Naktī no sestdienas uz svētdienu pilsētā norisinājās Muzeju nakts, kuras laikā bez maksas durvis apmeklētājiem vēra ne vien pilsētas muzeji, bet arī tūrisma objekti un dažādas iestādes. Katrā no vietām tika radīta īpaša atmosfēra un sarūpētas radošas aktivitātes, ko caurvija šā gada Muzeju nakts tēma – «Šūpulis». Portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie jelgavnieki atzina, ka «katrai vietai ir savs šarms un sava vērtība».
Kupls apmeklētāju skaits šogad tradicionāli bijis Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kas daudziem jelgavniekiem bija starta punkts vakara maršrutam. «Šis muzejs ir Jelgavas sirds un dvēsele, tādēļ vienmēr sākam no šejienes. Cik tālu tiksim šodien, atkarīgs no bērnu spēku rezervēm,» stāsta trīs bērnu māmiņa Evelīna. Viņa uzsver, ka muzejā uzkavējās teju divas stundas, jo katrs bērns atrada sev tīkamu nodarbi. Vecākais – desmit gadus vecais Ervīns – zīmēja ģerboni, mēģināja salikt kopā Baltijas karti un iejutās jūrnieka ādā, mēģinot sasiet roku mezglus, bet meitas kavējās pie greznajiem 18. gadsimta tērpiem. Muzejā kā brīvprātīgie darbojās Jelgavas 5. vidusskolas audzēkņi, kuri iesaistīja radošajās darbnīcās bērnus, uzrunāja apmeklētājus, kā arī gleznoja muzeja telpās.
Pieprasīta pilsētas ģimeņu vidū bija arī Jelgavas pilsētas bibliotēka, kur radošas aktivitātes – spēles par šūpuļa tēmu, rokdarbi un atjautības uzdevumi – notika trīs stāvos. Īpaši interesantas daudziem gados jauniem bibliotēkas apmeklētājiem šķita stāsts par šūpuli, kas bija veidots kā 3D projekcija, kā arī atjautības spēle, kurā bija jāzina tautasdziesmas, sakāmvārdi, kā arī jāietin un jāiešūpina lelle. «Mēs Muzeju nakts aktivitātēs iesaistāmies katru gadu un, ņemot vērā, ka tēmas mainās, katrreiz ir kaut kas jauns,» vērtē jelgavniece Irina un viņas desmit gadus vecā meita Dārta. Savukārt jelgavniece Mairita papildina, ka «jānovērtē tik plašs un kvalitatīvs piedāvājums». «Zinu, kā Muzeju naktis norit dažādās Eiropas valstīs – bieži vien tā ir bezmaksas ieeja muzejā un tikai. Mums ir fantastisks radošs piedāvājums bērniem,» tā viņa. Jāpiebilst, ka bērnu uzmanību piesaistīja arī Jelgavas ugunsdzēsības depo, kur vakara stundās veidojās rinda ar bērniem, kuri vēlējās nobildēties ugunsdzēsības auto. «Pēc foto pie ugunsdzēsēju mašīnas stūres mūsu piecgadnieks nevar savaldīt sajūsmu. Tas bija labs vakara sākums, jo ir iedvesma doties uz citiem objektiem,» teic jelgavniece Elīza. Jāuzsver, ka vairākas ģimenes ar bērniem par interesantu esam atzina arī Jelgavas Mākslas skolu, kur jaunākie apmeklētāji varēja zīmēt smiltīs, izzināt putnu sugas, kā arī mēģināt kādu no tām uzzīmēt.
Par prasmi ieinteresēt bērnus un pieaugušos daudzi portāla www.jelgavasvestnesis.lv uzrunātie jelgavnieki uzslavēja arī Ādolfa Alunāna muzeju. «Šogad bijām ļoti pārsteigti – muzejs sagaidīja mūs ar tematisku uzstāšanos, dziesmām, kā arī grezniem tērpiem. Bija sajūta, ka esam 1900. gadu sākumā,» atmosfēru apraksta jelgavnieks Ivars. Par spēju uzburt ļoti patīkamu veco laiku kroga atmosfēru jelgavnieki uzteica arī Jelgavas studentu teātri – teātra viesistabā pirms īsajām izrādēm varēja izbaudīt tēju un kafiju. «Ja ikdienā te būtu šāda veida kafejnīca, es te noteikti nāktu. Te katrai lietai ir savs stāsts un šarms,» uzsvēra apmeklētāji.
Jāpiebilst, ka kupli apmeklēta bija arī Jelgavas pils, kur norisinājās vairāki pasākumi – gan deju kolektīva «Skalbe» uzstāšanās, gan rakstāmmašīnu un gleznu izstādes, kā arī lekcija par priesteru liturģiskajiem tērpiem izšuvumos. Tāpat īpašu apmeklētāju interesi raisīja Meža fakultātes studenti, kuri pils pagalmā taisīja otrreizējās pārstrādes papīru. «Jelgavas pils ir vienīgā vieta, kur šodien būsim bijuši, jo bērniem uz beigām jau sāk nākt miegs, tomēr jāatzīst, ka pasākums ir izdevies, jo katrs atradām kaut ko vērtīgu, ko redzēt,» tā Andris un Inita Burēni.
Tradicionāli apmeklētājus uzņēma arī Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis. Daži no apmeklētājiem iesaistījās atjautības spēlē par Latvijas prezidentiem, bet vairākums devās uz skatu torni, no kurienes vēroja saulrietu un vēlāk arī naksnīgo Jelgavu.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»