejā – Elzas Radziņas piemiņas lietas
Muzejā – Elzas Radziņas piemiņas lietas
17/01/2008

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja darbinieki saņēmuši teātra karalienes, bijušās jelgavnieces, nu jau aizsaulē aizgājušās Elzas Radziņas piemiņas lietas, kas patlaban glabājas muzeja krātuvē, bet ar laiku tās jelgavniekiem būs apskatāmas arī muzeja ekspozīcijā.

Ritma Gaidamoviča

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
darbinieki saņēmuši teātra karalienes, bijušās jelgavnieces, nu jau
aizsaulē aizgājušās Elzas Radziņas piemiņas lietas, kas patlaban
glabājas muzeja krātuvē, bet ar laiku tās jelgavniekiem būs
apskatāmas arī muzeja ekspozīcijā.

Muzeja galvenais krājuma glabātājs Andrejs Dābols stāsta, ka
sadarbība ar E.Radziņu un viņas dzīvesbiedru Oļģertu Šalkoni
notikusi jau aktrises dzīves laikā. Jelgava ir aktrises dzimtā
pilsēta, tāpēc gan Ģederta Eliasa muzejā, gan Ādolfa Alunāna
memoriālajā mājā norisinājušies dažādi pasākumi, kuros
piedalījusies arī aktrise, savukārt lielajās jubilejās muzeja
darbinieki viesojušies pie viņas.
«Lielākā daļa mākslinieces fotogrāfiju un piemiņas lietu pēc viņas
nāves nonākušas E.Smiļģa Teātra muzejā, bet daļa mantu palikušas
dzīvesbiedram. Sākumā O.Šalkonis aktrises dzimtajai pilsētai
Jelgavai vēlējās dāvināt tikai teātra karalienes portretu, taču,
kad mēs ieradāmies pēc solītās gleznas, dzīvesbiedrs atklāja, ka
viņš muzejam varētu dāvināt vēl kādu piemiņas lietu,» stāsta
A.Dābols.    
Tā nu muzejā patlaban jau nonākusi E.Radziņai savulaik dāvināta
simboliska Jelgavas atslēga ar pilsētas ģerboni. Tā darināta no
koka, un aktrise atslēgu saņēmusi no Jelgavas bijušā domes
priekšsēdētāja Ulda Ivana vienlaikus ar titulu «Jelgavas goda
pilsone»; papīra nazītis, ar ko aktrise atvērusi saņemtās vēstules
– visticamāk, nazīti kā suvenīru viņa atvedusi no kāda ārzemju
brauciena; svečturi ar svecīti, kas aizdegta aktrises viņsaulē
aiziešanas brīdī, un kalendārs ar dzīvesbiedra ierakstu 2005. gada
18. augustā: «4.30 mirusi Elza.»
Muzejā nonācis arī māksliniecei astoņdesmitajos gados Latvijas
Nacionālā teātra (LNT) dāvinātais krēsls, kā arī LNT kostīmu
mākslinieces Margas Spertāles veidotā skulptūra, kas veltīta
aktrises debijai Žoržas Sandas lomā izrādē «Vasara Noānā». Vēl
muzejā nonākuši aktrises portreti: Laimdoņa Grasmaņa glezna – Elza
Radziņa Stellas lomā izrādē «Mīļais melis» –, kas tapusi 1967.
gadā, mākslinieces Alises Zvirbules 1976. gadā gleznotais portrets,
aktrises 60. dzimšanas dienas jubilejas plakāta oriģināls (1977),
kuru darinājis LNT galvenais mākslinieks Gunārs Zemgals, Valda
Brauna fotokolāža. Muzeja krājumā tagad atrodas arī divas no
daudzajām aktrisei pasniegtajām dāvanām – Pāvila Šenhofa glezna
«Tauriņu deja» (1997) un Leļļu teātra galvenā leļļu meistara
Arnolda Burova darināta lelle «Spēlmanis», kā arī E.Radziņas
krelles ar krustiņu.
«O.Šalkonis mums ir apsolījis arī lielu cēlkoka kumodi, kas
saglabājusies no pirmskara laikiem, kad E.Radziņa dzīvoja Jelgavā.
Kumode ir restaurēta un labā stāvoklī, tikai ir nelielas problēmas,
lai to dabūtu laukā no dzīvokļa. Bet ceram, ka drīzumā arī kumode
nonāks pie mums,» tā galvenais krājuma glabātājs.
Ar šiem vērtīgajiem mākslas darbiem un piemiņas lietām muzejs ir
ievērojami papildinājis savu krājumu, gūstot iespēju gan nākotnē
papildināt ekspozīciju, gan veidot E.Radziņai veltītas
izstādes.
Muzejs ir pateicīgs aktrises dzīvesbiedram O.Šalkonim par rūpēm
mākslinieces piemiņas saglabāšanā.