-3.2 °C, 2.2 m/s, 66.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāNākamā piecgade LLU – rektora amata kandidātu redzējums
Nākamā piecgade LLU – rektora amata kandidātu redzējums
07/04/2014

Gatavojoties 7. maija LLU rektora vēlēšanām, kandidāti iesnieguši savu darbības programmu turpmākajiem pieciem gadiem. Uz LLU rektora amatu kandidē četri profesori – Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesore Irina Arhipova, Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne profesore Irina Pilvere, LLU zinātņu prorektors un Informācijas tehnoloģiju fakultātes profesors Pēteris Rivža un Tehniskās fakultātes dekāns profesors Kaspars Vārtukapteinis. Saskaņā ar LLU Satversmi rektoru ievēlēs universitātes Konvents, kurā ir 240 locekļi, bet 23. aprīlī notiks kandidātu publiskās debates. Ņemot vērā, ka universitāte ir cieši saistīta ar pilsētas attīstību, portāls www.jelgavasvestnesis.lv iepazīstina ar kandidātu redzējumu par to, kā turpmāk varētu attīstīsies LLU.

Jānis Kovaļevskis

Gatavojoties 7. maija LLU rektora vēlēšanām, kandidāti
iesnieguši savu darbības programmu turpmākajiem pieciem gadiem. Uz
LLU rektora amatu kandidē četri profesori – Informācijas
tehnoloģiju fakultātes profesore Irina Arhipova, Ekonomikas un
sabiedrības attīstības fakultātes dekāne profesore Irina Pilvere,
LLU zinātņu prorektors un Informācijas tehnoloģiju fakultātes
profesors Pēteris Rivža un Tehniskās fakultātes dekāns profesors
Kaspars Vārtukapteinis. Saskaņā ar LLU Satversmi rektoru ievēlēs
universitātes Konvents, kurā ir 240 locekļi, bet 23. aprīlī notiks
kandidātu publiskās debates. Ņemot vērā, ka universitāte ir cieši
saistīta ar pilsētas attīstību, portāls www.jelgavasvestnesis.lv
iepazīstina ar kandidātu redzējumu par to, kā turpmāk varētu
attīstīsies LLU.

 

Piecu gadu laikā studējošo skaits jāpalielina no 4500
līdz 5500

Irina Pilvere, Ekonomikas un sabiedrības attīstības
fakultātes dekāne, ekonomikas doktore:

 

Vīzija

LLU piecos gados jāatgriežas trīs labāko augstskolu skaitā
Latvijā, bet desmit gados jākļūst par nacionālas nozīmes izglītības
un pētniecības centru bionozarēs.

 

 

 «Universitātes galvenais izaicinājums tuvākajos gados ir
pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas, kuras rezultātā būtiski
samazinājies studējošo skaits. Šajā virzienā mēs neesam pietiekami
efektīvi strādājuši ne valsts līmenī, ne starptautiski. Mūsu
piedāvājumam jābalstās uz universitātes tradicionālajām nozarēm –
lauksaimniecību, pārtikas tehnoloģijām, veterināriju un meža
nozari. Tādas nozares kā ekonomika, būvniecība un tehnoloģijas
vairāk redzu kā servisu nodrošinošās, lai sekmīgi attīstītos
pamatjomas. Katra no šīm pamatjomām tautsaimniecībā ir ļoti
nozīmīga, tādēļ uzskatu, ka LLU piedāvājums ir konkurētspējīgs un
atbilst reālajam pieprasījumam. Piecu gadu laikā studējošo skaits
jāpalielina no 4500 līdz 5500. Mērķtiecīgi jāstrādā arī pie
mūžizglītības jautājumiem, motivējot cilvēkus apgūt jaunas
zināšanas vai iegūt otru izglītību. Kā mērķauditoriju redzu
lauksaimnieku organizāciju biedrus un lauku uzņēmējus, jo ES kopējā
lauksaimniecības politika kļūst arvien sarežģītāka, tādēļ, lai
pilnvērtīgi tajā iekļautos, nepieciešams regulāri papildināt savas
zināšanas. Savukārt ārvalstu studentu piesaistes jomā Eiropas
mērogā perspektīvākā nozare ir veterinārmedicīna, bet citām nozarēm
vairāk būtu jāorientējas uz NVS un Vidusāzijas valstu studentiem,
proti, uz valstīm, kur dažādu iemeslu dēļ ir ierobežotas iespējas
iegūt augstāko izglītību. Vairākas Rīgas augstskolas jau šobrīd
sekmīgi piesaista studentus no šiem reģioniem. Paralēli studentu
piesaistei jāattīsta arī pētniecība, un universitātei jākļūst par
nozīmīgu pētniecības centru Baltijas reģionā. Tas ir ne tikai
prestiža, bet arī studiju darba kvalitātes jautājums.

