Aizvadītajā gadā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumu papildinājuši 788 jaunieguvumi – 83 procentus no tiem veido dažādi priekšmeti, bet pārējie 17 ir mākslas darbi. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina ar dažiem no jaunumiem.
«Lielākā daļa jaunieguvumu ir dāvinājumi – cilvēki muzejam nesavtīgi dāvina vērtīgus priekšmetus. Kopš 2000. gada muzeja krājumu papildinājuši daudzi nozīmīgi jaunieguvumi, piemēram, ievērojami kuplinājusies ekspozīcija par Jelgavas 3. kājnieku pulku, kas mūsu pilsētai ir nozīmīgi,» stāsta Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis. Savukārt vieni no vērtīgākajiem 2017. gada jaunieguvumiem ir 1930. gadu nogales Latvijas Atzinības krusta ordenis, gleznotāja Ģ.Eliasa studiju laika pašportrets, vēsturiski fotoattēli ar kara izpostīto Jelgavu, kokgriezumi, kuros attēloti Rūdolfa Blaumaņa un Ādolfa Alunāna joku lugu tēli, kā arī apjomīga knipelēšanas piederumu kolekcija.
Tāpat sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes un LLU studentiem muzejam arvien ir iespēja paplašināt vēsturisko un zinātnisko izdevumu krājumu. «Pētnieki, kas darbu izstrādei izmanto muzeja krājumu, vēlāk mums dāvina savus pētījumus, grāmatas,» norāda A.Barševskis. Muzeja krājumā nonāk arī vērtīgākie skolēnu izstrādātie zinātniski pētnieciskie darbi – pērn, piemēram, to papildināja Spīdolas ģimnāzijas skolnieces Agneses Ločmeles izveidotais Jelgavas rātsnama makets. «Diemžēl ne visu, ko muzejam piedāvā, mums ir iespēja ievietot krājumā – primāri mēs izvērtējam, kas ir nozīmīgs mūsu pilsētai un reģionam. Esam ļoti pateicīgi par cilvēku atsaucību – muzeju uzrunā arī trimdas latvieši, un daudzus vērtīgus arheoloģiskos priekšmetus esam saņēmuši no vēsturnieka Andra Tomašūna,» atklāj muzeja galvenais krājuma glabātājs. Ikvienu, kas vēlas ko piedāvāt muzeja krājumam, viņš aicina iepriekš sazināties. «Mēs ļoti lūdzam atsaukties cilvēkus, kuriem ir Jelgavas 3. kājnieku pulka krūšu nozīmīte – tas būtu ļoti vērtīgs ieguvums,» papildina A.Barševskis.
Muzejs savu krājumu ir papildinājis ar 1930. gadu nogales Latvijas Atzinības krusta ordeni. Šobrīd Atzinības krusts ir viens no Latvijas valsts apbalvojumiem, ko pasniedz par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā, kā arī par tēvzemes mīlestību, taču šī apbalvojuma vēsture ir daudz senāka par mūsu valsts vēsturi. «Atzinības ordeni kā elitāru un limitētu apbalvojumu 1710. gadā dibināja Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Vilhelms Ketlers,» stāsta muzeja Vēstures nodaļas speciālists Marjus Zaļeckis. Hercogistes ordenim bija tikai viena šķira, un tā kavalieru skaits nedrīkstēja pārsniegt 24. M.Zaļeckis ir izpētījis, ka, iespējams, hercogs šī ordeņa dibināšanai iedvesmojies no Prūsijas Melnā Ērgļa ordeņa – tas 1701. gadā tika dibināts, godinot jaunizveidoto Prūsijas karalisti un pirmā karaļa kronēšanu. Tieši šajā laikā Kurzemes hercogs Frīdrihs uzturējās Berlīnē, jo Kurzemē risinājās Lielais Ziemeļu karš. Taču Atzinības ordeņa vēsture bija neilga – 1711. gadā pēc F.V.Ketlera nāves Kurzemes hercogistes Atzinības krusts, ar kuru tika apbalvoti vien 18 cilvēki, beidza pastāvēt.
Apbalvojums tika atjaunots 1938. gadā, un Jelgavas muzeja pastāvīgo ekspozīciju pērn papildinājis tieši 1930. gadu nogales Atzinības krusta ordenis. «Ulmaņlaika ideologi, kas meklēja valstiskuma saknes, atjaunojot šo apbalvojumu, tā uzbūvēja sava veida tiltu uz hercogisti. Ja toreiz viņi šo apbalvojumu nebūtu atjaunojuši, šaubos, vai tas pastāvētu šobrīd. Hercogistes laikā Atzinības ordenis bija limitēts apbalvojums, taču Latvijas Republikas laikā tas kļuva masveidīgāks, jo parādījās vairākas tā šķiras,» norāda M.Zaļeckis. Jelgavas muzeja ekspozīcijā apskatāmais Atzinības krusta ordenis atbilst 4. vai 5. ordeņa pakāpei – šo abu šķiru krusti vizuāli bija identiski, atšķīrās tikai to nēsāšanas veids: 4. šķiras ordeni nēsāja krūšu kreisajā pusē lentē ar rozeti, bet 5. šķiras krustu – krūšu kreisajā pusē lentē bez rozetes. Tas ir emaljēts Maltas krusts ar bumbiņām astoņās virsotnēs un savstarpēji savītiem gredzeniem stūros.
