-2.6 °C, 2 m/s, 65.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāMuzejs aicina iesaistīties valsts simtgadei veltītas grāmatas izveidē
Muzejs aicina iesaistīties valsts simtgadei veltītas grāmatas izveidē
13/08/2016

Gatavojoties Latvijas simtgadei, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs aicināts iesaistīties šim valsts vēstures kontekstā nozīmīgajam notikumam veltītās grāmatas «1920. – 1925. Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās» izveidē. Lai rastu patiesi nozīmīgas un unikālas vēstures liecības, kas palīdzētu pilnvērtīgāk raksturot grāmatā atspoguļoto piecgadi, muzejs aicina artefaktu vākšanā iesaistīties arī jelgavniekus, daloties savās atmiņās, fotogrāfijās un citās tā laika vēstures liecībās.

Valsts kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures
muzeju, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Kara muzeju un Latvijas
Nacionālo bibliotēku, kā arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju
un Rakstniecības un mūzikas muzeju turpina Latvijas Republikas
valdības sēžu protokolu pirmpublicēšanu, kas tika aizsākta par godu
valsts 95. dzimšanas dienai izdotajā grāmatā «1918. – 1920.
Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos,
atmiņās». Minētās grāmatas saturu papildināja arī dažu reģionālo
muzeju krājuma materiāli. Lai valsts simtgadei veltītā grāmata
«1920. – 1925. Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu
protokolos, notikumos, atmiņās» būtu pēc iespējas saturiski
daudzpusīgāka un laiku raksturojošiem unikāliem dokumentiem
bagātāka, Valsts kanceleja aicināja Latvijas muzejus piedalīties
tās izveidē, izpētot muzeja krājumā atrodamās vēsturiskās liecības
par minēto laikposmu.

Šobrīd Jelgavas muzejs ir apzinājis 15 vēstures faktus, kas
varētu būt nozīmīgi grāmatā aprakstītās piecgades raksturotāji ne
tikai Jelgavas, bet arī Latvijas kontekstā, taču tagad muzeja
uzdevums ir atrast šos vēstures notikumus apliecinošus artefaktus.
«Tas ir izaicinājums – meklēt un saprast, ka daudz kas nav zināms
arī mums,» skaidro Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas
muzeja direktore Gita Grase.

Muzejs kā nozīmīgu divdesmito gadu sākuma notikumu izcēlis,
piemēram, Tautas konservatorijas dibināšanu – 1921. gadā Jelgavā
tika nodibināta pirmā Tautas konservatorija Latvijā. Savukārt 1922.
gada 15. oktobrī uzstādīts piemineklis Latvijas Neatkarības karā
pie Jelgavas kritušo un tur apbedīto karavīru piemiņai Meža kapos,
un tas ir pirmais piemineklis Brīvības karā kritušajiem Latvijā.
Jelgavā 1924. gadā dibināts Jelgavas Latviešu teātris. Arī 1925.
gads ir nozīmīgiem notikumiem bagāts, piemēram, 18. jūlijā,
piedaloties Valsts prezidentam Jānim Čakstem, Jelgavā ielikts
pamatakmens pirmajai cukurfabrikai Latvijā, un 20. septembrī
«Academia Petrina» svin 150 gadu jubileju. 1925. gadā tika dibināta
mākslinieku biedrība «Zaļā vārna», kas ir viena no zināmākajām
biedrībām latviešu kultūrā. Šie un citi muzeja atlasītie fakti ir
nozīmīgi Latvijas vēstures veidotāji, un muzeja direktore aicina
iesaistīties arī jelgavniekus. «Tās var būt fotogrāfijas, atmiņas –
jebkas, kas raksturo konkrēto piecgadi. Iesaistīties var arī bērni
un mazbērni, palīdzot vecākiem un vecvecākiem pierakstīt liecības
un nodot tās muzejam,» skaidro G.Grase.

Ikviens, kas savā personīgajā arhīvā atradis kādu nozīmīgu
vēstures liecību, kas raksturo laika periodu no 1920. līdz 1925.
gadam, aicināts sazināties ar muzeju.

Foto: la.lv