Ļoti svarīga ir sadarbība ar pilsētu un uzņēmējiem, saskaņojot
attīstības plānus un pētījumu virzienus. Efektīvāk jāizmanto gan
zinātniskais potenciāls, gan universitātes infrastruktūra. Viens no
universitātes lepnumiem ir Jelgavas pils, kurai jākļūst pieejamākai
sabiedrībai. Tas ir unikāls kultūrvēstures piemineklis un
atpazīstamākais Jelgavas zīmols.

Jāapzinās, ka jaunajam rektoram būs jārisina universitātes
saimnieciskie jautājumi, tādēļ, lai uzlabotu studiju darbu un
universitātes finanšu situāciju, nepieciešams veikt saimniecības
revīziju un izvērtēt, cik efektīvi tiek izmantota infrastruktūra.
Gan rektoram, gan viņa vadības komandai jābūt augsta līmeņa
vadītājiem ar stratēģisku redzējumu, un akadēmiskajā vidē tas nav
tik vienkārši. Es priecājos, ka universitātei top jauni objekti ar
modernām tehnoloģijām, tomēr jāizvērtē, kā šī infrastruktūra tiks
uzturēta un no kā par labu jaunajiem objektiem mēs esam gatavi
atteikties.»

 

Prioritāri būtu jāsakārto universitātes esošā
infrastruktūra

Kaspars Vārtukapteinis, Tehniskās fakultātes dekāns,
inženierzinātņu doktors:

Vīzija

LLU vadības darbs nākamajos piecos gados jāvelta tam, lai LLU
būtu moderna, starptautiski atzīta un prestiža universitāte, viena
no vadošajām nozares universitātēm Baltijā, kas aktīvi iekļaujas
vienotā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā.

 

 

«Universitātes attīstību turpmākajos gados būtiski ietekmēs tas,
kā tiks sabalansēts akadēmiskais un pētnieciskais darbs ar
saimnieciskajām iespējām. Tādēļ es uzsvaru lieku uz komandas darbu.
Pieņemtajiem lēmumiem jābūt caurspīdīgiem un argumentētiem –
diemžēl šobrīd redzu daudzas lietas, kas būtu uzlabojamas.
Universitātes vadības rīcībai jābūt daudz aktīvākai, nenovilcinot
situāciju, līdz tā kļūst kritiska, kā tas bija gadījumā ar
biotehnoloģiju un veterinārmedicīnas institūtu «Sigra», kuru nācās
slēgt. Daudziem tas bija pārsteigums, lai gan problēmas bija
iespējams identificēt daudz agrāk. Tomēr universitātes galvenā
sūtība ir studenti, tādēļ būs aktīvi jāstrādā pie studentu
piesaistes. Latvijā joprojām neesam sasnieguši «demogrāfisko
bedri», tādēļ konkurence par studentiem tikai pieaugs. Jādomā arī
par ārvalstu studentu piesaisti un atbilstošām studiju programmām,
kuru kvalitāti būtu nepieciešams uzlabot. Šajā ziņā akcents jāliek
uz universitātes tradicionālajām nozarēm – lauksaimniecību,
veterinārmedicīnu, mežsaimniecību. Labi attīstītas ir arī
inženierzinātnes – būvniecība, informācijas tehnoloģijas, mašīnbūve
un citas. Tās ir pietiekami perspektīvas un pasaulē pieprasītas
profesionālās darbības jomas. Tomēr neprognozēju, ka universitātē
varētu strauji pieaugt studentu skaits, tādēļ būtu jāveic visas
saimniecības inventarizācija un jāizvērtē, cik racionāli tiek
izmantoti universitātes rīcībā esošie resursi. Vienmēr esmu
uzskatījis, ka prioritāri jāsakārto esošā infrastruktūra un tikai
tad var domāt par attīstību un jauniem objektiem. Daudziem nav
noslēpums, ka neatbalstīju mācību telpu iekārtošanu Valdekas pilī,
jo, manuprāt, šo līdzekļu ieguldīšana Lauku inženieru fakultātes
ēkā Akadēmijas ielā sniegtu daudz lielāku atdevi. Šobrīd
universitātei saimniecība kļūst par smagu, un būtu nopietni
jāizvērtē, kuri objekti vairs nav nepieciešami funkciju veikšanai,
un no tiem jāatsakās. Plānojot investīcijas, galvenokārt tās būtu
jāiegulda laboratorijās, jo universitātē mācību process visos
studiju līmeņos jāvirza caur pētniecību – labs piemērs ir Lietuvas
lauksaimniecības universitāte Kauņā, kura lielāko daļu no ES
struktūrfondu līdzekļiem ieguldīja esošās infrastruktūras
sakārtošanā un modernu mācību laboratoriju izveidē.»

