25 °C, 4.5 m/s, 89.7 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāNākamgad uz Latvijas ceļiem varētu tikt uzstādīti 100 fotoradari
Nākamgad uz Latvijas ceļiem varētu tikt uzstādīti 100 fotoradari
17/09/2008

Nākamā gada rudenī Latvijas ceļu bīstamākajos posmos varētu tikt uzstādīti aptuveni 100 fotoradari, trešdien nolemts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Nākamā gada rudenī Latvijas ceļu
bīstamākajos posmos varētu tikt uzstādīti aptuveni 100 fotoradari,
trešdien nolemts Ceļu satiksmes drošības padomes
sēdē.

 

Kā norādīja Ceļu policijas priekšnieks
Edmunds Zivtiņš, līgumu slēgšana, radaru pirkšana un uzstādīšana
varētu aizņemt aptuveni deviņus mēnešus, turklāt Iekšlietu
ministrijai ir jāizstrādā un jāiesniedz apstiprināšanai valdībā
projekts par fotoradaru uzstādīšanu un pirkšanu.

Zivtiņš norādīja, ka fotoradari tiks
uzstādīti vietās, kur bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, ceļu
posmos, kur negadījumi visbiežāk ir saistīti ar ātruma pārkāpšanu,
kā arī vietās, kur ir apgrūtināta policijas klātbūtne.

Tāpat Zivtiņš skaidroja fotoradaru
uzstādīšanas, apkalpošanas un sodu iekasēšanas sistēmu, kura
palīdzētu cīņā ar «draugu būšanu» vai samaksu tieši policistam,
liekot soda naudai nonākt Valsts kasē.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas
priekšsēdētājs Andris Lukstiņš gan norādīja, ka vismaz pagaidām
pastāv nopietnas problēmas, kas saistītas ar sodu iekasēšanu no
ātruma pārkāpējiem, taču sīkāk par šo jautājumu netika
diskutēts.

Satiksmes ministrs Ainars Šlesers
norādīja, ka fotoradaru iegādes jautājums tiks izskatīts,
izvērtējot valsts budžetu nākamajam gadam.

Jau ziņots, ka iekšlietu ministrs Mareks
Segliņš vēlas, lai jau tuvākajā laikā Latvijā tiktu iegādāti un
uzstādīti aptuveni 100 jauni fotoradari.

Segliņš atzīmē, ka pirmie fotoradari
Latvijā esot sevi pierādījuši. Tie atmaksājas, jo tiek fiksēts ļoti
daudz pārkāpumu. «Tas rādītājs ir tāds, ka vidēji stundā katrs
radars nofiksē ap 20 pārkāpumus. Ja vidējais sods ir kādi 30 lati,
mēs varam sarēķināt, kādas summas sanāk,» fotoradaru ienesīgumu
skaidroja ministrs.

Segliņš uzsvēra, ka, pateicoties
fotoradariem, ir izdevies arī samazināt braukšanas ātrumu uz
ceļiem.

«Mums ir divi pārkāpumu veidi, kuru dēļ
iet bojā cilvēki un kuru dēļ tie gūst traumas satiksmes
negadījumos: tā ir braukšana apreibinošo vielu ietekmē un tā ir
braukšana, pārsniedzot pieļaujamo ātrumu,» secinājis Segliņš. Ja
cīniņā pret sēšanos pie stūres apreibinošo vielu ietekmē policijas
rezultāti pēdējā laikā ir uzlabojušies, tad ar ātrajiem braucējiem
situācija joprojām ir nopietna, atzina ministrs.

Segliņš pieļāva, ka nākotnē uz ceļiem,
piemēram, uz Rīgas-Jūrmalas šosejas, varētu tikt novietoti arī
«viltus radari» jeb fotoradaru mulāžas – stabi, kuros ik pa laikam
tiktu ievietoti īstie radari. Tādējādi šoferi nezinātu, kurā vietā
viņu braukšanas ātrums tiek piefiksēts un kurā nē.

Ministrs jau tuvākajā laikā ir apņēmies
lūgt valdībai papildu līdzekļus fotoradaru iegādei, bet, ja tādi
neatradīsies, tiks apsvērtas iespējas minētajam mērķim piesaistīt
privāto un publisko partnerību.

Viena fotoradara iegāde un uzstādīšana,
sadarbojoties ar kādu Vācijas firmu, izmaksā aptuveni 50 000 eiro
jeb 35 140 latus.

Kā ziņots, pirmie fotoradari Latvijas
autoceļu satiksmi sāka kontrolēt šā gada jūlija sākumā un jau
pirmajā darbības nedēļā tie fiksēja ap 700 ātruma pārkāpumus.
Līgums par četru pārvietojamo fotoradaru iegādi tika noslēgts šā
gada 30.janvārī.

 

www.leta.lv