Taču arī 1938. gadā atjaunotā apbalvojuma mūžs nebija ilgs – tas beidza pastāvēt Otrā pasaules kara dēļ. M.Zaļeckis zina teikt, ka Atzinības krusta ordenis pirmās Latvijas laikā piešķirts ap 2000 cilvēku, tostarp māksliniekam Vilhelmam Purvītim, komponistam Jāzepam Vītolam, dzejniecei un dramaturģei Aspazijai. Tāpat šī ordeņa kavalieri ir vairāki jelgavnieki – Jelgavas Valsts skolotāju institūta direktors Eduards Pētersons, Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas slimnīcas un Jelgavas Žēlsirdīgo māsu skolas direktors Dāvids Bīskaps, Jelgavas Ģintermuižas slimnīcas direktors ārsts Kristaps Neibergs, Jelgavas 3. kājnieku pulka vecākais ārsts pulkvežleitnants Jānis Manass un citi.
Jelgavas muzejs ordeni iegādājās antikvariātā. «Ja tajā ciešāk ieskatās, var redzēt, ka ordenis bijis līmēts, turklāt – neprecīzi. Taču šis fakts vien apliecina apbalvojuma oriģinalitāti,» vērtē muzeja speciālists.
Atzinības krustu līdzās Viestura ordenim atkārtoti atjaunoja 2004. gadā. «Manuprāt, šis apbalvojums Jelgavai, ko mēs saucam par bijušās hercogistes centru, ir nozīmīgs, jo tas ir tieši saistīts ar hercogistes laiku. Šis ir simbols, kas izturējis laika pārbaudi un ieņem vietu Latvijas ordeņu vidū,» uzsver M.Zaļeckis. Jāpiebilst, ka muzejs skolēniem piedāvā arī lekciju par Atzinības krusta ordeņa vēsturi.
Gan par Atzinības krusta ordeni, gan citiem interesantiem muzeja priekšmetiem vairāk var uzzināt Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja mājaslapā www.jvmm.lv, sadaļā «Lasītava», ko regulāri papildina muzeja speciālistu raksti.
Pērn muzeja krājumu papildinājis senākais zināmais latviešu gleznotāja Ģ.Eliasa, kura vārdā nosaukts Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, pašportrets. To mākslinieks varētu būt gleznojis studiju laikā Briselē 1909.–1910. gadā. «Muzeja krājumā ir vairāk nekā 700 Eliasa gleznu, un šis ir jau ceturtais mākslinieka pašportrets. Eliass pašportretus gleznoja tikai jaunībā, un šādi agrīni darbi ir ļoti vērtīgi – tie ir kā atskaites punkts, kas parāda, kā veidojas mākslinieka rokraksts. Muzeja ekspozīcijā ir arī citi viņa studiju laika darbi, taču pašportreti ir ļoti nozīmīga mākslinieka radošās biogrāfijas sastāvdaļa,» vērtē Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Nelielā eļļas glezna muzeja krājumā nonākusi no mākslinieka Jurģa Skulmes privātkolekcijas – gleznu muzejs iegādājās no mākslinieka atraitnes. «Pašlaik pašportrets tiek restaurēts, bet tā stāvoklis nav kritisks. Pēc restaurācijas to ievietosim Eliasam veltītajā ekspozīcijā Jelgavas muzejā,» skaidro M.Kaupere. Gleznas restaurācijas darbus veic muzeja stājglezniecības restauratore Saiva Kuple.
Muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis papildina, ka 2017. gadā muzejs kopumā restaurējis 17 gleznas. «Tāpat pastāvīgi notiek mākslas darbu sakārtošana, piemēram, ielogojam jaunos rāmjos, lai varam apskatei piedāvāt līdz šim neredzētus un kvalitatīvus darbus,» tā viņš.
Jelgavas cukurfabrika tika likvidēta 2007. gadā, un 2010. gadā fabrika Jelgavas muzeja krājumā nodeva izstādi par cukurfabrikas vēsturi, tostarp fotoattēlus, dokumentus un dažādus priekšmetus, piemēram, apbalvojumus, produktus. «Jelgavas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā jau ir Jelgavas cukurfabrikai veltīta sadaļa, taču vietas trūkuma dēļ mums nav iespējas to izvērst,» skaidro muzeja direktores vietnieks Gints Putiķis. Viņš norāda, ka savulaik dažas personas izrādīja interesi par ekspozīciju, kas mantota no cukurfabrikas, taču tālākas rīcības par iespēju izveidot no muzeja atsevišķu cukurfabrikai veltītu ekspozīciju nebija. «Pirms diviem gadiem muzeju uzrunāja zemnieku saimniecības «Sējas» īpašnieks Āris Burkāns – viņš nāca klajā ar ideju veidot ekspozīciju par cukura ražošanas tradīcijām Mazmežotnes muižā.