 

Jāievieš pilna cikla apmācība svešvalodās

Pēteris Rivža, LLU zinātņu prorektors, Informācijas
tehnoloģiju fakultātes profesors:

 

Vīzija

LLU ir jāturpina attīstīties kā vadošajai universitātei Latvijā,
kas veic pētniecību un sagatavo speciālistus tādās svarīgās
tautsaimniecības nozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība,
pārtikas ražošana un ir Latvijas lauku akadēmiskās izglītības,
pētniecības un inovāciju centrs, kā arī nodrošina speciālistus
Zemgales tautsaimniecības attīstībai.

 

«Līdz 2015. gada jūnijam LLU jāpabeidz vairāki studiju un
zinātnes infrastruktūras attīstības projekti. Tai jābūt
prioritātei, jo esam uzņēmušies saistības noslēgt šos projektus
termiņā. Pretējā gadījumā nesaņemsim ES līdzfinansējumu pilnā
apmērā. Jāturpina intensīvi strādāt pie pētniecības projektiem, lai
celtu universitātes prestižu un dotu iespēju pilnvērtīgi strādāt
mūsu zinātniskajiem institūtiem. Aktuālākās valsts pētījumu
programmas mums ir lauksaimniecības, mežsaimniecības jomā, vides
zinātnē, enerģētikā un arī sociālajās zinātnēs. Ne mazāk svarīgi
būs strādāt pie studentu piesaistes. Uz šo jautājumu jāskatās
plašāk, un viena no neapgūtajām jomām ir piedāvājums iegūt otru
izglītību. Šobrīd tas kļūst arvien populārāk, tādēļ mums jābūt
elastīgiem un jāspēj piedāvāt pieprasītas un kvalitatīvas
programmas. Tuvākais mērķis būtu palielināt klātienes studentu
skaitu līdz 5000, bet nākotnē tas varētu būt līdz 7000. To izdosies
panākt tikai tad, ja pakāpeniski palielināsies arī ārvalstu
studentu skaits. Šajā ziņā mums ir daudz problēmu, jo skaidrs, ka
arī te būs nepieciešamas investīcijas. Pirmajos gados mēs nevarēsim
nokomplektēt pilnas grupas – jāsāk ar mazumiņu, bet nākotnē tas
varētu atmaksāties. Perspektīvākās varētu būt veterinārmedicīnas,
lauksaimniecības un ainavu arhitektu studiju programmas. Jāievieš
pilna cikla apmācība svešvalodās. Pagaidām mēs vēl nevaram to
piedāvāt. Apzinos, ka universitātes infrastruktūra šobrīd netiek
pilnībā noslogota un izmantota efektīvākajā veidā – tas būs
jautājums, kas jārisina jaunajai universitātes vadībai. Lai
pieņemtu izsvērtu lēmumu par viena vai otra objekta lietderību,
jāveic nopietna analīze, jo, atsakoties no kāda īpašuma,
universitāte to nevar pārdot, bet gan tikai bezatlīdzības kārtībā
nodot Zemkopības ministrijai vai arī pārdot izsolē, kurā iegūtie
līdzekļi nonāks valsts kopējā budžetā. Jāvērtē, cik šāds solis ir
ekonomiski pamatots. Viena no pilsētas problēmām ir viesnīcu
trūkums, tādēļ esam atvērti sadarbībai šajā jomā. Arī pašiem tā ir
problēma – universitātei 2015. gadā jāorganizē Ziemeļvalstu
lauksaimniecisko zinātņu kongress, kura minimālais dalībnieku
skaits plānots ap 350 cilvēku. Diemžēl šo pasākumu esam pārcēluši
uz Rīgu, jo Jelgavā atbilstošos apstākļos varam izmitināt tikai
līdz 150 cilvēkiem. Perspektīvā universitātei jāstrādā ciešākā
sadarbībā ar pilsētu, saskaņojot attīstības plānus. Tas notiek arī
šobrīd, bet vairāk būtu jāveido kopīgie projekti prioritārajās
nozarēs. Labs piemērs ir mašīnbūves inženieru sagatavošanas
programma, kura tapa, sadarbojoties pašvaldībai, «Amo Plant» un
universitātei. Ciešāka sadarbība varētu veidoties arī reģionālajā
plānošanā un ainavu arhitektūras studiju virzienos. Laba augsne
sadarbībai ir arī informācijas tehnoloģiju un kokapstrādes jomā.
Daudz ciešāk jāveido sadarbība starp Jelgavas tehnikumu un Meža
fakultāti, lai topošajiem kokapstrādes speciālistiem nodrošinātu
pilna cikla apmācību.»

