30.2 °C, 3.3 m/s, 38.8 %

Pilsētā

Muzejam vairāki jauni eksponāti
18/03/2018

Aizvadītajā gadā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumu papildinājuši 788 jaunieguvumi – 83 procentus no tiem veido dažādi priekšmeti, bet pārējie 17 ir mākslas darbi. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina ar dažiem no jaunumiem.

«Lielākā daļa jaunieguvumu ir dāvinājumi – cilvēki muzejam
nesavtīgi dāvina vērtīgus priekšmetus. Kopš 2000. gada muzeja
krājumu papildinājuši daudzi nozīmīgi jaunieguvumi, piemēram,
ievērojami kuplinājusies ekspozīcija par Jelgavas 3. kājnieku
pulku, kas mūsu pilsētai ir nozīmīgi,» stāsta Ģ.Eliasa Jelgavas
Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis
Barševskis. Savukārt vieni no vērtīgākajiem 2017. gada
jaunieguvumiem ir 1930. gadu nogales Latvijas Atzinības krusta
ordenis, gleznotāja Ģ.Eliasa studiju laika pašportrets, vēsturiski
fotoattēli ar kara izpostīto Jelgavu, kokgriezumi, kuros attēloti
Rūdolfa Blaumaņa un Ādolfa Alunāna joku lugu tēli, kā arī apjomīga
knipelēšanas piederumu kolekcija.

Tāpat sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes un LLU
studentiem muzejam arvien ir iespēja paplašināt vēsturisko un
zinātnisko izdevumu krājumu. «Pētnieki, kas darbu izstrādei izmanto
muzeja krājumu, vēlāk mums dāvina savus pētījumus, grāmatas,»
norāda A.Barševskis. Muzeja krājumā nonāk arī vērtīgākie skolēnu
izstrādātie zinātniski pētnieciskie darbi – pērn, piemēram, to
papildināja Spīdolas ģimnāzijas skolnieces Agneses Ločmeles
izveidotais Jelgavas rātsnama makets. «Diemžēl ne visu, ko muzejam
piedāvā, mums ir iespēja ievietot krājumā – primāri mēs izvērtējam,
kas ir nozīmīgs mūsu pilsētai un reģionam. Esam ļoti pateicīgi par
cilvēku atsaucību – muzeju uzrunā arī trimdas latvieši, un daudzus
vērtīgus arheoloģiskos priekšmetus esam saņēmuši no vēsturnieka
Andra Tomašūna,» atklāj muzeja galvenais krājuma glabātājs.
Ikvienu, kas vēlas ko piedāvāt muzeja krājumam, viņš aicina
iepriekš sazināties. «Mēs ļoti lūdzam atsaukties cilvēkus, kuriem
ir Jelgavas 3. kājnieku pulka krūšu nozīmīte – tas būtu ļoti
vērtīgs ieguvums,» papildina A.Barševskis.

 

Tilts no hercogistes uz Latvijas valsti

Muzejs savu krājumu ir papildinājis ar 1930. gadu nogales
Latvijas Atzinības krusta ordeni. Šobrīd Atzinības krusts ir viens
no Latvijas valsts apbalvojumiem, ko pasniedz par sevišķiem
nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un
izglītības darbā, kā arī par tēvzemes mīlestību, taču šī
apbalvojuma vēsture ir daudz senāka par mūsu valsts vēsturi.
«Atzinības ordeni kā elitāru un limitētu apbalvojumu 1710. gadā
dibināja Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Vilhelms Ketlers,»
stāsta muzeja Vēstures nodaļas speciālists Marjus Zaļeckis.
Hercogistes ordenim bija tikai viena šķira, un tā kavalieru skaits
nedrīkstēja pārsniegt 24. M.Zaļeckis ir izpētījis, ka, iespējams,
hercogs šī ordeņa dibināšanai iedvesmojies no Prūsijas Melnā Ērgļa
ordeņa – tas 1701. gadā tika dibināts, godinot jaunizveidoto
Prūsijas karalisti un pirmā karaļa kronēšanu. Tieši šajā laikā
Kurzemes hercogs Frīdrihs uzturējās Berlīnē, jo Kurzemē risinājās
Lielais Ziemeļu karš. Taču Atzinības ordeņa vēsture bija neilga –
1711. gadā pēc F.V.Ketlera nāves Kurzemes hercogistes Atzinības
krusts, ar kuru tika apbalvoti vien 18 cilvēki, beidza
pastāvēt.

