20.4 °C, 1.5 m/s, 96.2 %

Pilsētā

Nāciet uz kafiju «Suņa takā»!
27/09/2008

Savulaik šīs mājas sienu virs parādes durvīm rotāja liels uzraksts «Karatē klubs», kas vēstīja par to, ka šeit var trenēties karatē, taču patiesībā ēka bija neapdzīvota. Vairākus gadus tur rosījās divi dizaineri, kas pašu spēkiem izremontētajās telpās nu jau kādu laiku iekārtojuši dizaina biroju un pilsētā vienīgo un pirmo galeriju, kas neraksturīgi nosaukta nevis par «Vecpilsētu», lai arī sākumā tā bija iecerēts, jo atrodas tieši Jelgavas Vecpilsētā, bet gan par «Suņa taku». 

Ritma Gaidamoviča
Savulaik šīs mājas sienu
virs parādes durvīm rotāja liels uzraksts «Karatē klubs», kas
vēstīja par to, ka šeit var trenēties karatē, taču patiesībā ēka
bija neapdzīvota. Vairākus gadus tur rosījās divi dizaineri, kas
pašu spēkiem izremontētajās telpās nu jau kādu laiku iekārtojuši
dizaina biroju un pilsētā vienīgo un pirmo galeriju, kas
neraksturīgi nosaukta nevis par «Vecpilsētu», lai arī sākumā tā
bija iecerēts, jo atrodas tieši Jelgavas Vecpilsētā, bet gan par
«Suņa taku». 
 
