Gatavojoties 7. maija LLU rektora vēlēšanām, kandidāti iesnieguši savu darbības programmu turpmākajiem pieciem gadiem. Uz LLU rektora amatu kandidē četri profesori – Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore Irina Arhipova, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne profesore Irina Pilvere, LLU zinātņu prorektors un Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesors Pēteris Rivža un Tehniskās fakultātes dekāns profesors Kaspars Vārtukapteinis. Saskaņā ar LLU Satversmi rektoru ievēlēs universitātes Konvents, kurā ir 240 locekļi, bet 23. aprīlī notiks kandidātu publiskās debates. Ņemot vērā, ka universitāte ir cieši saistīta ar pilsētas attīstību, portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina ar kandidātu redzējumu par to, kā turpmāk varētu attīstīsies LLU.
Jānis Kovaļevskis
Piecu gadu laikā studējošo skaits jāpalielina no 4500 līdz 5500
Irina Pilvere, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne, ekonomikas doktore:
Vīzija
LLU piecos gados jāatgriežas trīs labāko augstskolu skaitā Latvijā, bet desmit gados jākļūst par nacionālas nozīmes izglītības un pētniecības centru bionozarēs.
«Universitātes galvenais izaicinājums tuvākajos gados ir pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas, kuras rezultātā būtiski samazinājies studējošo skaits. Šajā virzienā mēs neesam pietiekami efektīvi strādājuši ne valsts līmenī, ne starptautiski. Mūsu piedāvājumam jābalstās uz universitātes tradicionālajām nozarēm – lauksaimniecību, pārtikas tehnoloģijām, veterināriju un meža nozari. Tādas nozares kā ekonomika, būvniecība un tehnoloģijas vairāk redzu kā servisu nodrošinošās, lai sekmīgi attīstītos pamatjomas. Katra no šīm pamatjomām tautsaimniecībā ir ļoti nozīmīga, tādēļ uzskatu, ka LLU piedāvājums ir konkurētspējīgs un atbilst reālajam pieprasījumam. Piecu gadu laikā studējošo skaits jāpalielina no 4500 līdz 5500. Mērķtiecīgi jāstrādā arī pie mūžizglītības jautājumiem, motivējot cilvēkus apgūt jaunas zināšanas vai iegūt otru izglītību. Kā mērķauditoriju redzu lauksaimnieku organizāciju biedrus un lauku uzņēmējus, jo ES kopējā lauksaimniecības politika kļūst arvien sarežģītāka, tādēļ, lai pilnvērtīgi tajā iekļautos, nepieciešams regulāri papildināt savas zināšanas. Savukārt ārvalstu studentu piesaistes jomā Eiropas mērogā perspektīvākā nozare ir veterinārmedicīna, bet citām nozarēm vairāk būtu jāorientējas uz NVS un Vidusāzijas valstu studentiem, proti, uz valstīm, kur dažādu iemeslu dēļ ir ierobežotas iespējas iegūt augstāko izglītību. Vairākas Rīgas augstskolas jau šobrīd sekmīgi piesaista studentus no šiem reģioniem. Paralēli studentu piesaistei jāattīsta arī pētniecība, un universitātei jākļūst par nozīmīgu pētniecības centru Baltijas reģionā. Tas ir ne tikai prestiža, bet arī studiju darba kvalitātes jautājums.
Ļoti svarīga ir sadarbība ar pilsētu un uzņēmējiem, saskaņojot attīstības plānus un pētījumu virzienus. Efektīvāk jāizmanto gan zinātniskais potenciāls, gan universitātes infrastruktūra. Viens no universitātes lepnumiem ir Jelgavas pils, kurai jākļūst pieejamākai sabiedrībai. Tas ir unikāls kultūrvēstures piemineklis un atpazīstamākais Jelgavas zīmols.