Apbalvojums tika atjaunots 1938. gadā, un Jelgavas muzeja
pastāvīgo ekspozīciju pērn papildinājis tieši 1930. gadu nogales
Atzinības krusta ordenis. «Ulmaņlaika ideologi, kas meklēja
valstiskuma saknes, atjaunojot šo apbalvojumu, tā uzbūvēja sava
veida tiltu uz hercogisti. Ja toreiz viņi šo apbalvojumu nebūtu
atjaunojuši, šaubos, vai tas pastāvētu šobrīd. Hercogistes laikā
Atzinības ordenis bija limitēts apbalvojums, taču Latvijas
Republikas laikā tas kļuva masveidīgāks, jo parādījās vairākas tā
šķiras,» norāda M.Zaļeckis. Jelgavas muzeja ekspozīcijā apskatāmais
Atzinības krusta ordenis atbilst 4. vai 5. ordeņa pakāpei – šo abu
šķiru krusti vizuāli bija identiski, atšķīrās tikai to nēsāšanas
veids: 4. šķiras ordeni nēsāja krūšu kreisajā pusē lentē ar rozeti,
bet 5. šķiras krustu – krūšu kreisajā pusē lentē bez rozetes. Tas
ir emaljēts Maltas krusts ar bumbiņām astoņās virsotnēs un
savstarpēji savītiem gredzeniem stūros.

Taču arī 1938. gadā atjaunotā apbalvojuma mūžs nebija ilgs – tas
beidza pastāvēt Otrā pasaules kara dēļ. M.Zaļeckis zina teikt, ka
Atzinības krusta ordenis pirmās Latvijas laikā piešķirts ap 2000
cilvēku, tostarp māksliniekam Vilhelmam Purvītim, komponistam
Jāzepam Vītolam, dzejniecei un dramaturģei Aspazijai. Tāpat šī
ordeņa kavalieri ir vairāki jelgavnieki – Jelgavas Valsts skolotāju
institūta direktors Eduards Pētersons, Latvijas Sarkanā Krusta
Jelgavas slimnīcas un Jelgavas Žēlsirdīgo māsu skolas direktors
Dāvids Bīskaps, Jelgavas Ģintermuižas slimnīcas direktors ārsts
Kristaps Neibergs, Jelgavas 3. kājnieku pulka vecākais ārsts
pulkvežleitnants Jānis Manass un citi.

Jelgavas muzejs ordeni iegādājās antikvariātā. «Ja tajā ciešāk
ieskatās, var redzēt, ka ordenis bijis līmēts, turklāt – neprecīzi.
Taču šis fakts vien apliecina apbalvojuma oriģinalitāti,» vērtē
muzeja speciālists.

Atzinības krustu līdzās Viestura ordenim atkārtoti atjaunoja
2004. gadā. «Manuprāt, šis apbalvojums Jelgavai, ko mēs saucam par
bijušās hercogistes centru, ir nozīmīgs, jo tas ir tieši saistīts
ar hercogistes laiku. Šis ir simbols, kas izturējis laika pārbaudi
un ieņem vietu Latvijas ordeņu vidū,» uzsver M.Zaļeckis.
Jāpiebilst, ka muzejs skolēniem piedāvā arī lekciju par Atzinības
krusta ordeņa vēsturi.

Gan par Atzinības krusta ordeni, gan citiem interesantiem muzeja
priekšmetiem vairāk var uzzināt Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un
mākslas muzeja mājaslapā www.jvmm.lv, sadaļā «Lasītava», ko
regulāri papildina muzeja speciālistu raksti.

