22.8 °C, 1.9 m/s, 64.5 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraMuzejā – latviešu strēlnieku vēstuļu un fotogrāfiju izstāde
Muzejā – latviešu strēlnieku vēstuļu un fotogrāfiju izstāde
15/07/2014

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā durvis vērusi jauna izstāde –«Gaidi mani…» – fotogrāfijas un vēstules par Latviju un latviešiem Pirmajā pasaules karā. Izstāde apskatāma līdz 28. septembrim.

www.jelgavasvestnesis.lv

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejā durvis vērusi jauna izstāde –«Gaidi mani…» –
fotogrāfijas un vēstules par Latviju un latviešiem Pirmajā pasaules
karā. Izstāde apskatāma līdz 28. septembrim.

Pirmais pasaules karš (1914 – 1918) bija 20.
gadsimta vēstures fenomens, kas dziļi ietekmēja daudzu tautu
likteņus un sabiedrības attīstības pamattendences. Antantes uzvara
karā līdz nepazīšanai pārveidoja «veco Eiropu» – sabruka
Austroungārijas un Osmaņu impērija, Krievija un Vācija bija
novājinātas. Visdziļākās pārmaiņas skāra Austrumeiropu, kurā
izveidojās jaunas nacionālās valstis, arī Latvijas Republika.

Pirmā pasaules kara sākumam raksturīgās masu
atbalsta demonstrācijas centrālajai varai karā iesaistītajās
valstīs drīz vien saskārās ar skarbo realitāti no frontes
ziņojumiem – kritušie, ievainotie, izpostītās pilsētas un ceļi.
Daļa šīs informācijas nesēju bija no frontes un okupētajām
teritorijām sūtītās vēstules un pastkartes. Vairākums šo pastkaršu
un vēstuļu autoru bija latviešu strēlnieki, kas sevi ar zelta
burtiem ir ierakstījuši pasaules un Latvijas militārajā vēsturē un
kuru patriotisms Latvijas valstij izšķirīgos brīžos nodrošināja
Latvijas Republikas neatkarību, informē Ģederta Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzejs. Dažādas bija pasta funkcijas kara
apstākļos, kā arī veidi, kā līdz adresātam nonāca konkrētās
personas vai organizācijas sūtījums. Jau no pirmajām kara dienām
visus pasta sūtījumus kontrolēja kara cenzūra, kas, maldinot
ienaidnieka spiegus, pasta iestādēs sāka lietot «mēmos zīmogus».
Latviešu strēlnieki saziņai ar tuviniekiem izmantoja karalauka
pasta pakalpojumus. Savukārt pēc pirmajām Krievijas armijas
neveiksmēm frontē daudzi karavīri nonāca gūstā, par ko liecina ar
Sarkanā Krusta palīdzību uz mājām nosūtītās vēstules.

Dzīve turpinājās arī vācu armijas ieņemtajā
Kurzemē – darbojās vācu Austrumapgabala pasta iestādes, kara
cenzūra. Savukārt vācu karavīru saraksti organizēja vācu armijas
karalauka pasts, kura nodaļas atzīmētas ar dažādiem numuriem,
Jelgavā – Feldpost No214.

Muzejs informē, ka izstādes idejas un
realizācijas autors ir Aivars Cimermanis. Izstādē eksponētas
pastkartes un vēstules no viņa privātās kolekcijas. Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs izsaka pateicību A.Cimermanim
par izstādes organizēšanu.

Foto: no muzeja arhīva