Jāapzinās, ka jaunajam rektoram būs jārisina universitātes saimnieciskie jautājumi, tādēļ, lai uzlabotu studiju darbu un universitātes finanšu situāciju, nepieciešams veikt saimniecības revīziju un izvērtēt, cik efektīvi tiek izmantota infrastruktūra. Gan rektoram, gan viņa vadības komandai jābūt augsta līmeņa vadītājiem ar stratēģisku redzējumu, un akadēmiskajā vidē tas nav tik vienkārši. Es priecājos, ka universitātei top jauni objekti ar modernām tehnoloģijām, tomēr jāizvērtē, kā šī infrastruktūra tiks uzturēta un no kā par labu jaunajiem objektiem mēs esam gatavi atteikties.»
Prioritāri būtu jāsakārto universitātes esošā infrastruktūra
Kaspars Vārtukapteinis, Tehniskās fakultātes dekāns, inženierzinātņu doktors:
LLU vadības darbs nākamajos piecos gados jāvelta tam, lai LLU būtu moderna, starptautiski atzīta un prestiža universitāte, viena no vadošajām nozares universitātēm Baltijā, kas aktīvi iekļaujas vienotā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā.
«Universitātes attīstību turpmākajos gados būtiski ietekmēs tas, kā tiks sabalansēts akadēmiskais un pētnieciskais darbs ar saimnieciskajām iespējām. Tādēļ es uzsvaru lieku uz komandas darbu. Pieņemtajiem lēmumiem jābūt caurspīdīgiem un argumentētiem – diemžēl šobrīd redzu daudzas lietas, kas būtu uzlabojamas. Universitātes vadības rīcībai jābūt daudz aktīvākai, nenovilcinot situāciju, līdz tā kļūst kritiska, kā tas bija gadījumā ar biotehnoloģiju un veterinārmedicīnas institūtu «Sigra», kuru nācās slēgt. Daudziem tas bija pārsteigums, lai gan problēmas bija iespējams identificēt daudz agrāk. Tomēr universitātes galvenā sūtība ir studenti, tādēļ būs aktīvi jāstrādā pie studentu piesaistes. Latvijā joprojām neesam sasnieguši «demogrāfisko bedri», tādēļ konkurence par studentiem tikai pieaugs. Jādomā arī par ārvalstu studentu piesaisti un atbilstošām studiju programmām, kuru kvalitāti būtu nepieciešams uzlabot. Šajā ziņā akcents jāliek uz universitātes tradicionālajām nozarēm – lauksaimniecību, veterinārmedicīnu, mežsaimniecību. Labi attīstītas ir arī inženierzinātnes – būvniecība, informācijas tehnoloģijas, mašīnbūve un citas. Tās ir pietiekami perspektīvas un pasaulē pieprasītas profesionālās darbības jomas. Tomēr neprognozēju, ka universitātē varētu strauji pieaugt studentu skaits, tādēļ būtu jāveic visas saimniecības inventarizācija un jāizvērtē, cik racionāli tiek izmantoti universitātes rīcībā esošie resursi. Vienmēr esmu uzskatījis, ka prioritāri jāsakārto esošā infrastruktūra un tikai tad var domāt par attīstību un jauniem objektiem. Daudziem nav noslēpums, ka neatbalstīju mācību telpu iekārtošanu Valdekas pilī, jo, manuprāt, šo līdzekļu ieguldīšana Lauku inženieru fakultātes ēkā Akadēmijas ielā sniegtu daudz lielāku atdevi. Šobrīd universitātei saimniecība kļūst par smagu, un būtu nopietni jāizvērtē, kuri objekti vairs nav nepieciešami funkciju veikšanai, un no tiem jāatsakās. Plānojot investīcijas, galvenokārt tās būtu jāiegulda laboratorijās, jo universitātē mācību process visos studiju līmeņos jāvirza caur pētniecību – labs piemērs ir Lietuvas lauksaimniecības universitāte Kauņā, kura lielāko daļu no ES struktūrfondu līdzekļiem ieguldīja esošās infrastruktūras sakārtošanā un modernu mācību laboratoriju izveidē.»