 

 

Eliass pašportretus gleznoja tikai jaunībā

Pērn muzeja krājumu papildinājis senākais zināmais latviešu
gleznotāja Ģ.Eliasa, kura vārdā nosaukts Jelgavas Vēstures un
mākslas muzejs, pašportrets. To mākslinieks varētu būt gleznojis
studiju laikā Briselē 1909.–1910. gadā. «Muzeja krājumā ir vairāk
nekā 700 Eliasa gleznu, un šis ir jau ceturtais mākslinieka
pašportrets. Eliass pašportretus gleznoja tikai jaunībā, un šādi
agrīni darbi ir ļoti vērtīgi – tie ir kā atskaites punkts, kas
parāda, kā veidojas mākslinieka rokraksts. Muzeja ekspozīcijā ir
arī citi viņa studiju laika darbi, taču pašportreti ir ļoti
nozīmīga mākslinieka radošās biogrāfijas sastāvdaļa,» vērtē
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece
Marija Kaupere.

Nelielā eļļas glezna muzeja krājumā nonākusi no mākslinieka
Jurģa Skulmes privātkolekcijas – gleznu muzejs iegādājās no
mākslinieka atraitnes. «Pašlaik pašportrets tiek restaurēts, bet tā
stāvoklis nav kritisks. Pēc restaurācijas to ievietosim Eliasam
veltītajā ekspozīcijā Jelgavas muzejā,» skaidro M.Kaupere. Gleznas
restaurācijas darbus veic muzeja stājglezniecības restauratore
Saiva Kuple.

Muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis papildina,
ka 2017. gadā muzejs kopumā restaurējis 17 gleznas. «Tāpat
pastāvīgi notiek mākslas darbu sakārtošana, piemēram, ielogojam
jaunos rāmjos, lai varam apskatei piedāvāt līdz šim neredzētus un
kvalitatīvus darbus,» tā viņš.

 

 

Top Jelgavas cukurfabrikas stāsts

Jelgavas cukurfabrika tika likvidēta 2007. gadā, un 2010. gadā
fabrika Jelgavas muzeja krājumā nodeva izstādi par cukurfabrikas
vēsturi, tostarp fotoattēlus, dokumentus un dažādus priekšmetus,
piemēram, apbalvojumus, produktus. «Jelgavas muzeja pastāvīgajā
ekspozīcijā jau ir Jelgavas cukurfabrikai veltīta sadaļa, taču
vietas trūkuma dēļ mums nav iespējas to izvērst,» skaidro muzeja
direktores vietnieks Gints Putiķis. Viņš norāda, ka savulaik dažas
personas izrādīja interesi par ekspozīciju, kas mantota no
cukurfabrikas, taču tālākas rīcības par iespēju izveidot no muzeja
atsevišķu cukurfabrikai veltītu ekspozīciju nebija. «Pirms diviem
gadiem muzeju uzrunāja zemnieku saimniecības «Sējas» īpašnieks Āris
Burkāns – viņš nāca klajā ar ideju veidot ekspozīciju par cukura
ražošanas tradīcijām Mazmežotnes muižā.

Muzejs no plašās kolekcijas par cukurfabriku izraudzījās
materiālus ekspozīcijai un iekļāva tos Nacionālajā muzeju krājuma
kopkatalogā, bet vēlāk ekspozīcija tiks nodota zemnieku
saimniecībai «Sējas», kas savukārt strādās pie izstādes koncepcijas
izveides. «Šī ir sava veida parāda atdošana Jelgavas krāšņajai
rūpniecības vēsturei,» vērtē G.Putiķis. Viņš papildina, ka
ekspozīcija Mazmežotnes muižā varētu tikt atklāta jau oktobrī vai
novembrī, un tā varētu būt pirmā cukura ražošanas tradīcijām
veltītā ekspozīcija Latvijā.

