Pilsētā

Līdz 25. janvārim Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde «Pirmā pasaules kara liecības», kas tapusi, sagaidot Ziemassvētku kauju 100. gadadienu. Ekspozīcija atspoguļo daļu no muzeja krājumā atrodamajām vēstures liecībām par latviešu tautai tik nozīmīgajiem 100 gadus senajiem notikumiem.

«Ekspozīcijas pamatā ir privātkolekcionāra Ērika Narkevica
muzejam glabāšanā nodotie aukstie ieroči – 19 dažādi pasaules
valstu armiju durkļi. Apmeklētāji redzēs arī priekšmetus no muzeja
krājuma – durkļus, metāla bruņu plāksni ar šaušanas ambrazūru no
Ložmetējkalna vācu pozīcijām un strēlnieku izgatavotos priekšmetus
– pelnu traukus, gredzenu, šķiltavas, kā arī mācību šauteni, kas
ļaus gūt priekšstatu, ar kādu ieroci pamatā bija apbruņoti latviešu
strēlnieki tajās tālajās dienās pirms 100 gadiem,» stāsta Ģederta
Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma
glabātājs vēsturnieks Aldis Barševskis. Izstādē apskatāmas arī
dzeloņdrāšu griežamās šķēres un pats dzeloņdrāšu fragments, kā arī
zobens. Minētie priekšmeti muzeja krājumā nonākuši 20. gadsimta
60.–70. gados. «Tie, protams, nav visi ar Pirmo pasaules karu
saistītie priekšmeti muzejā, bet mēs izvēlējāmies raksturīgākos,
kas tiešāk saistīti ar Ziemassvētku kaujām, Ložmetējkalnu,
Tīreļpurvu. Pārējo var aplūkot ekspozīcijā par Jelgavu Kurzemes
guberņas laikā muzeja 1. stāvā,» aicina A.Barševskis. Ieroči
izstāžu zālē novietoti pēc karojošo pušu piederības principa: pa
labi no ieejas zālē – Vācijas, Austroungārijas un to sabiedroto
armijās lietotie, zāles pretējā pusē – Antantes valstu aukstie
ieroči un strēlnieku fotogrāfijas pie tiem. Latviešu strēlnieki
bija bruņoti ar Krievijas un pārējo Antantes valstu ieročiem. Daži
durkļi ir reti, un to modeļi ir izstrādāti vēl 19. gadsimta 70. –
80. gados. «Izstādes apmeklētāji var apskatīt arī slaveno vācu
roboto durkli, kura nēsātājam draudēja pamatīgas nepatikšanas no
mūsu strēlnieku vai, piemēram, franču kareivju puses. Šādi gadījumi
aprakstīti Remarka slavenajā romānā «Rietumu frontē bez pārmaiņām»
un Grīna «Dvēseļu putenī», tāpat arī strēlnieku atmiņu stāstos,»
stāsta muzeja galvenais krājuma glabātājs.

Vitrīnās līdzās priekšmetiem eksponētas tā laika fotogrāfiju un
pastkaršu digitālas kopijas, drukātas uz papīra, kas raksturo
notikumus mūsu novadā no 1915. līdz 1918. gadam – gan Ziemassvētku
kaujas, gan latviešu strēlniekus, gan Antantes valstu, gan Vācijas
un Austroungārijas armiju apbruņojumu. «Liela daļa no redzamajiem
attēliem stāsta par Jelgavu vācu okupācijas laikā no 1915. līdz
1918. gadam – pastkartes, fotogrāfijas, sagrautās ēkas, vācu
karavīri un medicīnas personāls, mūsu pilsētas pirmās
aerofotogrāfijas, arī objekti, kurus atjaunoja vai uzbūvēja no
jauna vācu okupācijas laikā. Interesenti un kolekcionāri tādas
fotogrāfijas vēl joprojām var atrast interneta vietnēs un
portālos,» stāsta muzejā. Ekspozīcijā apskatāmas arī zīmīgas ainas
no Vācijas ķeizara Vilhelma un kroņprinča vizītēm Jelgavā 1916. un
1917. gadā.  Frontes fotogrāfi Jelgavu jeb Mītavu, kā toreiz
vācieši un citi to dēvēja, bija visai pamatīgi iemūžinājuši visos
četros gadalaikos. Attēlos redzami arī slavenie 1917. gada plūdi un
arī vienas unikālas 1915. gadā uzņemtas fotogrāfijas kopija –
Jelgavas brīvprātīgie ugunsdzēsēji, dežurējot Jelgavas ielās, lai
pasargātu pilsētu no nodegšanas pirms vācu karaspēka ienākšanas
pilsētā. Pie aerofotogrāfijām eksponēts rets oriģināls foto no
muzeja krājuma ar Jelgavas panorāmu, kas uzņemta četrus metrus virs
zemes ar vācu aerofoto izlūkošanas kameru Pirmā pasaules kara
gados. Panorāmā pie katras augstākas ēkas silueta vācu valodā
pievienots paskaidrojošs uzraksts.

Foto: Austris Auziņš