Muzejs no plašās kolekcijas par cukurfabriku izraudzījās materiālus ekspozīcijai un iekļāva tos Nacionālajā muzeju krājuma kopkatalogā, bet vēlāk ekspozīcija tiks nodota zemnieku saimniecībai «Sējas», kas savukārt strādās pie izstādes koncepcijas izveides. «Šī ir sava veida parāda atdošana Jelgavas krāšņajai rūpniecības vēsturei,» vērtē G.Putiķis. Viņš papildina, ka ekspozīcija Mazmežotnes muižā varētu tikt atklāta jau oktobrī vai novembrī, un tā varētu būt pirmā cukura ražošanas tradīcijām veltītā ekspozīcija Latvijā.
G.Putiķis norāda, ka Jelgavas cukurfabrika, kuras pamatakmeni iemūrēja pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, tika atklāta 1926. gada 14. novembrī. Darbības sākumā tā piedzīvoja finansiāli ne tik veiksmīgus brīžus – bija arī gadi, kurus fabrika beidza ar finansiāliem zaudējumiem, taču 1934. gadā Latvija pilnībā nodrošināja iekšzemes patēriņu ar Latvijas zemnieku saimniecībā izaudzēto cukurbiešu cukuru, bet 1935. gadā Latvija kļuva par cukura eksportētājvalsti.
Neparasts dāvinājums, ko muzejs saņēma pērn, ir daiļamatniecības meistares Marijas Konovas knipelēšanas piederumi – viņa muzeja krājumā nodevusi vairāk nekā 90 dažādus knipelēšanas piederumus, tostarp knipelītes, spilventiņu, uz kāda mežģīnes darināja, savu meistara diplomu un citas ar šo rokdarbu tehniku saistītas lietas, ko viņa atvedusi no Krievijas, Beļģijas, Somijas, Itālijas un citām valstīm. Senākie piederumi ir no 19. gadsimta, bet pārējie ir 20. gadsimta.Muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis norāda, ka līdz šim muzeja krājumā šādu priekšmetu nav bijis, tāpēc tie varētu būt vērtīgi daiļamatniecības pētniekiem.
ASV latvietis Jānis Reveliņš no Ilinoisas štata muzejam uzdāvināja kokgriezumu kolekciju – vidēji 8–18 centimetrus augstās koka skulptūriņās attēloti latviešu rakstnieku Rūdolfa Blaumaņa un Ādolfa Alunāna joku lugu tēli. «ASV dzīvojošā latviešu ģimene, kas muzejam uzdāvināja šos kokgriezumus, saprata, ka vairāk tie tiks novērtēti dzimtenē,» stāsta Jelgavas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis. Jāpiebilst gan, ka gada sākumā J.Reveliņš devās viņsaulē.
Šogad Kurzemes provinces muzejam, kura tradīcijas turpina Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, aprit 200 gadu, un zīmīgi, ka pērn krājumu papildināja 19. gadsimtā gleznotā Jūlija Dēringa glezna «Vecās sievietes portrets», ko muzejs ieguvis Polijā, Poznaņā. «Jūlijs Dērings bija Kurzemes provinces muzeja pirmais konservators. Viņš pētīja Jelgavas un Latvijas vēsturi, izdeva pirmo mākslas leksikonu,» norāda muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis. Tāpat muzejs ieguvis jauniedibinātās Ģ.Eliasa balvas laureāta Edvīna Kalnenieka gleznu «Dārzs vakarā» un balvas kandidāta Jura Ģērmaņa gleznu «Zemnieku krāsns Latgalē».
Jelgavas muzeja krājumā turpmāk būs arī pagājušā gadsimta 40. gados iemūžinātu Jelgavas fotoattēlu sērija – aptuveni 40 fotogrāfijas, ko muzejam uzdāvināja kāda skolotāja no Rīgas – viņas tēvs bija pedagogs pirmskara Jelgavā. «Fotogrāfijās iemūžināta Jelgava pirmskara laikā un pēckara pirmajos gados – tur redzamas arī pilsētas drupas. Piemēram, ir fotoattēli, kuros ir tagadējā Valsts ģimnāzija atjaunošanas darbu laikā un muzeja ēka ar stalažām,» stāsta muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis.
Foto: no Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma
-3.5 °C,
0.5 m/s,
65.9 % 
-3.5 °C,
0.5 m/s,
65.9 %