Šogad aprit 130 gadi, kopš Jelgavā darbojas slimnīca «Ģintermuiža», un, godinot šo gadadienu, 14. novembrī pulksten 16 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notiks publiska lekcija «Ludviga Katerfelda loma garīguma un garīgās veselības veicināšanā», kurā muzeja speciāliste Teika Putna stāstīs par L.Katerfelda lomu šīs slimnīcas dibināšanā.
Jelgavas muzejā informē, ka L.Katerfelds, pilnā vārdā Ludvigs Traugots Kristiāns Frīdrihs Katerfelds, daudziem ir pazīstams kā Jelgavas Svētā Jāņa baznīcas mācītājs un «Tabora» – pirmās garīgo slimnieku dziedinātavas Kurzemē – dibinātājs. Visu mūžu L.Katerfelds darbojās jomās, kas saistītas ar cilvēku garīgās un materiālās labklājības uzlabošanu – apceļojot Vāciju 19. gadsimta sešdesmitajos gados, L.Katerfelds iepazinās ar vājprātīgo namu darbu.
L.Katerfelda darbības laikā pārmaiņas notika arī Svētā Jāņa baznīcā – baznīcēniem tā tika atvērta ne tikai svētdienas priekšpusdienā, bet arī citās dienās, un draudzes locekļi tika iesaistīti sabiedriskos pasākumos. Viņš nodibināja biedrību paklīdušām sievietēm, dzērājiem, klaidoņiem un bijušajiem cietumniekiem un veica citus sabiedriski nozīmīgus darbus. Tāpat mācītāju sinode jeb garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām deva L.Katerfeldam rīkojumu izveidot iestādi «plānprātīgiem, epileptiķiem un dumjiem», kuru atklāja 1887. gadā un nosauca par «Taboru». L.Katerfelds panāca, ka «Tabora» statūtos 1888. gadā iekļāva paragrāfu, kas ļāva tā sastāvā dibināt garā vājo dziedniecības iestādi, lai ārstētu akūtos slimniekus – 1901. gadā atklāja šādu iestādi un nosauca par Vājprātīgo iestādi pie «Tabora», 1902. gadā to pārdēvēja par Vājprātīgo iestādi pie Jelgavas, bet 1907. gadā par «Ģintermuižu», kā to mēs zinām šobrīd.
Lekciju «Ludviga Katerfelda loma garīguma un garīgās veselības veicināšanā» Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā bez maksas aicināts apmeklēt ikviens interesents.
Foto: no muzeja arhīva
5.7 °C,
0.6 m/s,
86.2 % 
5.7 °C,
0.6 m/s,
86.2 %