 

«Mūsu uzdevums nav apgūt ES līdzekļus, bet gan sasniegt
noteiktu rezultātu»

Irina Arhipova, Informācijas tehnoloģiju fakultātes
profesore, inženierzinātņu doktore:

Vīzija

Manas piedāvātās LLU attīstības programmas mērķis ir nodrošināt
universitātes attīstību tās pilnvērtīgai iekļaušanai vienotā
Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā, stiprinot piederību
Latvijai un nacionālo identitāti, sekmējot sabiedrības saliedētību
un latviešu valodas lietojumu, veicot konkurētspējīgas augstākās
izglītības, pētniecības, tehnoloģiju pārneses un inovācijas
atbalsta pasākumus.»

 «Kā prioritāti augstskolas attīstībai esmu izvirzījusi
vairākus rīcības virzienus. Universitātē jāievēro pārvaldības labās
prakses principi, proti, jāievieš pilnībā caurspīdīga lēmumu
pieņemšanas procedūra studiju procesa, personālvadības un finanšu
jautājumos. Tāpat uzsvars jāliek uz starpdisciplināro sadarbību.
Būtiska loma būs tādu unikālo studiju un zinātnisko virzienu
attīstībai kā veterinārmedicīna, lauksaimniecība, mežsaimniecība un
pārtikas tehnoloģijas. Tas ir viens no galvenajiem
priekšnoteikumiem jaunu tehnoloģiju radīšanai un pārnesei
tautsaimniecībā, lai pilnvērtīgi iekļautos starptautiskās
sadarbības tīklā, iesākumā vismaz Baltijas jūras reģionā. Ne mazāk
svarīga ir LLU zinātnes un tehnoloģiju attīstība, kas tiks balstīta
uz sadarbību ar valsts nozīmes pētniecības centriem. Šobrīd viens
no universitātes izaicinājumiem ir efektīva infrastruktūras
izmantošana. LLU nav vienota infrastruktūras attīstības plāna
nacionālā un Baltijas jūras reģiona kontekstā, kas kavē ilgtspējīgu
attīstību, kā arī nenodrošina finanšu un cilvēku resursu
koncentrēšanu un efektīvu izmantošanu. Turklāt ir nepieciešams
nodrošināt ne tikai lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas
un meža zinātņu specializācijas infrastruktūru, bet arī sagatavot
infrastruktūras attīstības plānu sociālo zinātņu, inženierzinātņu,
informācijas tehnoloģiju un vides apsaimniekošanas jomā. Lai
risinātu šo jautājumu, nepieciešams izvērtēt LLU īpašumā, valdījumā
vai lietošanā esošo nekustamo īpašumu, to, cik racionāli tas tiek
izmantots universitātes darbības nodrošināšanai un attīstībai.
Jāizstrādā infrastruktūras attīstības plāns un jāmaina finansēšanas
prioritātes par labu studiju procesa vajadzībām. Mūsu uzdevums nav
apgūt resursus, piesaistot ES līdzekļus, bet gan sasniegt noteiktu
rezultātu. Pēc šī principa jāvadās, plānojot turpmākos ieguldījumus
un attīstības projektus. Tāpat būtu jālīdzsvaro administratīvie
izdevumi ar LLU pamatfunkciju nodrošināšanu, pārskatot līdzšinējo
funkciju lietderīgumu, tajā skaitā dienesta viesnīcu
apsaimniekošanu, autoparka un noliktavu uzturēšanu, telpu
uzkopšanu, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, preču iegādi.

Svarīga universitātes attīstībai būs sadarbība ar pilsētu, kas
arī līdz šim bijusi produktīva un abpusēji izdevīga. Arī nākotnē
universitāte Jelgavas pilsētai būs uzticams partneris zināšanu un
tehnoloģiju pārnesē no akadēmiskās vides uz ražošanu, mūžizglītības
un daudzās citās jomās. Universitāte būs kultūrizglītības un
nacionālās identitātes attīstības centrs, kura muzejs un
organizētie pasākumi sniegs nozīmīgu ieguldījumu Jelgavas un
Zemgales reģiona sabiedrības attīstībā.»

Foto: Ivars Veiliņš un Dainis Lapiņš