Jāievieš pilna cikla apmācība svešvalodās
Pēteris Rivža, LLU zinātņu prorektors, Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesors:
LLU ir jāturpina attīstīties kā vadošajai universitātei Latvijā, kas veic pētniecību un sagatavo speciālistus tādās svarīgās tautsaimniecības nozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas ražošana un ir Latvijas lauku akadēmiskās izglītības, pētniecības un inovāciju centrs, kā arī nodrošina speciālistus Zemgales tautsaimniecības attīstībai.
«Līdz 2015. gada jūnijam LLU jāpabeidz vairāki studiju un zinātnes infrastruktūras attīstības projekti. Tai jābūt prioritātei, jo esam uzņēmušies saistības noslēgt šos projektus termiņā. Pretējā gadījumā nesaņemsim ES līdzfinansējumu pilnā apmērā. Jāturpina intensīvi strādāt pie pētniecības projektiem, lai celtu universitātes prestižu un dotu iespēju pilnvērtīgi strādāt mūsu zinātniskajiem institūtiem. Aktuālākās valsts pētījumu programmas mums ir lauksaimniecības, mežsaimniecības jomā, vides zinātnē, enerģētikā un arī sociālajās zinātnēs. Ne mazāk svarīgi būs strādāt pie studentu piesaistes. Uz šo jautājumu jāskatās plašāk, un viena no neapgūtajām jomām ir piedāvājums iegūt otru izglītību. Šobrīd tas kļūst arvien populārāk, tādēļ mums jābūt elastīgiem un jāspēj piedāvāt pieprasītas un kvalitatīvas programmas. Tuvākais mērķis būtu palielināt klātienes studentu skaitu līdz 5000, bet nākotnē tas varētu būt līdz 7000. To izdosies panākt tikai tad, ja pakāpeniski palielināsies arī ārvalstu studentu skaits. Šajā ziņā mums ir daudz problēmu, jo skaidrs, ka arī te būs nepieciešamas investīcijas. Pirmajos gados mēs nevarēsim nokomplektēt pilnas grupas – jāsāk ar mazumiņu, bet nākotnē tas varētu atmaksāties. Perspektīvākās varētu būt veterinārmedicīnas, lauksaimniecības un ainavu arhitektu studiju programmas. Jāievieš pilna cikla apmācība svešvalodās. Pagaidām mēs vēl nevaram to piedāvāt. Apzinos, ka universitātes infrastruktūra šobrīd netiek pilnībā noslogota un izmantota efektīvākajā veidā – tas būs jautājums, kas jārisina jaunajai universitātes vadībai. Lai pieņemtu izsvērtu lēmumu par viena vai otra objekta lietderību, jāveic nopietna analīze, jo, atsakoties no kāda īpašuma, universitāte to nevar pārdot, bet gan tikai bezatlīdzības kārtībā nodot Zemkopības ministrijai vai arī pārdot izsolē, kurā iegūtie līdzekļi nonāks valsts kopējā budžetā. Jāvērtē, cik šāds solis ir ekonomiski pamatots. Viena no pilsētas problēmām ir viesnīcu trūkums, tādēļ esam atvērti sadarbībai šajā jomā. Arī pašiem tā ir problēma – universitātei 2015. gadā jāorganizē Ziemeļvalstu lauksaimniecisko zinātņu kongress, kura minimālais dalībnieku skaits plānots ap 350 cilvēku. Diemžēl šo pasākumu esam pārcēluši uz Rīgu, jo Jelgavā atbilstošos apstākļos varam izmitināt tikai līdz 150 cilvēkiem. Perspektīvā universitātei jāstrādā ciešākā sadarbībā ar pilsētu, saskaņojot attīstības plānus. Tas notiek arī šobrīd, bet vairāk būtu jāveido kopīgie projekti prioritārajās nozarēs. Labs piemērs ir mašīnbūves inženieru sagatavošanas programma, kura tapa, sadarbojoties pašvaldībai, «Amo Plant» un universitātei. Ciešāka sadarbība varētu veidoties arī reģionālajā plānošanā un ainavu arhitektūras studiju virzienos. Laba augsne sadarbībai ir arī informācijas tehnoloģiju un kokapstrādes jomā. Daudz ciešāk jāveido sadarbība starp Jelgavas tehnikumu un Meža fakultāti, lai topošajiem kokapstrādes speciālistiem nodrošinātu pilna cikla apmācību.»
