Pilsētā

«Diemžēl mums nebija citas iespējas, kā šogad palielināt
dalības maksu saviem Bērnu mūzikas skolas audzēkņiem. Esam Kultūras
ministrijas pakļautības iestāde, un ministrija rekomendēja piemērot
Ministru kabineta noteikumus, kas paredz maksimālo mācību maksu 25
lati mēnesī. Mēs gan tik augstu maksu neesam noteikuši, lai gan
zinu citas pilsētas, kur tā jau ir apstiprināta, piemēram, Kuldīgā.
Jelgavas bērniem Mūzikas skolā šogad būs jāmaksā 12 lati mēnesī
līdzšinējo sešu latu vietā. Savukārt sagatavošanas grupā līdzšinējo
divu latu vietā tagad būs jāmaksā četri lati mēnesī. Par šo naudu
mēs iegādāsimies mūzikas instrumentus un citus mācību materiālus,
kā arī segsim komunālos maksājumus. Citas iespējas mums nav, jo
Kultūras ministrija mums nodrošina tikai finansējumu algām.
Jāpiebilst, ka Bērnu mūzikas skolā šogad mācīsies 390 bērni un tie
ir audzēkņi, kuri pie mums nāk pēc stundām vispārizglītojošās
skolās un mācās spēlēt kādu instrumentu.

Protams, arī mūsu skolā ir noteikts, ka atsevišķus talantīgus
un sekmīgus skolēnus ir iespējams atbrīvot no mācību maksas, ja
ģimene ir trūcīga. Katrā ziņā esam saņēmuši jau vairākus
iesniegumus no vecākiem, kuri finansiālu apsvērumu dēļ lūdz
atbrīvot bērnu no mācību maksas – visus šos gadījumus
izskatām.

Savukārt Mūzikas vidusskolā šogad mācīsies 80 audzēkņi, kuriem
mācības ir bez maksas, turklāt viņiem par labām sekmēm ir iespēja
pretendēt uz stipendiju 50 latu apmērā. 

Šobrīd neesam atlaiduši nevienu pedagogu. Patiesībā darba
attiecības izvēlējušies pārtraukt vien daži pedagogi, kuri vairs
nevar atļauties par samazināto algu braukt strādāt no Rīgas uz
Jelgavu. Un tas ir saprotami, jo ceļa izdevumi ir lieli, bet alga –
maza. No darba ir aizgājuši arī daži pensijas vecuma darbinieki,
bet tie gan ir tehniskie darbinieki, nevis skolotāji.

Jau šajā pavasarī sākās runas par to, ka Mūzikas skolu
Kultūras ministrija vēlas nodot pašvaldības pārziņā. Pagaidām tās
ir tikai runas, bet reāla darbība nav sekojusi. Ir skaidrs, ka
ministrijai trūkst finansējuma mūsu darbības nodrošināšanai.
Patlaban tiek veikti finanšu aprēķini. Iespējams, nākotnē mēs
patiesi varētu kļūt par pašvaldības skolu. Manuprāt, pašvaldība
nenožēlos, ja piekritīs mūs pārņemt, jo mēs, dzīvojot «zem
ministrijas», jau pirmskrīzes laikā esam iemācījušies saimniekot ar
ļoti minimāliem līdzekļiem. Kādas varētu būt pārmaiņas, strādājot
ministrijas vai pašvaldības pakļautībā? Šobrīd par to ir grūti
spriest – galvenais ir finansējums.»