G.Putiķis norāda, ka Jelgavas cukurfabrika, kuras pamatakmeni
iemūrēja pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, tika
atklāta 1926. gada 14. novembrī. Darbības sākumā tā piedzīvoja
finansiāli ne tik veiksmīgus brīžus – bija arī gadi, kurus fabrika
beidza ar finansiāliem zaudējumiem, taču 1934. gadā Latvija pilnībā
nodrošināja iekšzemes patēriņu ar Latvijas zemnieku saimniecībā
izaudzēto cukurbiešu cukuru, bet 1935. gadā Latvija kļuva par
cukura eksportētājvalsti.

 

 

Neparasts dāvinājums – knipelēšanas piederumi

Neparasts dāvinājums, ko muzejs saņēma pērn, ir daiļamatniecības
meistares Marijas Konovas knipelēšanas piederumi – viņa muzeja
krājumā nodevusi vairāk nekā 90 dažādus knipelēšanas piederumus,
tostarp knipelītes, spilventiņu, uz kāda mežģīnes darināja, savu
meistara diplomu un citas ar šo rokdarbu tehniku saistītas lietas,
ko viņa atvedusi no Krievijas, Beļģijas, Somijas, Itālijas un citām
valstīm. Senākie piederumi ir no 19. gadsimta, bet pārējie ir 20.
gadsimta.Muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis
norāda, ka līdz šim muzeja krājumā šādu priekšmetu nav bijis, tāpēc
tie varētu būt vērtīgi daiļamatniecības pētniekiem.

 

 

Joku lugu tēli

ASV latvietis Jānis Reveliņš no Ilinoisas štata muzejam
uzdāvināja kokgriezumu kolekciju – vidēji 8–18 centimetrus augstās
koka skulptūriņās attēloti latviešu rakstnieku Rūdolfa Blaumaņa un
Ādolfa Alunāna joku lugu tēli. «ASV dzīvojošā latviešu ģimene, kas
muzejam uzdāvināja šos kokgriezumus, saprata, ka vairāk tie tiks
novērtēti dzimtenē,» stāsta Jelgavas muzeja galvenais krājuma
glabātājs Aldis Barševskis. Jāpiebilst gan, ka gada sākumā
J.Reveliņš devās viņsaulē.

 

 

 

Jaunas gleznas

Šogad Kurzemes provinces muzejam, kura tradīcijas turpina
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, aprit 200 gadu, un
zīmīgi, ka pērn krājumu papildināja 19. gadsimtā gleznotā Jūlija
Dēringa glezna «Vecās sievietes portrets», ko muzejs ieguvis
Polijā, Poznaņā. «Jūlijs Dērings bija Kurzemes provinces muzeja
pirmais konservators. Viņš pētīja Jelgavas un Latvijas vēsturi,
izdeva pirmo mākslas leksikonu,» norāda muzeja galvenais krājuma
glabātājs Aldis Barševskis. Tāpat muzejs ieguvis jauniedibinātās
Ģ.Eliasa  balvas laureāta Edvīna Kalnenieka gleznu «Dārzs
vakarā» un balvas kandidāta Jura Ģērmaņa gleznu «Zemnieku krāsns
Latgalē».

 

 

 

Fotogrāfijas dāvina skolotāja no Rīgas

Jelgavas muzeja krājumā turpmāk būs arī pagājušā gadsimta 40.
gados iemūžinātu Jelgavas fotoattēlu sērija – aptuveni 40
fotogrāfijas, ko muzejam uzdāvināja kāda skolotāja no Rīgas – viņas
tēvs bija pedagogs pirmskara Jelgavā. «Fotogrāfijās iemūžināta
Jelgava pirmskara laikā un pēckara pirmajos gados – tur redzamas
arī pilsētas drupas. Piemēram, ir fotoattēli, kuros ir tagadējā
Valsts ģimnāzija atjaunošanas darbu laikā un muzeja ēka ar
stalažām,» stāsta muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis
Barševskis.

 

Foto: no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja
krājuma