«Mūsu uzdevums nav apgūt ES līdzekļus, bet gan sasniegt noteiktu rezultātu»
Irina Arhipova, Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore, inženierzinātņu doktore:
Manas piedāvātās LLU attīstības programmas mērķis ir nodrošināt universitātes attīstību tās pilnvērtīgai iekļaušanai vienotā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā, stiprinot piederību Latvijai un nacionālo identitāti, sekmējot sabiedrības saliedētību un latviešu valodas lietojumu, veicot konkurētspējīgas augstākās izglītības, pētniecības, tehnoloģiju pārneses un inovācijas atbalsta pasākumus.»
«Kā prioritāti augstskolas attīstībai esmu izvirzījusi vairākus rīcības virzienus. Universitātē jāievēro pārvaldības labās prakses principi, proti, jāievieš pilnībā caurspīdīga lēmumu pieņemšanas procedūra studiju procesa, personālvadības un finanšu jautājumos. Tāpat uzsvars jāliek uz starpdisciplināro sadarbību. Būtiska loma būs tādu unikālo studiju un zinātnisko virzienu attīstībai kā veterinārmedicīna, lauksaimniecība, mežsaimniecība un pārtikas tehnoloģijas. Tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem jaunu tehnoloģiju radīšanai un pārnesei tautsaimniecībā, lai pilnvērtīgi iekļautos starptautiskās sadarbības tīklā, iesākumā vismaz Baltijas jūras reģionā. Ne mazāk svarīga ir LLU zinātnes un tehnoloģiju attīstība, kas tiks balstīta uz sadarbību ar valsts nozīmes pētniecības centriem. Šobrīd viens no universitātes izaicinājumiem ir efektīva infrastruktūras izmantošana. LLU nav vienota infrastruktūras attīstības plāna nacionālā un Baltijas jūras reģiona kontekstā, kas kavē ilgtspējīgu attīstību, kā arī nenodrošina finanšu un cilvēku resursu koncentrēšanu un efektīvu izmantošanu. Turklāt ir nepieciešams nodrošināt ne tikai lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas un meža zinātņu specializācijas infrastruktūru, bet arī sagatavot infrastruktūras attīstības plānu sociālo zinātņu, inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un vides apsaimniekošanas jomā. Lai risinātu šo jautājumu, nepieciešams izvērtēt LLU īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu, to, cik racionāli tas tiek izmantots universitātes darbības nodrošināšanai un attīstībai. Jāizstrādā infrastruktūras attīstības plāns un jāmaina finansēšanas prioritātes par labu studiju procesa vajadzībām. Mūsu uzdevums nav apgūt resursus, piesaistot ES līdzekļus, bet gan sasniegt noteiktu rezultātu. Pēc šī principa jāvadās, plānojot turpmākos ieguldījumus un attīstības projektus. Tāpat būtu jālīdzsvaro administratīvie izdevumi ar LLU pamatfunkciju nodrošināšanu, pārskatot līdzšinējo funkciju lietderīgumu, tajā skaitā dienesta viesnīcu apsaimniekošanu, autoparka un noliktavu uzturēšanu, telpu uzkopšanu, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, preču iegādi.
Svarīga universitātes attīstībai būs sadarbība ar pilsētu, kas arī līdz šim bijusi produktīva un abpusēji izdevīga. Arī nākotnē universitāte Jelgavas pilsētai būs uzticams partneris zināšanu un tehnoloģiju pārnesē no akadēmiskās vides uz ražošanu, mūžizglītības un daudzās citās jomās. Universitāte būs kultūrizglītības un nacionālās identitātes attīstības centrs, kura muzejs un organizētie pasākumi sniegs nozīmīgu ieguldījumu Jelgavas un Zemgales reģiona sabiedrības attīstībā.»
Foto: Ivars Veiliņš un Dainis Lapiņš