Tās izveidotāji ir jelgavnieki profesionāli dizaineri Ilona un
Ilmārs Drīliņi, kuri par sevi saka: «Mēs esam vieni no tiem
laimīgajiem cilvēkiem, kas nenožēlo nevienu brīdi, jo darām to, ko
gribam. Muļķīgi būtu diskutēt, vai mēs nopelnām tik, cik gribam, jo
pat miljonāri nenopelna tik, cik vēlas, bet mēs tāpēc nesūkstāmies
par dzīvi, mums ir interesanti. Esam atraduši savu dzīves
filosofiju un ar to arī dzīvojam. Galerija ir jauna iespēja sev un
citiem māksliniekiem,» tā Ilmārs.
Iesākumā struktūrvienība, kas uztur galeriju
«Pirms trim gadiem Ilmārs man saka: es tev parādīšu vienu
fantastisku vietu, kur varētu atrasties dizaina birojs un galerija
vai kaut kas tāds – māksliniecisks. No laika gala jau domājām, ka
pilsētā vajadzētu tādu publisku telpu. Saimnieku apmierināja mūsu
ideja, un viņš teica: «Nāciet un dariet!» Tad nu arī sākām ar savām
idejām un spēkiem to veidot. Iesākumā nobriedām, ka te atradīsies
dizaina birojs jeb struktūrvienība, kas uztur galeriju. Ja tā
«nerullēs», tad «nerullēs» arī galerija. Bet pagaidām viss ir labi.
Šeit tiek pavadīts gan mūsu darba, gan brīvais laiks, jo nereti
esam te arī naktīs. Protams, ne viens vien paudis izbrīnu un
jautājis, vai mēs esam ļoti turīgi, vai mums ir bagāts Amerikas
onkulis… Tad nu uz abiem variantiem atbildam – nē. Galerijā nav
ieejas maksas un ziedojumu – tikai nāc un skaties, ko piedāvājam,»
tā Ilona.
Kas lēni nāk, tas labi 
nāk – doma par 
galeriju gruzdēja ilgi
Pēdējā laikā bieži dzirdam, ka uzņēmējiem klājas grūti un daļa
nenoturas šajos ekonomiskajos apstākļos, bankrotē, bet te – atvērta
jauna galerija!
«Atvērāmies tad, kad varējām atvērties, neskatoties uz to, kas
notiek valstī, jo mēs uz šo mērķi gājām jau kādu laiku un doma par
galeriju mūsos gruzdēja ilgi. Pieturamies pie latviešu sakāmvārda:
kas lēni nāk, tas labi nāk. Mūsu joma ir raksturīga ar
iedziļināšanos, nekas nenotiek virspusēji. Gan dizaina darbi, gan
interjeri, kurus projektējam, gan arī galerijas ideja ir pārdomāta.
Ir izveidots izstāžu plāns gadam – var, protams, gadīties nelielas
izmaiņas, bet mērķtiecīgi virzāmies uz priekšu. Galerijai tiek
veidota mājas lapa, kur varēs iepazīties ar izstāžu un aktivitāšu
plānu,» tā «Suņa takas» saimnieks. 
24 kvadrātmetri – 
tā ir tik liela, cik 
Jelgavā mākslas mīļotāji
Kāds pilsētas uzņēmējs izteicies: tas gan ir ekskluzīvi – tāda
uzgaidāmā telpa dizaina birojam, kur vēl labāk! Noteikti katram,
kas šeit būs paviesojies, radīsies jautājums, kāpēc tik maza
galerija – aptuveni 24 kvadrātmetri. Ilmārs atbild, ka tā ir tieši
tik liela, cik Jelgavā mākslas mīļotāji. «Esmu apsolījis – ja būs
tik daudz cilvēku, ka galerijā nesatilps, mēs atbrīvosim arī biroja
telpu un pārvērtīsim to par galeriju. Es labāk redzu mazu telpu,
kas izstāžu atklāšanā pilna cilvēkiem, nekā lielu ar dažiem
cilvēkiem. Mūsu sapnis, protams, varētu būt: laukā pilna iela
cilvēkiem, policisti slēguši satiksmi un kulturālā veidā svinības
līdz pat pulksten 23 vakarā… Bet tā nav. Gribētos, lai Vecpilsēta
kļūst par vienu lielu kultūras telpu, un, iespējams, tas varētu
izdoties, jo, šķiet, sakritība ir tā, ka mums kaimiņos atrodas
mākslinieki no Bērnu un jauniešu mūzikas skolas. Jau ilgāku laiku
Endiju Rozenbergu, tās vadītāju, provocējam, ka jārīko ielas svētki
– viņu mūziķi, mūsu mākslinieki,» nākotnes idejas ieskicē
Ilmārs. 
Te nenāk 
vienkārši garāmgājēji
Vērtīgākais, ko jau līdz šim mākslinieki ieguvuši, esot
cilvēki, kuri nāk galeriju skatīties. Tie neesot vienkārši
garāmgājēji, viņi zina, uz kurieni nāk, tāpēc konkrēti meklē šo
vietu. «Dažreiz apmeklētāji te pavada pāris stundu interesantās
sarunās, kaut arī tā ir darba diena un darba laiks. Mēs paši esam
uzņēmēji un reizē mākslinieki, kas plāno savu laiku, – ja neizdara
darba laikā, dara pēc tā. Varam teikt, ka ir ne tikai pārsteidzošā
Latvija, bet arī pārsteidzošā Jelgava, jo mums apkārt ir tik daudz
interesantu cilvēku, tādu, kurus ikdienā nesatiec, bet te iespējams
viss,» ar prieku stāsta Ilona. 
Mākslinieki vienmēr teic: nenāciet tikai uz izstādi, nāciet uz
kafiju pie mums, jo izstādi nevar skatīt garāmejot.
«Esam tikai savedēji»
«Peļņa? Ko jūs! Atrodiet man vienu jelgavnieku, kurš pēdējā
mēneša laikā nopircis gleznu, un tad varam parunāt par to. Lai gan
esam lasījuši un pētījuši – neviena galerija nesūdzas, ka darbus
nepērk, patiesībā viss notiek, neskatoties uz to, ka ekonomiskā
situācija valstī ir ne visai laba. Galerija nav veikals, esam
informācijas «turētāji». Mums ir zināmi mākslinieki, viņu
rokraksts, un, ja kāds vēlas gleznu vai citu darbu, mēs strādājam
kā savedēji, lai tirgošanās notiek starp mākslinieku un pircēju,»
atzīst Ilmārs. 
Galvenais – 
māksliniekam jābūt 
ar kaut ko interesantam
Uz jautājumu, uz ko galerijas saimnieki vēlas likt akcentu,
saimnieki min, ka šī nav klasiska izstāžu zāle. Galvenais, lai
mākslinieks šeit sevi varētu parādīt, viņam jābūt ar kaut ko
interesantam. 
«Mūsu plānos ietilpst rīkot arī akcijas – nedēļu vai divas
mākslinieki eksponē savus darbus, tad visi pārējie var nākt,
piemēram, pirms Ziemassvētkiem un iegādāties dāvanas saviem
mīļajiem, taču līdz idejas īstenošanai vēl jāatrisina daži
saimnieciski jautājumi. Katrā gadījumā – gribas, lai galerijas
ūdens šūpojas, nestāv uz vietas – nav klasiskās un tradicionālās
izstādes. Nebūs arī tikai grafika un gleznas, bet būs arī forma,
piemēram, nākamajā izstādē «Gaisma vēliem rudens vakariem» gaidāmi
dažādu mākslinieku, dizaineru veidoti gaismas ķermeņi. Šeit arī
nedarbojas prasība: tikai jelgavnieku mākslas darbi «Suņa takā»,»
skaidro Ilmārs. 
«Mm, tad jau tā 
jātaisa uz «suņa takas»»
Daudziem noteikti rastos jautājums, kur gan radies tik
interesants galerijas nosaukums. Saimnieki atzīst, ka iesākumā
logotips tapis ar nosaukumu «Vecpilsēta», taču beigās tas izvērtās
pavisam citādi. «Runājot ar draugiem, stāstījām, ka grasāmies pie
dizaina biroja atvērt galeriju, apdomājot kāds teica: «Mm,
galerija, nu tad jau tā jātaisa uz «suņa takas» – vietā, kur ir
intensīva kustība. Nonācām pie tā, ka Jelgavā jābūt «Suņa takai»,
nevis «Vecpilsētai», kas jau ir pārāk tradicionāli. Protams, arī
tam bija apakšā sava doma, jo daudzi cilvēki nezina, kur Jelgavā ir
Vecpilsēta, taču ar šo nosaukumu mēs norādītu, ka tā atrodas šeit.
Bet arī «Suņa takai» ir sava doma – suns iet pa savu taku, savu
izvēlētu ceļu. «Suņa taka» – suns ar domu kaut kur dodas,» tā
smejot saka Ilmārs.
Bez lielas un 
skaļas reklāmas
Galerija netiek īpaši reklamēta, taču cilvēki, kas vēlas, to
atrod, jo labākā reklāma, pēc dizaineru domām, ir no mutes mutē.
«Šobrīd cilvēki netic skaļiem saukļiem un lielām reklāmām, ir
jāčukst ausī,» tā Ilmārs. Pašlaik galerijā apskatāma galerijas
vadītājas mākslinieces I.Drīliņas izstāde «7 dienas», kur var
baudīt grafikas darbus autortehnikā. Izstāde tika atklāta bez īpaša
pasākuma, taču tās norises laikā paredzētas pāris tikšanās ar
izstādes autori. Viena no tām notiks piektdien, 3. oktobrī,
pulksten 18 galerijā «Suņa taka» Dobeles ielā 68. Izstāde apskatāma
līdz 30. oktobrim.